Jūs atrodaties šeit

Rupjās lopbarības krīze Latvijā

Lopkopība

Pavasara sākumā šķita, ka šī gada ražas prognozes būs labas vai teicams, pat visļaunākajos sapņos nerādījās, ka Latvijas laika apstākļi lauksaimniekiem sagādās bezgala daudz izaicinājumu, arī – radīs rupjās lopbarības krīzi.

Aizvadītā ziema nosacīti bija silta ar mazu sniega segu. Vairāk sniegs bija vērojams Vidzemes reģionā, taču pavasaris Latvijā iestājās vēlu. Ilgstoši vēsais laiks martā un aprīlī aizkavēja augu veģetāciju, taču šāda liga Latvijā ir diezgan bieži sastopama un nav nekas neparasts. Visi neiedomājamākie dabas untumi bija tikai priekšā. Laika apstākļu krasās svārstības un ilgstošais sausuma periods būtiski ietekmēja visu augkopības nozari kopumā.

Laikapstākļu pārskats

Lai zālāji labi augtu, vidējai gaisa temperatūrai diennaktī jābūt vismaz +8 °C. Ar optimālu gaisa temperatūru vien nepietiek. Augu augšanai nepieciešams arī mitrums. Runājot par nokrišņu daudzumu, jau šī gada aprīlī tas bija par 43,5 % zem aprīļa mēneša normas (35,8 mm), kas būtībā bija viens no pirmajiem signāliem, ka pirmajā pļāvumā rekordražas nebūs. Maijā sausums turpinājās, kopējais nokrišņu daudzums  bija 12,2 mm, kas bija 76 % zem mēneša normas (50,4 mm).

Latvijā parasti ap 15. maiju tiek uzsākta ganību sezona. Ap 20.–25. maiju Kurzemē un Zemgalē parasti sākas skābbarības gatavošana. Šogad maija otrajā dekādē zālāju pļaušana nenotika, jo zāles veģetāciju ļoti ietekmēja zemā gaisa temperatūra un sausums. Maija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas bija par 0,1° zem mēneša normas. 25. maijā Daugavpilī maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +26,3 °C, bet Zosēnos 6. maijā reģistrēta minimālā gaisa temperatūra -6,8 °C.

Kraso gaisa temperatūru svārstību un ieilgušā sausuma dēļ ļoti zema zālāju ražība bija dabiskajās pļavās un saimniecībās, kuru zelmeņu botāniskajā sastāvā dominēja stiebrzāles. Nedaudz labāka situācija bija saimniecībās, kurās tika ievēroti visi agrotehniskie nosacījumi tauriņziežu zālāju audzēšanā. Maija beigās un jūnija pirmajā dekādē, aptaujājot Latvijas piensaimniekus par rupjās lopbarības vākšanas gaitu, nācās konstatēt sāpīgu faktu, ka praktiski no diviem pļāvumiem iegūti tikai 37–42 % lopbarības salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Ar lielām cerībām lauksaimnieki gaidīja 23.–24. jūniju, jo parasti Jāņu laikā diezgan bieži līst, taču cerības nepiepildījās, sausums turpinājās. Jūnijā vidējā gaisa temperatūra bija +16,6 °C, kas ir par 1,4° virs mēneša normas. Arī jūnijā lielākajā daļā valsts teritorijas konstatētas salnas, kad gaisa temperatūra naktīs pazeminājās līdz pat -2,4 °C. Savukārt 21. jūnijā Rūjienā konstatēta maksimālā gaisa temperatūra +31 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 23,4 mm, kas ir 67 % zem mēneša normas (70,1 mm). Nokrišņi bija novērojami jūlija otrajā pusē un to daudzums atbilda mēneša normai. Nelabvēlīgie laika apstākļi būtiski ietekmēja zāles kvalitāti.

Jāuzrauga kvalitāte

Stiebrzāļu sējumos bija ievērojami zemāka sagremojamība – 53–62 %, un zems proteīna saturs – 6–8,2 %. Lai izietu no situācijas, dažās zemnieku saimniecībās tika gatavota pilngraudu skābbarība no rudziem, miežiem un auzām. Daži lauksaimnieki līdz augusta pirmajai dekādei bija pārliecināti, ka rupjās lopbarības krājumus ziemai varēs papildināt ar kukurūzas skābbarību un salmiem, taču laika apstākļi daudziem plāniem pārvilka treknu strīpu, īpaši Zemgales piensaimniekiem.

Šī gada ziemošanas periods piensaimniekiem sagādās ļoti daudz izaicinājumu. Galvenais no tiem būs rupjās lopbarības sagatavotais apjoms un kvalitāte. Šī gada laika apstākļi nesaudzēja arī sagatavoto skābbarību tuneļos. Reģionos, kur pāri gāja spēcīgā krusa, izpostītas ne tikai ēku jumta konstrukcijas, bet arī tuneļos liktās skābbarības tranšejas. Sabojātajos tuneļos skābbarībā sākās pūšana, tādēļ, lai saimniecībās zaudējumu apmērs nepalielinātos, šo barību vajadzētu izbarot 1–2 nedēļu laikā.

Turpinoties lietavām, jārēķinās, ka bojātajos tuneļos skābbarībā strauji var savairoties pelējuma sēnes, kas izdala dažādus toksīnus, kuri būtiski ietekmē atgremotājiem uzņemtās barības fermentācijas procesus spureklī. Ja nav nosegtas bojātās skābbarības stirpas, lietavu dēļ ievērojami var mainīties skābbarības sausnas saturs. Skābbarību no bojātajām stirpām vajadzētu izbarot pēc iespējas ātrāk, lai tā nekarstu un nebojātos. Veidojot barības maisījumu no šādas skābbarības, noteikti jāpievieno mikotoksīnu inaktivētāji, lai novērstu skābbarībā potenciāli esošo mikotoksīnu ietekmi.

Uzmanību – par daudz pelnu

Otra būtiskākā problēma šogad, ar kuru, iespējams, saskarsies liela daļa piensaimnieku, būs pārāk liels pelnu saturs skābbarībā. Šis rādītājs skābbarības sausnā ir pieļaujams līdz 8 %. Pelni norāda uz skābbarības gatavošanas laikā uzņemto smilšu daudzumu. Parasti augsts smilšu piemaisījums skābbarībā veicina sviestskābes veidošanos, kas savukārt izsauc skābbarības bojāšanos. Problēma šogad ir tā, ka, tiecoties iegūt pēc iespējas vairāk zaļās masas, liela daļa Latvijas piensaimnieku zāli nopļāva ļoti zemu, 5–7 cm augstumā. Lai izvairītos no liela smilšu piejaukuma skābbarībā, jāievēro zāles optimālais pļaušanas augstums 9–12 cm.

Pilngraudu skābbarība

Pareizi sagatavota pilngraudu skābbarība ir teicams barības līdzeklis slaucamajām govīm, taču to ir problemātiski sagatavot no auzām, jo ir grūti novērst tās bojāšanos. Jāņem vērā, ka, gatavojot pilngraudu skābbarību, visgrūtāk no gatavojamās masas izspiest gaisu, tādēļ ieteicams pirms ietīšanas ritulī ietinamo masu saplucināt, lai stiebros nepaliek gaiss.

Jārēķinās, ka pilngraudu skābbarības sausnā proteīna saturs variēs no 11,5 līdz 14 %, tādēļ sastādot barības devu augstražīgām govīm, noteikti barības devā papildus būs jāiekļauj lielāka proteīnu saturošu barības līdzekļu deva, līdz ar to iespējama ievērojama piena ražošanas izmaksu palielināšanās. Vienmēr pastāv lielāks risks, ka sagatavotos pilngraudu skābbarības rituļus var sabojāt grauzēji un putni, tāpēc ir jādomā par vietu, kur šos rituļus uzglabāt.

Iespēja – salmi

Rupjās lopbarības krīzi varētu atrisināt, ja daļu vajadzīgā lopbarības apjoma papildinātu ar salmiem. Salmi kā barības līdzeklis lieliski iederas teļu, grūsno vaislas teļu un cietstāvošo govju ēdināšanā. Taču, ja skābbarība jāizbaro limitēti, tad barības devā daļu no rupjās lopbarības var aizstāt ar salmiem. Jāņem vērā, ka, palielinot barības sausnas daudzumu ar salmiem, barības devā ievērojami samazināsiet nepieciešamo kopproteīna daudzumu, kā rezultātā iztrūkstošais proteīns būs jāpērk. Pašlaik ir grūti prognozēt, kā veiksies ar salmu savākšanu, kā arī, kāda būs sojas, rapša un saulespuķu spraukumu cena ziemā.

Riski ziemas periodā

Problēmas ar sagatavotās rupjās lopbarības apjomu un kvalitāti ir medaļas viena puse, taču, ielūkojoties visā piena lopkopības nozarē, rupjās lopbarības krīzes radītās problēmas ir ar tālejošām sekām. Viens no būtiskākajiem aspektiem ir tas, ka rupjās barības iztrūkums nav vienā vai divos Latvijas reģionos, tas ir vērojams visā valstī un daļā Eiropas piensaimniecību, tādēļ šai krīzei ir globāls raksturs. Lai mazinātu tās radītās sekas, nepieciešams ES un valsts ilgtermiņa atbalsts. Tieši vērtējot lopkopības nozari, ikvienai saimniecībai būtu jāpārvērtē ziemošanas periodāu turamo dzīvnieku skaits. Pēdējos 10 gados Latvijas piensaimniecībās ir izveidoti labi un spēcīgi ganāmpulki, kur ir govis ar augstu ģenētisko potenciālu, tādēļ šie dzīvnieki ievērojami jutīgāk reaģēs uz pieļautām kļūdām ēdināšanā. Iespējams, ka, pārejot uz rupjās lopbarības taupības režīmu, piensaimniecībās biežāk būs jāārstē dzīvnieki no spurekļa acidozes, glumenieka dislokācijas. Iespējams, ka biežāk tiks konstatēta placentas aizture govīm pēc dzemdībām. Iespējams, ka lielā daļā saimniecību palielināsies mikroabortu skaits. Noteikti izaicinājums būs saražot pienu ar augstu sausnas (tauki + olbaltumvielas) saturu. Šīs problēmas būs pietiekami ilgstošas, teiktu, ka līdz nākamā gada jaunajai ražai, un tās prasīs radošu pieeju to sekmīgā risināšanā.

Lai nākotnē mazinātu dabas stihiju ietekmi, piensaimniecībām labos laika apstākļos pēc iespējas vairāk jāsaražo kvalitatīva rupjā lopbarība, vienlaicīgi domājot par tās pareizu uzglabāšanu.

Dainis Arbidāns,
LLKC lopkopības nodaļa