Augkopība

Valsts Lauku tīkla pasākuma „Demonstrējumi lauku saimniecībās” ietvaros tiek ierīkoti izmēģinājumi un demonstrējumi augkopībā dažādās saimniecībās. Šogad pavisam tiek ierīkoti 4 demonstrējumi un 3 izmēģinājumi Tos organizē lai rastu risinājumus aktuālākos jautājumos kultūraugu audzēšanā un veicinātu lauksaimnieku izglītošanos. Lai vizuāli novērtētu ierīkotā demonstrējuma salīdzināmos variantus augkopībā, kultūraugu veģetācijas perioda laikā tiek rīkotas lauku dienas.

Pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) ekspertu novērojumiem, sliktie laika apstākļi ziemāju sējumiem būtisku kaitējumu nav nodarījuši. Vētra un lietus nodarījuši tikai lokālus postījumus atsevišķos laukos Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē, Latgalē postījumu faktiski nav.

Lai samazinātu latvāņu izplatību, katram zemes valdītājam ir nepieciešams veikt latvāņa ierobežošanas pasākumus. Iespējams izmantot četras apkarošanas metodes: mehānisko, ķīmisko, bioloģisko un kombinēto. Plašāka informācija par šīm metodēm pieejama Valts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājas lapā (www.vaad.gov.lv) sadaļāInformācija sabiedrībai: Par Latviju bez latvāņiem.

Ik gadu jūlijs ir ķiršu ražas laiks. Patlaban tiek vākti saldie ķirši, turpinās skābo ķiršu lasīšana. Lielākajā daļā Latvijas straujā ziedēšanas laika dēļ skābajiem ķiršiem mazāk kā citus gadus aizmetās augļi un raža ir nedaudz mazāka. Krievijā selekcionētajām ķiršu šķirnēm pēdējās ziemās bija cietusi arī koksne. Saldajiem ķiršiem ražība ir vidēji laba, bet problēmas sagādā daudzskaitlīgie izsalkušo un drosmīgo putnu bari.

Masu plašsaziņas līdzekļos parādās arvien vairāk materiālu par glifosātu, tā kaitīgumu videi un cilvēkam, bet maz ir plašas informācijas par glifosāta izmantošanu lauksaimniecībā, īpaši augkopībā, kur to lieto visbiežāk un visvairāk.

Kompensācijas izmaksu slimību vai kaitēkļu dēļ zaudētas ražas gadījumā paredz viens no ES lauksaimnieku organizācijas COPA–COGECA priekšlikumiem, ko iesniegs topošajai augu veselības režīma nodrošināšanas regulai.

Informācija par regulu tika sniegta jūnija sākumā notikušajā COPA-COGECA un Eiropas Komisijas (EK) augļu un dārzeņu darba grupas sēdē, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās Latvijas Zemnieku Federācijas (LZF) pārstāve Mārīte Gailīte.

Lauku atbalsta dienests informē, ka 2013./2014. mācību gadā noteiktas šādas 100 g augļu un dārzeņu (turpmāk – produkti) porciju kompensācijas pamatlikmes (t.sk. PVN):

Kartupeļu statistiskā raža šogad varētu būt pērnā gada līmenī – vidēji 17 līdz 19 tonnas no hektāra, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktās pirmās provizoriskās ražas prognozes.

Patlaban kartupeļu stādījumi izskatās labi un prognozēto ražu var uzskatīt par labu. Šā gada vidējā statistiskā raža  ir atbilstoša pēdējo piecu gadu vidējiem rādītājiem (16 – 19 t/ha).

Kartupeļu stādījumos parādījusies kartupeļu lapu sausplankumainība un kartupeļu lakstu puve. Notiek kartupeļu lapgrauža kāpuru šķilšanās un barošanās. Parādījušās laputis.

Kartupeļu lapu sausplankumainības pirmās pazīmes atsevišķos kartupeļu laukos parādījās, sākoties jūnija otrajai dekādei. Pirmsjāņu nedēļā sausplankumainība konstatēta jau vairāk kā pusē no Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) novērotajiem kartupeļu laukiem visā Latvijas teritorijā.