Lopkopība

Talsu novada lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par bioloģisko saimniekošanu, dabas daudzveidības un vides saglabāšanu. Itālija ir kalnu reģions, kurā darbojas Kalnu programma. Tās galvenie mērķi ir unikālo dabas vērtību un cilvēka potenciāla saglabāšana un augstas labklājības nodrošināšana.

Šīs vērtības ir aktuālas arī Latvijas laukos. Zemniekiem bija jautājumi par to, kādu ietekmi uz vidi rada intensīva saimniekošana mazās platībās. Tādēļ Itālijā tika apskatīti divi reģioni, kuros saimniekošana ir atšķirīga, lai varētu gūt daudzpusīgāku pieredzi.

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” jūnija numurs. Tajā par Eiropas Komisijas budžeta priekšlikumiem ES Kopējai lauksaimniecības politikai 2021.-2017. gadam, kam paredzēti 365 miljardi eiro, kā arī aicinājums lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem līdz 10. jūlijam piedalīties Valsts Lauku tīkla Sekretariāta sadarbībā ar Zemkopības ministriju sagatavotajā aptaujā par EK piedāvājumu.

Šeit aprakstīts tas, kas jums jāzina par govju ieradumiem, pirms viņas sāk strādāt jūsu labā. Mājdzīvnieku turēšana ir kā līgums starp dzīvnieku un īpašnieku.

Dzīvnieks apņemas nodrošināt mūs ar produktiem, piemēram, pienu, olām, gaļu, bet mums jāuzņemas rūpes par šiem dzīvniekiem. Taču mājdzīvnieki pēc būtības tāpat paliek ļoti līdzīgi saviem savvaļas priekštečiem.

Desmit govju „dīvainības”, kas jums jāatceras, un tās ir apzinātas daudzu pētījumu rezultātā.

1. Govis dabā pēc būtības ir medījums

Būves celtniecības galarezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Pirmkārt, no  būvprojekta un darbu plānošanas kvalitātes; otrkārt, no izvēlēto būvmateriālu un būvniecības sistēmu kvalitātes; treškārt, no darbu veicēju kvalifikācijas un pieredzes.

Aspekts, pret kuru dažreiz attieksme mēdz būt vieglprātīga, ir darbu izpildes kvalitātes atbilstība un novērtējums. Atkarībā no sezonas biežāk sastopamo darbu veidiem ir vērts izvērtēt turpmāk minētās prasības.

Ķieģeļu mūrēšana:

3.06.2018

Zālāju zelmeņu produktivitāti ietekmē daudzi faktori: augsnes auglība, botāniskais sastāvs, mēslojums, mitruma režīms, izmantošanas intensitāte.

Šī gada sausie laika apstākļi ir atstājuši ietekmi uz zelmeņa ražību. Ražas veidošanai  ūdens patēriņš ir ļoti atkarīgs no augšanas apstākļiem. Uzlabojot barības režīmu zālaugiem, tie ekonomiskāk izmanto ūdeni ražas veidošanās laikā.  Jo auglīgāka augsne, jo raža lielāka.

LLKC Preiļu konsultāciju biroja lopkopības interešu grupas tēma 2018. gadā ir „Proteīna kā viena no svarīgākajiem rupjās lopbarības kvalitāti raksturojošiem rādītājiem loma ganāmpulku produktivitātes nodrošināšanā”.

Uz otro tikšanos z/s „Kapteiņi” 31. maijā pulcējās interešu grupas saimniecību zemnieki, lai diskutētu un dalītos pieredzē par savlaicīgas rupjās lopbarības gatavošanas uzsākšanas nozīmi augstāka proteīna satura nodrošināšanā barībā. Z/s „Kapteiņi” saimnieki Ojārs un Silvija Bračkas iepazīstināja ar savu zālāju apsaimniekošanas modeli.

Skābbarība ir vērtīga barība govīm un tāpēc arī veido lielāko daļu no govju barības devas. Normālu ieskābšanas jeb iekonservēšanās procesu skābbarībā nodrošina baktērijas, kas anaerobos jeb bezgaisa apstākļos ražo pienskābi.

Ja ieskābšana  nenotiek pietiekoši ātri un attiecīgi pH pazeminās lēnām, tad var sākt vairoties tādas baktērijām kā Clostridium tyrobutyricum jeb sviestskābi veidojošās baktērijas.

LLKC Ogres konsultāciju biroja interešu grupas “Slaucamo govju ganāmpulka apsaimniekošana, izvērtējot rupjās barības sagremojamību un barības izmantošanas efektivitāti” septiņu saimniecību pirmā tikšanās notika maija beigās Alojas novada Braslavas pagasta saimniecībā “Apsītes”. Saimnieks Dainis Kreišmanis šogad pirmais uzņēma pārējos interešu grupas dalībniekus,  arī 2017. gadā šajā saimniecībā notika piensaimnieku tikšanās – Zālēdāju projekta fermu diena par lopbarības pupu izēdināšanas lietderību slaucamajām govīm.

Lai veicinātu lauksaimnieciskās ražošanas procesu racionalizēšanu un optimizēšanu lauksaimniecības uzņēmumos, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļa, sadarbojoties ar augkopības un lopkopības nozaru ekspertiem un saimniecībām, sagatavojusi gandrīz divsimt  bruto segumus dažādu kultūraugu un lopu grupām par 2017. gadu.

Žurnāla maija numurā lasiet interviju ar vienas no Latvijā labākajām piena un gaļas lopu saimniecības “Kalna Dambrāni” īpašnieci Ivetu Tīrumnieci. “Ar LLKC strādāju no pašiem pirmsākumiem, tikai pateicoties konsultāciju birojam, man izdevies sasniegt tik labus rezultātus,” saka Iveta. “Kalna Dambrānos” šobrīd kopskaitā 1600 liellopi, no kuriem 625 ir slaucamās govis un 400 Holšteinfrīzas šķirnes nobarojamie buļļi. Par to, kāda ir I.Tīrumnieces pieeja gaļas lopu audzēšanā un viedoklis par tirgus iekarošanu, lasiet intervijā.