Sievišķās kārtas dzīvnieku nobarošanas iespējas bioloģiskajā saimniekošanā

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2023. gada martā uzsāka īstenot demonstrējumu par tīršķirnes un gaļas liellopu šķirņu krustojumu sievišķo dzīvnieku nobarošanu.

Demonstrējuma mērķis ir nodemonstrēt un salīdzināt tīršķirnes un gaļas liellopu šķirņu krustojumu sievišķo dzīvnieku audzēšanas intensitāti bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā, nobarojot un novērtējot liemeņu kvalitāti pēc SEUROP standarta ar mērķi panākt gaļas liellopu īsāku nobarošanas periodu, iegūstot augstāku liemeņu novērtējumu.

Demonstrējums ierīkots SIA” Trudo”, Matīšu pagasts, Valmieras novads.

SIA “Trudo”  dibināta 2012. gadā, bet ar lauksaimniecību sāka nodarboties kopš 2017. gada. Saimniecības īpašnieku Anrija un Initas Šļaukstiņu vadībā lolots uzņēmums līdz 2023. gada pavasarim, kad saimniecības vadīšanu pārņem Jānis Šļaukstiņš. Patlaban  "Trudo" apsaimnieko  440 ha zemes, 40 ha graudaugi (auzas, mieži, tritikāle), pārējā zeme ir ganības un sētie zālāji.

Saimniecības ganāmpulks sastāv no  145 zīdītājgovīm un sešiem vaislas buļļiem. Zīdītājgovis ir izvietotas sešos baros ar vaislas bulli. Iegūtie teļi tiek izaudzēti un nobaroti saimniecībā. Nobarojamie dzīvnieki atrodas  liellopu nobarošanas novietnē "Pīlēni", kas nodrošina nobarošanas iespējas ap 200 liellopiem. Sadarbības partneri saimniekošanā ir  SIA "Terūna" (Jāņa vadīts gaļas pārstrādes uzņēmums) un z/s  "Rūķīši". Saimniecībā  “Trudo” ir četri darbinieki, kas veic ikdienas darbus.

Tā kā šī bioloģiskā saimniecība ir ar lielu dzīvnieku skaitu un nobarošana notiek nepārtraukti, tad nebija problēmu izveidot demonstrējuma grupas.

Lai veiktu salīdzinājumu, tika izveidotas divas nobarojamo teļu grupas: tīršķirnes (Šarolē), kur dzīvnieki tika iepirkti, un krustojumu teles, nodrošinot tām vienādus ēdināšanas un apsaimniekošanas apstākļus. Krustojumu grupām tika izveidotas divas apakšgrupas, kur vienā ir vismaz 60% Simentāles, un otra ar 60% Limuzīnas asinības dzīvniekiem.

Oktobra beigās, kad tiek atšķirti teļi no zīdītājgovīm, tos sašķiro un pārvieto uz nobarojamo liellopu novietni. Nobarojamām telēm optimālu fizioloģisko procesu norisei ir  jānodrošina atbilstoša ēdināšana un dzīvnieku turēšana. Viens no faktoriem, kas to ietekmē, ir lopbarība, tās daudzums, kā arī kvalitāte.

Zīdītājgovju un nobarojamo teļu ganāmpulkam ziemošanas periodam 2022. gada sezonā skābbarība tika gatavota, izmantojot tuneļu tehnoloģiju. Tuneļi tika veidoti pēc zālāju sastāva, stiebrzāļu un tauriņziežu maisījumi un lucernas zālāji. Zālāji tiek pļauti divas līdz trīs reizes sezonā. Siens tiek gatavots gan no sētajiem zālājiem, gan dabīgajiem zālājiem. Nobarojamajām telēm katru dienu tiek veidots barības maisījums (TMR), kas tiek izdalīts ar barības dalītāju. No graudaugu sējumiem tiek iegūti salmi, ko izmanto kā pakaišu materiālu novietnē.

Pagājušajā gadā tunelī tika glabāti arī konservēti miežu un tritikāles graudi, kas tika izmantoti nobarojamiem dzīvniekiem barības maisījumā.

Rupjās lopbarības avoti nobarojamiem dzīvniekiem saimniecībā ir zāles skābbarība, kā arī siens un salmi, un no koncentrētas barības – miltu maisījums un konservētie graudi. 2022. gada sezonā sagatavotās skābbarības galvenie ķīmiskā sastāva rādītāji atspoguļoti 1. un 2. tabulā. Analīžu rezultāti parāda, ka tuneļu tauriņziežu skābbarību rādītāji ir līdzīgi. Jo tie būs optimālāki, jo labāk dzīvnieki spēs izmantot tajā esošās barības vielas.

1. tabula

Zāles skābbarības ķīmiskais sastāvs

Tauriņziežu stiebrzāļu zāles skābbarība teicamas kvalitātes, jo sausnas saturs vidēji 26%, kopproteīna saturs sasniedz 14–16%, neto enerģija 5,7–5,8 MJ/kg.

Sausnas sagremojamības rādītājs 60–62%, vēlams būtu 65%, jo tad dzīvnieki spēs maksimāli labāk izmantot barības vielas.

Ar lucernas pirmā pļāvuma skābbarību ir līdzīga situācija, tika iegūta labs kopproteīna saturs 15,66%, arī optimāls enerģijas saturs – 5,9 MJ/kg, un vislielākā sausnas sagremojamība – 62,64%. Savukārt atāla lucernas skābbarība ir ar augstu kopproteīna saturu – 22%, bet nedaudz mazāku enerģijas daudzumu – 5,7%.  Kopumā skābbarības vērtējamas kā labas un teicamas kvalitātes. Tika analizēts arī spēkbarības miltu maisījums, kura sastāvā ir auzas, mieži un tritikāle (2. tab.).

2. tabula

Spēkbarības maisījuma ķīmiskais sastāvs

Spēkbarības maisījums nodrošina labu enerģijas saturu – 14 MJ/kg, cietes saturu – 51%, un sausnas sagremojamība – 80%. Šādu maisījumu miksējot ar skābbarību un sienu, spēj nodrošināt nepieciešamās barības vielas nobarojamām telēm.

3. tabula

Barības devas nobarojamajām telēm

Pamatojoties uz saimniecībā sagatavoto barības līdzekļu ķīmiskā sastāva rezultātiem, tika sastādītas barības devas nobarojamajām telēm. Tās tika aprēķinātas, izmantojot Norfor programmu, pamatojoties uz nepieciešamajām barības vielām dzīvniekiem attiecīgā fizioloģiskā stāvoklī. Aprēķinot barības devas telēm, tika ņemta vērā viņu vidējā dzīvmasa (no 400 līdz 500 kg un 500–600 ) un diennaktī nepieciešamā sausnas (8,8 kg un 11,6 kg) un galveno barības vielu vajadzība. Barības deva tika gatavota, lai teles sasniegtu 1,5 kg dzīvmasas pieaugumu diennaktī.

Barības vajadzības nodrošināšanai vienai nobarojamai telei nepieciešams diennaktī izbarot ap 23 kg skābbarības, 0,5 kg siena un 3,3 kg spēkbarības maisījuma.

4.tabula

Nobarojamo teļu vecums un dzīvmasa, uzsākot demonstrējumu

Teļu sagatavošana nobarošanai saimniecībā tika uzsākta 2022. gada oktobrī, kad atšķīra teļus no zīdītājgovīm, tas bija 6,4 mēneši Simentāles un 6,9 mēneši Limuzīnas apakšgrupas teļiem. Šarolē tīršķirnes teles tika iepirktas šī gada janvārī, kad tām bija 11 mēneši.

Demonstrējumu uzsākot, nobarojamās teles bija 10–11 mēnešus vecas ar dzīvmasu 400 kg, izņemot Simentāles apakšgrupas teles – 353 kg.

1. attēls Nobarojamo teļu dzīvmasas pieaugums pa periodiem, kg/diennaktī

Demonstrējuma laikā nobarojamo teļu dzīvmasas pieaugums no marta līdz maija sākumam bija no 0,97 līdz 1,31 kg. Savukārt no maija sākuma līdz jūnija vidum ir samazinājies dzīvmasas pieaugums, vidēji 700–800 grami, kas skaidrojams ar vasaras sākumu un temperatūras paaugstināšanos, dzīvniekiem radot karstuma stresu.

Nobarojamo teļu nobarošana turpinās, līdz tās sasniedz vidēji 550 kg dzīvmasu, un tad tiks vērtēts liemenis un augšanas intensitāte pa pētījuma grupām. Darbs demonstrējuma grupās tiek turpināts.

Demonstrējums tiek īstenots ar Zemkopības ministrijas demonstrējumu programmas lopkopībā atbalstu LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” par tēmu: “Tīršķirnes un gaļas liellopu šķirņu krustojumu sievišķo dzīvnieku nobarošanas intensitātes salīdzinājums bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā” (LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P13).

Daiga Baltiņa-Volrate,
LLKC Lopkopības nodaļas konsultante

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests