Augkopība

Lai iekoptu kvalitatīvu zālāju un būtu iespējams iegūt augstas un kvalitatīvas ražas, nepieciešama mēslošana, kas jāveic pārdomāti, vadoties pēc plānotā ražas apjoma, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un zelmeņa botāniskā sastāva.

Vasaras sezonā ne viens vien piepelnās, tirgojot kaut ko no sava piemājas dārziņa, daļai cilvēku finansiāls atspaids ir no ogošanas un sēņošanas gūtā peļņa. Savukārt vēl citi, savākto un izaudzēto vēlas pārstrādāt un tikai tad pārdot. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane skaidro, kādas normas šāda rūpala veicējiem ir jāievēro.

Nav jāreģistrējas PVD

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) ir sagatavojis  bruto segumu aprēķinu 2013. gadam, ar mērķi palīdzēt lauksaimniekiem racionalizēt savu ražošanu.

SKATĪT ŠEIT

Apkopojot zālāju attīstības fāzes un analīžu rezultātus, ir nepārprotami skaidrs, ka stiebrzālēm jau jābūt nopļautām, ja gribam runāt un domāt par kvalitatīvu rupjo lopbarību.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā pirmā ražas prognozēšana rāda, ka šogad gaidāmas vidēji labas ziemāju – kviešu, rudzu un rapšu – ražas.

Pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, pēdējās nedēļas laikā zāle ir sākusi augt ievērojami straujāk. Vietām Latvijā nolijušais lietus un salīdzinoši augstā gaisa temperatūra +25 līdz  +280C ir nākusi par labu tam, lai veidotos gana kupls un bagātīgs zelmenis.

Lai nodrošinātu prasībām atbilstošu darba aizsardzības vidi saimniecībās, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aicina iepazīties ar vērtīgu palīgu lauksaimniekiem – informatīvo materiālu „Darba aizsardzības prakses standarts lauksaimniecības nozarei”, ko sagatavojis Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts. Materiāls paskaidro darba aizsardzības prasību piemērošanu un ir izstrādāts ar mērķi atvieglot normatīvo aktu prasību piemērošanu un izpildi.

Zālāji, kas paredzēti pļaušanai un ganīšanai šogad attīstās lēni, ko sekmējis pavasara sausums un salīdzinoši zemā gaisa temperatūra. Tas konstatēts, veicot lauku apsekošanu 17.-18. maijā Vidzemē (Strenču novadā), Latgalē (Riebiņu novadā) un Zemgalē (Auces novadā). Vietām vērojamas pērnās ziemas sekas, piemēram, zālājos, kur airene vai lucerna nav pārcietušas kailsalu.

Vidzemes pusē zālaugi sasnieguši 12 līdz 30 cm augstumu. Vidējā zāles ražība pļaušanai paredzētajos laukos ir no 5,4  līdz 18,5 t/ha, kas atkarīgs no zālaugu sastāva un izmantošanas laika.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktajā aptaujā par pašvaldību ieintersētību paplašināt vietējās pārtikas iepirkuma apjomus atklājies, ka interese uzsākt vai paplašināt vietējās produkcijas iepirkšanu ir 93% iestāžu.

“Šitās govis grūti slaukt!”. “Kā, tie ir vīķi, nevis rapsis?”. “Tu mani izaicini? Lecam maisos, redzēs, kurš ātrāks!”. Šādi un līdzīgi izsaucieni, sarunas un replikas nepārtraukti skanēja ap Latvijas Lauku izglītības un konsultāciju centra (LLKC) stendu aizvadītās nedēļas nogalē notikušajā Traktordienā Annenieku pagastā.