Kvalitatīvas rupjās lopbarības īpatsvara palielināšanas iespējas slaucamo govju barības devā

Lai noskaidrotu kvalitatīvas rupjās lopbarības īpatsvara palielināšanas iespējas barības devā slaucamajām govīm ekonomiski pamatotas ražības sasniegšanai, z/s “Kalna Dambrāni” ierīkots demonstrējums.  

Lauku dienā, kas notika Jēkabpils novada Viesītes pagasta z/s “Kalna Dambrāni”, tika atspoguļoti divu atkārtojumu kopsavilkumu rezultāti. Demonstrējuma gaitā izveidotas divas govju grupas katrā pa 25 slaucamajām govīm. Pirmajā un otrajā atkārtojumā demonstrējuma grupu govju vidējā laktācija, slaukšanas dienas, ķermeņa kondīcija atspoguļota 1. tabulā.

1.tabula. Demonstrējuma grupas

Pirmajā (I) grupā rupjās lopbarības īpatsvars devā sastādīja 60% un otrajā (II) grupā – 52% no kopējās barības sausnas.

Galvenais rupjās lopbarības avots slaucamām govīm saimniecībā ir zāles un kukurūzas skābbarība. Rupjā lopbarība demonstrējuma laikā periodiski mainījās, par ko liecina ķīmisko analīžu rezultāti. 2021. gada sezonā sagatavotās skābbarības galvenie ķīmiskā sastāva rādītāji doti 2. un 3. tabulā.

2.tabula. Zāles skābbarības kvalitatīvie rādītāji 2021. gadā

3.tabula. Kukurūzas skābbarības kvalitatīvie rādītāji 2021. gadā

Noteicošajam rupjās lopbarības raksturojošam rādītājam - sausnas sagremojamībai, zāles skābbarībā optimāli jābūt 65–70%. Tad dzīvnieks spēj maksimāli izmantot lopbarībā esošās barības vielas. Labu sausnas sagremojamību nodrošina pareizā veģetācijas fāzē pļauts zālāja zelmenis. Enerģijas uzņemšanu govīm ierobežo paaugstināts kokšķiedras līmenis skābbarībā, kas arī rada stresu dzīvniekam un ietekmē tā spurekļa veselību, rezultātā – produktivitāti.

Saimniecībā sagatavotās zāles skābbarības sausnas sagremojamība bija tuva optimālajai sagremojamībai, bet kukurūzas skābbarības sagremojamība trijos analizētajos paraugos bija optimālās sagremojamības robežās.

Izēdinātajās barības devās (4., 5.tabula) pie izslaukuma 45 kg dienā no govs, papildus rupjajai lopbarībai tiek izbarots plašs lopbarības līdzekļu klāsts, kas barības devā nodrošina tās sabalansētību. Tomēr, vai sabalansētajā barības devā esošās barības vielas govis uzņems un varēs izmantot pilnīgi, to ietekmē arī dažādu blakus faktoru kopums – kā ēdināšanas organizācija, mikroklimats, komforts u.c.

4.tabula. Izēdināmās barības devas demonstrējuma grupās 1. atkārtojumā

5. tabula. Izēdināmās barības devas demonstrējuma grupās 2. atkārtojumā

Galvenie spēkbarības avoti devā miltu maisījums (mieži, kvieši=1:1), kukurūzas milti, soja, rapsis un pupu/rapša maisījums. Kā cukura avoti tiek izmantoti melase, sīrups. Devu papildina minerālbarība un citas piedevas. Demonstrējuma laikā tika kontrolēta barības maisījuma ķīmiskā sastāva atbilstība aprēķinātajam barības programmā, kas ļāva saprast ēdināšanas organizācijas darbu sakārtotību saimniecībā. Būtisku atšķirību praktiskajā izpildē un uz papīra nebija. Te jānovērtē barotāja loma, attieksme un izpratne par darāmo darbu. Svarīgs TMR raksturojošais rādītājs ir tā strukturālais sastāvs, kas arī tika kontrolēts, izmantojot Penn State sietus (6. tabula).

6. tabula. TMR barības maisījuma strukturālais sastāvs

Augšējā sietā (I) jābūt vismazākajam procentuālajam sastāvam, salīdzinot ar pārējiem sietiem. Mūsu gadījumā tas variēja no 5,9-10,2 % I grupā un 5,1-12,7 % II grupā. Novirzi no normas ietekmēja iepriekš nepietiekami saekselētu salmu klātbūtne. Ja daļiņu garums augšējā sietā ir pārāk liels, tad govij pastāv iespēja šķirot barību. Rezultātā aprēķinātā deva var atšķirties no dabā apēstās. Sietā zem augšējā (II) – masas frakcijai jābūt vislielākajam procentuālajam sastāvam un tam jāraksturojas ar efektīvas (durstīgas) kokšķiedras klātbūtni. Apakšējā (IV) sietā koncentrētās barības atlikumi mazāki I grupā, kur mazāks spēkbarības daudzums barības devā.

Barības maisījuma temperatūras kontroli barības galdā un skābbarības tvertnēs nodrošināja speciālie termometri. Temperatūras rādītāji bija optimālajās robežās. Skābbarības tvertnēs tā nepārsniedza +/-5ºC salīdzinot ar āra temperatūru. Savukārt barības galdā tā nepārsniedza 17º C robežu.

Izēdināmās devas efektivitāti raksturo 7. tabulas dati, kur redzami ieņēmumi par pienu, kura cena par 1 kg bija 0,33 eiro un dienas barības devas cena.

7.tabula. Izēdināmās devas efektivitāte 1. un 2. atkārtojumā

Veicot divu atkārtojumu aprēķinu, efektīvāka barības deva grupā, kur izēdina lielāku rupjās lopbarības īpatsvaru. Rezultātā lielākus ieņēmumus (+0,28 eiro) no piena dienā dod I grupa, salīdzinot ar II grupu. Līdzīgi aprēķini tika veikti jau pēc 1. atkārtojuma. Arī tad I grupā arī bija lielāki ieņēmumi (+0,33 eiro) no piena dienā. Efektīvu barības izmantošanu raksturo sausnas uzņemšanas spēja, kad no 1 kg apēstās sausnas govij jāsaražo 1,3–1,8 kg piena. Demonstrējuma grupās tas bija līdzīgs – I grupā: 1,51, II grupā: 1,52.

Divu atkārtojumu vidējie piena kg un tā kvalitatīvie rādītāji 8 piena kontrolēs atspoguļoti 8. tabulā.

8. tabula. Demonstrējuma grupu govju vidējais diennakts izslaukums, piena sastāvs un kvalitāte pārraudzības kontrolēs 1. un 2. atkārtojumā

Abos atkārtojumos tauku un olbaltumvielu saturs pienā bija līdzīgs abās grupās. Demonstrējuma laikā novērots praktiski nemainīgs laktozes un optimāls urīnvielas saturs abās demonstrējuma grupās. SŠS pienā ietekmēja dažu govju tesmens veselība.

Atražošanas un govju veselības rādītājus demonstrējuma grupās raksturo 9. tabulas dati.

9. tabula. Atražošanas rādītāji un govju veselība 1. un 2. atkārtojumā

Vidējie atražošanas rādītāji starp demonstrējuma grupām būtiski neatšķīrās, tomēr par 5 dienām garāks servis periods (SP) un 0.3 sēklošanas reizēm vairāk bija I grupas govīm, ko daļēji varētu skaidrot ar dažu govju veselības problēmām demonstrējuma laikā.

Divu atkārtojumu atziņas:

• svarīga regulāra lopbarības ķīmiskā sastāva noteikšana laboratorijā, precīza barības devas sastādīšana un sekošana tās apēdamībai;
• rupjās lopbarības īpatsvara palielināšana barības devā samazina spēkbarības patēriņu uz 1 kg piena par 58 gramiem;
• piena izslaukums un piena kvalitatīvie rādītāji būtiski nemainās atkarībā no rupjās lopbarības izēdināšanas īpatsvara devā;
• no 1 kg apēstās sausnas abās grupās ražots līdzīgs piena daudzums – 1,51-1,52 kg;
• atražošanas rādītājos labāki rezultāti grupā ar rupjās lopbarības īpatsvaru devā – 52%, tomēr tos nevar saistīt ar izbarotās spēkbarības daudzumu, bet gan atsevišķu govju veselības stāvokli;
• rupjā lopbarība un tās kvalitāte ir pamatu pamats slaucamo govju ēdināšanā, lai nodrošinātu augstu produkcijas ieguvi, saglabātu dzīvnieku veselību, kā arī palielinātu finansiālo ieguvumu.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs īsteno pasākumu Zemkopības ministrijas demonstrējumu programmas lopkopībā LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, tēma: “Kvalitatīvas rupjās lopbarības īpatsvara palielināšanas iespējas barības devā slaucamajām govīm ekonomiski pamatotas ražības sasniegšanai” LAD 2.1-20/20/P21, 4. lote.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Ziedīte Bimšteine,
LLKC Jēkabpils biroja lopkopības konsultante

Daina Jonkus,
Dr.agr., profesore, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju  universitāte