Prasības sezonas augļu, dārzeņu un ogu tirgotājiem

Vasaras sezonā ne viens vien piepelnās, tirgojot kaut ko no sava piemājas dārziņa, daļai cilvēku finansiāls atspaids ir no ogošanas un sēņošanas gūtā peļņa. Savukārt vēl citi, savākto un izaudzēto vēlas pārstrādāt un tikai tad pārdot. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane skaidro, kādas normas šāda rūpala veicējiem ir jāievēro.

Nav jāreģistrējas PVD

Cilvēks, kurš vēlas nodarboties ar pašaudzētu augu izcelsmes produktu, piemēram – ogu vai dārzeņu, kā arī savvaļā ievāktu augu un sēņu tirdzniecību nelielos daudzumos, to var darīt, nereģistrējoties PVD, un viņam nav jāiegūst kāda īpaša atļauja no PVD, ja atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, nav jāreģistrē saimnieciskā darbība. Pārdotās produkcijas apjoms nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumu Nr. 499 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā” pielikumā norādītos daudzumu: Augu izcelsmes produktu apjoms, ko produktu ražotājs kalendāra gadā drīkst piegādāt tieši (Pielikums MK 9.07.2013.noteikumu Nr. 389 redakcijā).

Higēnas prasības

Lai nodrošinātu, ka produkti ir tīri, kvalitatīvi un droši patērētājam, jāievēro  iepriekš minētajos noteikumos noteiktās prasības, kuras godprātīgam sezonas augļu, dārzeņu un ogu tirgotājam nebūs grūti nodrošināt:

• ogas, augļi, rieksti, sēnes un augi jāvāc tīrā iepakojumā un novākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas laikā jāpasargā no piesārņojuma;
• iekārtas, konteineri un kastes uztur tīras un, ja nepieciešams, tās jātīra un jādezinficē;
• jānodrošina kultivēto augu izcelsmes produktu tīrība novākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas laikā;
• nedrīkst pieļaut dzīvnieku un kaitēkļu radīto piesārņojumu kultivēto augu izcelsmes produktos to novākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas laikā;
• jānodrošina augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu pareizs lietošana;
• atkritumi un bīstamās vielas jāuzglabā un ar tiem rīkojas tā, lai nepieļautu kultivēto augu izcelsmes produktu piesārņojumu;
• savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un augus aizliegts iegūt teritorijās, kas atrodas tiešā piesārņojuma avota tuvumā, piemēram, aizsargjoslās gar ielām, autoceļiem, dzelzceļiem, visu veidu sanitārajās aizsargjoslās, mežos pilsētu administratīvajā teritorijā, kur tas var radīt pārtikas piesārņojuma risku;
• Jāveic gadā tieši piegādāto produktu apjoma (citiem vārdiem sakot, pārdotās produkcijas) uzskaite, dokumentējot informāciju par produktu nosaukumu, ieguves vietu, realizēto produktu daudzumu kilogramos (dienā un kopā kalendāra gadā), produkta realizācijas datumu un realizācijas vietu, kā arī produktu izplatīšanas vietā jānodrošina uzskaites žurnāls. Žurnāls jāuzrāda PVD inspektoram, ja, piemēram, tirgū, kurā cilvēks tirgosies, tiks veikta pārbaude.

Jāatceras, ka ielu tirdzniecība ir atļauta, ja tirdzniecības dalībnieks ir saņēmis pašvaldības atļauju, un tā atrodas tirdzniecības vietā. Ielu tirdzniecība pieļaujama tikai tajās tirdzniecības vietās, kuras iekārtojusi vai to iekārtošanu saskaņojusi attiecīgā pašvaldība. Tātad – pirms cilvēks sāk tirgoties, viņam ir jāvēršas pašvaldībā, lai noskaidrotu, kur ir pašvaldības atļautās tirdzniecības vietas vai arī pie jau esošu tirdzniecības vietu pārvaldītājiem, lai noskaidrotu, kas nepieciešams, lai arī viņš savu produkciju tur varētu tirgot. Par tirdzniecības atļaujām, kas iegūstamas pašvaldībā un to izmaksām, jājautā pašvaldībai.

PVD ir jāreģistrējas gadījumos, ja:

1. produktus nelielos apjomos vēlas tirgot persona, kurai ir jāreģistrē saimnieciskā darbība, piemēram, zemnieku saimniecība;
2. plānots nelielos produktu apjomus pārdot pārstrādes uzņēmumam, piemēram, konservēšanas uzņēmumam vai vairumtirdzniecībā;
3. produktu daudzums pārsniedz MK noteikumos Nr. 499 norādītos apjomus; 
4. plānots tirgot pašu neražotus (neaudzētus vai nesavāktus), bet uzpirktus augu izcelsmes produktus;
5. plānots augļus, dārzeņus vai sēnes pārstrādāt – žāvēt, sālīt, marinēt. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad cilvēks ogas, augļus un dārzeņus ne tikai audzē savā dārziņā vai vāc mežā un pārdod, bet arī no tiem kaut ko sāk gatavot un vēlas tālāk tirgot jau pārstrādātus produktus, persona iesaistās pārtikas apritē, un viņam ir jābūt reģistrētam PVD kā pārtikas apritē iesaistītam uzņēmumam vai ražošanas uzņēmumam mājas apstākļos, tā saucamajam mājražotājam.

Šāda reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums, bet, ja persona izvēlas saņemt arī reģistrācijas apliecību, tad, saskaņā ar PVD cenrādi, tas maksā 1,42 eiro.

Svarīgi zināt mājražotājam!

Mājražotājs savu produkciju drīkst pārdot tikai tieši galapatērētājam tirgū vai tirdzniecības vietās. Ja cilvēks izvēlas produktus pārstrādāt savā virtuvē, viņam ir jāreģistrējas PVD kā mājražotājam un jāievēro visas pārtikas apritē noteiktās normatīvo aktu prasības, ko ievēro rūpnieciskie ražotāji, tajā skaitā jāiziet medicīniskā apskate, jāapmeklē mācības par pārtikas produktu ražošanas un paškontroles prasībām.

Mājražotājam jārūpējas par to, lai telpas, kurās notiks ražošanas process, un pats ražošanas process atbilstu higiēnas prasībām un tiktu nodalīts no mājsaimniecības darbiem un ēst gatavošanas ģimenei, lai gatavā produkcija tiktu uzglabāta atbilstošos apstākļos un temperatūrā, un tai būtu noteikts derīguma termiņš. Mājražotājs, tāpat kā jebkurš cits ražotājs, ir atbildīgs par gatavās produkcijas nekaitīgumu!

Jāņem vērā, ka uz produkcijas ražošanu hermētiski slēgtos traukos, piemēram, augļu un dārzeņu konserviem, kurus aizvāko ar metāla vāciņiem, attiecas specifiski ierobežojumi. Savukārt uz produktiem, kas fasēti traukos ar plastmasas vāciņiem, šis ierobežojums neattiecas. Tas nozīmē, ka mājražotājs nedrīkst pārdošanai gatavot produktus, kurus vienkārši uzkarsē, ielej burkā un aizvāko ar aizgriežamajiem metāla vāciņiem. Konserviem, kurus piedāvā tirgū hermētiski noslēgtos traukos, tiek piemērotas specifiskas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes (EK) Regulas Nr. 852/2004 (29.04.2004) par pārtikas produktu higiēnu, II pielikuma XI nodaļā „Termiskā apstrāde”. Tur paredzēts, ka visi termiskās apstrādes procesi, ko izmanto, lai pārstrādātu vai turpinātu pārstrādāt nepārstrādātus produktus, ir jāveic, lai panāktu, ka visas produktu partijas tiek apstrādātas noteiktā temperatūrā un nepieļautu produkta piesārņošanu procesa laikā, kā arī ražotājam regulāri jāpārbauda šādi galvenie rādītāji: temperatūra, spiediens, hermetizācija un mikrobioloģija, papildus izmantojot arī automātiskās ierīces. Turklāt izmantotajam konservēšanas procesam jāatbilst starptautiski atzītiem standartiem (piemēram, pasterizēšana, sevišķi augsta temperatūra vai sterilizācija). Kāpēc tā? Ar vienkāršu konservu karsēšanu ūdens vārīšanas temperatūrā nevar iznīcināt sporu veidojošos patogēnos mikroorganismus, piemēram, Clostridium botulinum, kas izraisa smagu pārtikas saindēšanos ar botulisma toksīnu, it īpaši pārtikā ar zemu skābuma līmeni, kas atrodas traukā, kas ir hermētiski noslēgts. No pārtikas drošuma viedokļa, tikai sterilizācija augstā temperatūrā var iznīcināt patogēnos mikroorganismus, un to var sasniegt, karsēšanu veicot paaugstinātā spiedienā.

Sīkāku informāciju par mājražošanu var atrast PVD tīmekļa vietnē www.pvd.gov.lv sadaļā „Iedzīvotājiem un uzņēmējiem>Informācija uzņēmējiem>Pārtikas uzraudzība>Pārtikas produktu ražošana mājas apstākļos”.

Iespējamie sodi likumpārkāpējiem

Gadījumos, kad ir pārkāptas pārtikas aprites prasības, piemēram, produkti tirgoti lielākos apjomos, nekā noteikts noteikumos un šī darbība nav reģistrēta PVD, tirgotāju var sodīt saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 103.3 panta 5. daļā noteikto par pārtikas uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvajos aktos noteiktās pārtikas uzņēmuma reģistrācijas vai paziņošanas par izmaiņām uzņēmuma darbībā, uzliekot naudas sodu, konfiscējot pārtiku vai arī bez tās konfiskācijas. Gadījumos, kad cilvēks, piemēram, pārstrādā augļus un dārzeņus un tos tirgo bez uzņēmuma reģistrēšanas PVD, sauc par nelegālu iesaistīšanos pārtikas apritē.

Raugoties ar klienta acīm

Jāņem vērā, ka saskaņā ar likumdošanas prasībām par izplatītās pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu ir atbildīgs pats pārtikas uzņēmums. PVD veic regulāras pārtikas uzņēmumu pārbaudes, kuru laikā pārliecinās, kā uzņēmums nodrošina savas produkcijas kvalitāti un nekaitīgumu. Neviena kontroles institūcija nespēs izstaigāt līdzi katram augu audzētājam vai vācējam, tāpēc atliek paļauties uz augu tirgotāju godprātību. Izvēloties produktus, vajadzētu tos novērtēt vizuāli – vai tie ir svaigi, tīri, ar atbilstošu aromātu, bez piemaisījumiem, zemes, kaitēkļiem un to grauzumiem. Nevajadzētu kautrēties izjautāt pārdevēju un noskaidrot, kurā vietā tie ievākti. Lai gan tā ir subjektīva informācija, vajadzētu novērtēt arī pārdevēju, vai tā izskats, tirdzniecības vieta, produktu piedāvāšanas veids un informācija par produktu ļauj uzticēties un iegādāties viņa piedāvāto produktu.