Jūs atrodaties šeit

Zālāja mēslošana

Augkopība
Lauku attīstība

Lai iekoptu kvalitatīvu zālāju un būtu iespējams iegūt augstas un kvalitatīvas ražas, nepieciešama mēslošana, kas jāveic pārdomāti, vadoties pēc plānotā ražas apjoma, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un zelmeņa botāniskā sastāva.

Galvenie zālājam nepieciešamās barības elementi ir slāpeklis – N, fosfors – P un kālijs – K. Plānojot nepieciešamo mēslojuma daudzumu, jāņem vērā, ka ar vienu tonnu zālāja zaļmasas no augsnes vidēji tiek iznests 5 kg slāpekļa, 1 kg fosfora un 6 kg kālija. Tātad no 1 ha zālāja ar zaļmasas ražu 35 tonnas iznese būs 165 kg – N, 39 kg – P2O5 un 203 kg – K2O. Tas arī ir rādītājs, kas jāņem vērā, plānojot zālāju mēslošanu, tomēr nevar aizmirst, ka nepieciešamais barības elementu daudzums jākoriģē, vadoties pēc augšņu analīžu rezultātiem un zelmeņa botāniskā sastāva – tauriņziežu sastāva tajā. Tauriņziežu (āboliņš un lucerna) īpatsvars īpaši nozīmīgs ir nepieciešamā slāpekļa mēslojuma daudzuma aprēķiniem, jo tie ar gumiņbaktēriju palīdzību piesaista gaisā esošo slāpekli, un pārāk lielas minerālā slāpekļa devas var traucēt augšanu.

Slāpekļa mēslojums

Zālaugu apgāde ar bioloģiski saistīto gaisa slāpekli ir ierobežota un atkarīga no tauriņziežu īpatsvara zelmenī. Tabulā redzams piesaistītā N daudzums āboliņa/lucernas un stiebrzāļu maisījumā ar dažādu īpatsvaru.

Zaļmasas raža t/ha

N piesaiste kg/ha ar dažādu āboliņa īpatsvaru

25%

50%

75%

100%

20

23

48

73

97

30

38

73

120

145

40

50

97

145

194

Zaļmasas raža t/ha

N piesaiste kg/ha ar dažādu lucernas īpatsvaru

25%

50%

75%

100%

20

30

50

80

100

30

40

80

135

150

40

60

100

150

200

 

Noteikt tauriņziežu īpatsvaru zelmenī nav nemaz tik vienkārši. To paveikt precīzāk var palīdzēt projektā „BERAS Implementation” izstrādātā treniņprogramma tauriņziežu īpatsvara noteikšanai „​Legume estimation trainer”, kas atrodama mājaslapā www.beras.eu sadaļas „what we do” apakšadaļā „ERA Guidelines” (http://beras.eu/what-we-do/era-guidelines/). Šajā programmā tauriņziežu īpatsvara noteikšanai ir divi attēlu komplekti: viens – aramzemē sēto zālāju („arable forage”) un viens – patstāvīgo pļavu („permanent grassland”) attēlu komplekts. Tajos ir redzami dažādi tauriņziežu un stiebrzāļu maisījumi dažādās augšanas stadijās un tiem atbilstošais tauriņziežu īpatsvars. Datorprogramma pēc nejaušības principa izvēlas kādu no attēliem, un jums jāizvēlas viens no piedāvātajiem atbilžu variantiem, kuros norādīts tauriņziežu īpatsvara diapazons.

Slāpekļa mēslojums būtiski paaugstina ražas, ja augsnē ir maz slāpekļa (mazāk nekā 15 mg kg-1 augsnes nitrātu) vai humusa saturs ir zemāks par 1,5 procentiem. Ja nitrātu līmenis augsnē ir augstāks par 15 mg kg-1 un augsnē ir liels daudzums vajadzīgo Rhizobium baktēriju, slāpekļa lietošana pirms sēklu maisījumu sējas, kur dominē tauriņzieži, nedod ekonomisku ražas pieaugumu.

Pamatmēslojumā slāpekļa minerālmēsli jādod, ja paredzēts izsēt sēklu maisījumus ar stiebrzāļu pārsvaru. Nitrātu daudzums produkcijā atkarīgs ne tikai no slāpekļa devas, bet arī no laika perioda starp slāpekļa izsēju un zālaugu novākšanu, tādēļ zālāji jāpļauj ne ātrāk kā 30 dienas pēc vidēju (ap 60 kg ha-1) slāpekļa devu izsējas, bet, lietojot lielākas slāpekļa devas, – pat pēc 40 dienām.

Ja platības paredzētas pļaušanai, apmēram divas trešdaļas no kopējās normas būtu jāizsēj pavasarī veģetācijas perioda sākumā, bet viena trešdaļa vasarā – pēc pirmās zāles nopļaušanas. Šāda mēslošana pēc pirmā pļāvuma veicina spēcīga atāla augšanu, kā arī barības vielu rezervju uzkrāšanos augos, kam ir liela nozīme zālāju labākā pārziemošanā un lielākas ražas iegūšanā nākamajā gadā.

Lai slāpekļa minerālmēsli labāk iedarbotos, tos jācenšas izsēt mitrākā laikā, pirms vai pēc lietus. Ja slāpekļa mēslus izsēj sausā laikā un augsnē ir maz mitruma, tad to iedarbība ir mazāk efektīva.

Fosfora mēslojums

Fosfora mēslojums nepieciešams augu augšanai un attīstībai. Bez tā samazinās zālaugu raža, iznīkst vērtīgās stiebrzāles, ieviešas smilgas un samazinās zālaugu lopbarības vērtība. Fosfora mēslojums nepieciešams gandrīz visu tipu augsnēm, bet visvairāk – kūdras augsnēm.

Kālija mēslojums

Ilggadīgie lauka izmēģinājumi rāda, ka zālājiem lietotajam kālija mēslojumam ir lielāka atdeve nekā slāpekļa un fosfora mēslojumam. Ja kālija trūkst, augstvērtīga zāles raža nemaz neveidojas, lai gan pārējo augu uzturvielu ir pietiekami. Zelmenī drīz vien ieviešas arī sūna. Bagātīgs kālija mēslojums veicina vērtīgo zālaugu saglabāšanos, dod labu zelmeņa ražu. Tomēr jāņem vērā, ka reizē ar bagātīgāku kālija satura uzkrāšanos augos zāles lopbarībā var veidoties nelabvēlīga minerālvielu attiecība, un mājlopi var ciest no vielmaiņas traucējumiem. Atbilstoši zootehniskajām prasībām kālija (K) saturam zālaugu sausnā nevajadzētu būt virs 3,5–4,0%. Daudz un nevienmērīgi izsēts kālija minerālmēslojums zālājā mājlopiem var izsaukt krampjus. Tāpēc kālija mēslojums jādod tikai tik, cik tas vajadzīgs noteikta ražas līmeņa ieguvei. Ar kāliju bagātākas ir mālainās augsnes, nabagākas – kūdras augsnes, tāpēc šis mēslojums sevišķi nepieciešams zālājiem kūdras augsnēs.

Laura Krisanova
LLKC Augkopības nodaļa

Pievienot komentāru