Praksē ir sākusi darboties sistēma, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iepirkumos kā viens no kritērijiem, kas dod papildu priekšrocības, ir dalība Nacionālajā pārtikas kvalitāte shēmā. Proti, pārtikas ražotājiem un viņu piedāvātajiem produktiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos, ja viņi ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes dalībnieki.
Pārtikas produktu iepirkumiem Latvijas pašvaldības gadā tērē vairāk kā 18 miljonus eiro ik gadu. Kā panākt, lai šī nauda pēc iespējas vairāk paliktu pašu pašvaldību teritorijās, nodrošinot ekonomisko izaugsmi uz vietas? Pašvaldību un lauksaimniecības produktu ražotāju sadarbības veicināšanai LLKC pērn iesāka pilotprojektus Limbažos un Tukumā, kuru mērķis ir panākt, lai vietējo lauksaimnieku saražotā pārtika tiktu piedāvāta vietējām skolām, bērnudārziem un pārējām pašvaldību iestādēm.
Biedrība „Zemnieku saeima” sadarbībā ar projekta Baltic Compact partneriem aicina piedalīties konferencē „Ūdens resursu apsaimniekošanas tehnoloģijas un prakse – jaunas iespējas un izaicinājumi lauksaimniekiem un sabiedrībai”, kas norisināsies š.g. 13.-14.martā, Rīgā.
Konferences mērķis ir dalīties pieredzē un zināšanās, kā arī iepazīstināt ar sasniegtajiem rezultātiem ierīkojot un testējot kontrolētās drenāžas un ūdens apsaimniekošanas tehnoloģijas dažādās valstīs, dažādās vietās un dažādos apstākļos.
Kopskaitā 180 Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultanti pabeiguši darbu pie lauku saimniecību struktūru apsekojuma, aptaujājot 25 000 lauku saimniecības visā Latvijā.
Datu vākšana notika sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi, kas veic kārtējo lauku saimniecības struktūras apsekojumu ar mērķi iegūt kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par lauku saimniecību struktūru. Tā tiks izmantota, lai izvērtētu lauksaimniecības nozares attīstības tendences, kā arī lauksaimniecības politikas plānošanai un novērtēšanai.
LLKC Valmieras un Valkas konsultāciju biroji šo gadu ir uzsākuši, vadot ES līdzfinansēto arodapmācību projektu. Interesentiem – lauku uzņēmējiem, saimniecību vadītājiem un speciālistiem piedāvājām teorētisko un pieredzes apmaiņas apmācību trīs dažādās tēmās. Visvairāk apmeklētā bija programma par augu aizsardzības līdzekļu pareizu lietošanu. Piedaloties šajās mācībās, augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem bija iespēja saņemt apliecinājumu, pamatojoties uz kuru Valsts augu aizsardzības dienests pagarināja apliecību.
Daudzus interesē, kā augi varētu pārciest ziemu. Taču par to, kā augļu koki būs pārziemojuši, varēs spriest tikai tad, kad jau briedīs nākamā raža.
Mēs nevaram iespaidot meteoroloģiskos apstākļus, nevaram tos pat pietiekoši labi prognozēt ilgtermiņā, taču varam saimniekot savos dārzos, samazinot iespējamos riskus ar atbilstošu kopšanu. Slikta augu kopšana, nepareiza vainagu veidošana, mitruma vai barības vielu nepietiekamība vai pārbagātība, kā arī pārāk liela raža pazemina ziemcietību.
Jau ziņots, ka no 2014. gada vienotā platības maksājuma saņemšanai var pieteikt visu zemi, kas ir labā lauksaimniecības stāvoklī un tiek apsaimniekota, jo ir atcelts 2003. gada ierobežojošais nosacījums.
Līdz šim vienoto platības maksājumu varēja saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kura tika apsaimniekota un bija bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī 2003. gada 30. jūnijā. Šis nosacījums neļāva saņemt maksājumu par to lauksaimniecības zemi, ko lauksaimnieki bija iekopuši pēc 2003. gada, piemēram, bija atbrīvojuši no krūmiem. Šobrīd šis nosacījums ir atcelts.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), apkopojot tehnisko pakalpojumu cenas Latvijā, secinājis, ka tās pēdējā gada laikā ir stabilizējušās. Pieaugums bijis graudu kodināšanas, siena presēšanas rituļos un frēzēšanas pakalpojumiem, bet lielākais cenas kritums - grāvmalu un ceļmalu appļaušanas, atsevišķu traktoru nomas un graudu kaltēšanas pakalpojumiem.
LLKC aicina tālmācībā apgūt profesionālās pilnveides izglītības programmu „Lauksaimniecības pamati”. Tos var apgūt, nepārtraucot ikdienas darbu veikšanu saimniecībā un netērējot laiku un līdzekļus, kas būtu nepieciešami mācību apmeklēšanai klātienē.
Laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” pašā 2013. gada nogalē tika publicēti MK noteikumi Nr. 1524 „Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai”. Saskaņā ar šiem grozījumiem noteikts 2014. gada valsts atbalsts lauksaimniecībai, kas tiek piešķirts 9 147 352 eiro apmērā. Uz subsīdijām var pretendēt fiziskas vai juridiskas personas, kas atbilst noteikumos izvirzītajām prasībām.
