Jūs atrodaties šeit

Ar pārliecību par darāmo – “Saldus Druvai” 30

Lopkopība
Piena lopkopība

SIA “Saldus Druva”, tās ilggadējās vadītājas MARITAS SPUNDIŅAS vadībā, 30 gadu jubileju sagaida kā viena no valstī modernākajām saimniecībām, kurā lielāko daļu ieņēmumu nodrošina piena lopkopība. Tas panākts ar mērķtiecīgu darbu, ieguldot cilvēkkapitālā, tehnikā un robotizācijā.

Ceļš pa Saldus novada Druvas ciemu mani parasti vedis vien cauri tam, īsu mirkli piestājot ceļmalā gardā “Druvas” saldējuma baudīšanai. Šoreiz ir citādi. Janvāra sākumā laukā valda -15 grādi, saldējums nav ne prātā un ātrāk cenšos nokļūt uzņēmuma “Saldus Druva” siltajās telpās, lai tiktos ar tā valdes priekšsēdētāju Maritu Spundiņu.

Saruna ir spridzīgi raita un tikai tās vidū Maritas kundze kā garāmejot atklāj – februārī jārīko svinības, jo “Saldus Druvai” tad apritēs jau 30. darbības gads!

– Kāds bijis pirmsjubilejas 29. darba gads “Saldus Druvā”?

– Gads sākās ļoti cerīgi, jo 2022. gadu noslēdzām ar labu peļņu, kas kļuva par drošības spilvenu darbiem 2023. gadā. Tomēr tik labi, kā cerēts, gads nebeidzās. Ir gan klājies daudz grūtāk, piemēram, piena kvotu laikā, zemo piena iepirkumu cenu gados, kad par litru pārdotā piena maksāja tikai 18–19 centus.

Aizvadītais gads piena cenā iesākās ar 46 centiem, gada vidū 36 centi. Tas bija smags kritiens no 51 centa par litru piena. Turklāt kooperatīva “E-Piim” maksātā cena nebūt nebija tā zemākā, salīdzinot ar to, ko saņēma apkaimes zemnieki.

Toties graudus pērnā gada sākumā pārdevām par labu naudu. Pateicoties uzkrātajam spilvenam, esam iegādājušies tiešām daudz noderīgu lietu. Īstenojot LAD projektus, iegādājāmies ļoti labu barības dalītāju Triolet Triotrac ar 20 kubikmetru ietilpību, nopirkām arī Potinger Terrasem V6000D Z sējmašīnu augsnes minimālajai apstrādei un jaunu vircas izkliedes mucu Rauch Axis 50,2EMC. Tā kā šai mucai vajag, lai izkliedējamais materiāls būtu vieglākas konsistences, bez salmu daļiņām, kūtī uztaisījām kūtsmēslu separāciju. Līdz šim salmu daļiņu bija vairāk, jo govīm ir dziļās guļvietas ar salmu pakaišiem. Tāpat iegādājāmies augu aizsardzības līdzekļu smidzinātāju Horsch Leeb un jaunu NewHolland CX graudu kombainu.

2023. gada pavasaris gan nāca ar savām korekcijām – bija pasauss un, neraugoties uz laikus iesētiem vasarājiem, to raža rudenī nebija tāda, kā cerēts. Toties pateicoties tam, ka mums ir ļoti daudz tauriņziežu, daudz audzējam lucernu, nebija problēmu savākt lopbarību – pirmais pļāvums bija mazāks, nekā otrais, trešais un ceturtais. Tādēļ es iesaku audzēt lucernu, tas ir ļoti labs kultūraugs. Vismaz mums Kurzemē tā aug ļoti labi, nezinu, kā tā padotos, piemēram, Latgalē. Piezīmēšu gan, ka mēs rūpīgi piestrādājam, lai lucerna augtu – jau trešo gadu uz katriem 100 ha, ko pārsējam, pie sēklas liekam arī mikroelementu granuliņu, kas jau pirmajā gadā augam dod spēku augt, nodrošinot labu ražu. Noteikti arī citiem saimniekiem ieteiktu šādi rīkoties un, ne tikai lucernas sējumos. Mēs to izmantojām arī rapsim, ko sējām papuvē, domāju, palīdzētu arī kukurūzas sējumos.

– Kā nonācāt līdz darbībai kooperatīvā “E-Piim”?

– Kooperācijā esam kopš 2005. gada 26. aprīļa. Tas bija laiks, kad “Rīgas Piena kombināts” nevēlējās ar saimniecību runāt par piena iepirkuma cenu. Tikko bija nodibinājies lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvs “Piena ceļš”. Mūs uzrunāja. Iekšējs spīts un daļēji arī aprēķins, jo piena iepirkuma cena tur bija augstāka, patīkamāka. Tā nu jau 19 gadus esam kooperatīva biedri ar savu pārstrādi “Jaunpils pienotavā” un šobrīd arī jaunajā “E-Piim” kooperatīva rūpnīcā.

Šajā laika periodā piena iepirkuma cena ir gājusi augšā un lejā, pielāgojusies pasaules tirgum. Bija periodi, kad Latvijā pienu nevajadzēja, tad mēs varējām novērtēt “Jaunpils pienotavas” vērtību. Protams, tas prasīja arī ieguldījumus no mums. Kooperatīvs ir pleca sajūta, tu necīnies viens skarbajā piena tirgū, un ar tevi sāk rēķināties, jo tās vairs nav tikai tavas 13–16 tonnas piena dienā. Nu jau daudzas piensaimniecības, kas ir lielākas par mūsu, atzīst kooperācijas nozīmi. Tādēļ nākotnē skatāmies ar cerībām uz jauno kooperatīva rūpnīcu, uz piena iepirkuma cenu un eksportu pasaules tirgos.

Kopumā “Saldus Druva” apsaimnieko 1600 ha kā īpašumā esošas, tā nomātas lauksaimniecības zemes, tās auglību uzturot ar izkliedētiem šķidrmēsliem. 800 ha aizņem graudi, 250 ha – rapsis, 400 ha – sētie zālāji, pamatā tauriņzieži, kā arī 150 ha kukurūzas. 2023. gadā ziemas kviešu kopraža bija 3500 t, zālāju ražība – 22 t/ha, bet kukurūzas – 40 t/ha. Vidējā graudaugu ražība – 4,8 t/ha, rapsim – 1,5 t/ha. Uzņēmuma rīcībā ir arī sava graudu kalte, kas ļauj tirgū pārdot ziemas kviešus un rapsi, kā arī sagatavot liellopu kompleksam nepieciešamo lopbarību: skābbarību, kukurūzas skābbarību, spēkbarību un rupjo lopbarību. Šāda pārdomāta saimniekošana augkopībai ļauj būt pelnošai, uzņēmuma ieņēmumos veidojot 25 % pienesumu.

– Jūsu vadītajā uzņēmumā augkopības nozare veido 25 % ieņēmumu, bet lopkopības lielāko – 75 % ieņēmumu daļu. Kā sokas ar piena lopkopības ganāmpulku pašlaik, kad aizvien vairāk izskan ziņas par likvidētām šīs nozares saimniecībām Latvijā?

– Nezinu, vai kas ir mainījies un vai šī nebūs lielīšanās, bet mēs ilgu laiku esam vienīgā saimniecība Latvijā ar deviņiem slaukšanas robotiem. 2018. gadā īstenojot 3,2 miljonu eiro vērto jaunas kūts celtniecības projektu ar ES līdzfinansējumu, izvēlējāmies vācu ražotāja GEA piedāvātās Monobox zaļās robotizētās slaukšanas iekārtas, kas nodrošina automatizētu 540 govju izslaukšanu. Būtiskākais aspekts, kādēļ izvēlējāmies šīs firmas piedāvājumu – serviss ir tepat Saldū, 5 km no mums. Ir ļoti būtiski saņemt tehnisko palīdzību stundas laikā. Nezinu, vai šīs zaļās slaukšanas iekārtas ir labākas vai sliktākas par, piemēram, violetajām vai sarkanajām, bet mūsu pieredze ir ļoti laba.

Kad vēl pētījām iekārtas, man nepatika, kā strādā DeLaval slaukšanas aparāta roka. Mūsu izvēlētajā iekārtā ir svari, kas ļauj sekot gotiņas svaram – ja tas krītas, ir skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā. Arī visas darbības notiek vienuviet – slaukšanas “ķekarā” – tesmeni tajā nomazgā, uzrietina, izslauc. Patīk, ka piena vadu sistēma, kas aiziet līdz savākšanas tvertnēm, ir īsāka nekā citiem robotiem.

To, kā strādā sarkanie slaukšanas roboti, daudz pētīju Igaunijas saimniecībās – man nepatika, ka viss notiek vienā līmenī – slaukšana, piena vadi, cilvēki kur staigā. Mūsu izvēlētajā aparātā – augšā stāv gotiņa, padziļinājumā lejā – slaucējs var redzēt tesmeni un visu notiekošo procesu. Tas atvieglo darbu. Vēl laba lieta ir iespēja pieslēgt atsevišķu govi slaukšanai manuāli, ko gan mēs necenšamies pielietot, jo tad var sabojāt tesmeni, slaucot dažādos laikos. Taču, ja govs ir slima, vai arī tā tikko sākta ieslaukt, kā pirmpienes, šī ir iespēja pieregulēt slaukšanas aparātu atbilstoši konkrētam lopiņam. Protams, roboti ir sagrupēti – pirmpieņu slaukšana, 3. laktācijas govis, augstražīgās un pēdējo laktāciju govis. Uz slaukšanu gotiņas iet vidēji 2,6 reizes.

“Saldus Druvas” liellopu ganāmpulkā ir tikai sarkanbrūnās piena šķirnes govis un to vidējā laktācija ir 2,5. Automātiskā slaukšanas iekārta ļauj paildzināt laktācijas garumu un grūsnās teles tirgot kā Latvijā, tā ārzemēs.

Ja 2015. gadā vidējais izslaukums no govs bija 7783 kg piena, tad 2023. gadā, pateicoties jaunajā kūtī uzstādītajiem slaukšanas robotiem, precīzākām barības devām un kopējam labturības pieaugumam, vidējais izslaukums no govs bija jau 11 150 kg, pārdotas 5820 tonnas piena. Kvalitatīvu rupjo lopbarību un skābbarību saimniecībā gatavojam paši, klāt piepērkot tikai mikroelementus, kā arī uzņēmuma “Baltic Agro” granulas, ko ber slaukšanas robotā. Piena vidējais tauku saturs ir 4 %, bet olbaltuma – 3,50 %.

Ganāmpulku atražojam ar pašu ataudzētām telēm. Govju meklēšanas noteikšanai pielietojam govju aktivitātes, barības uzņemšanas un atgremošanas monitoringa sistēmu GEA CowScout.

Īpaši tiek domāts par dzīvnieku labturību – “Saldus Druvai” ir pašiem savas nagu griešanas stelles, jo govju daudz. Aizlaižot ciet govi, tai arī apgriež nagus, un tikai tad ved uz kūti, kurā notiks atnešanās. Tieši lopu labais veselības stāvoklis ļauj tos veiksmīgi tirgot arī uz ārvalstīm. Līdz mēneša vecumam saimniecība audzē arī piena bullīšus, pēc tam tos pārdodot uzpircējiem.

– Vai starp govju, teliņu pircējiem aizvien ir arī vietējie saimnieki?

– Vietējo pircēju tikpat kā nav. Lopiņus vairāk pērk Polijas saimnieki, kuri paplašinās. Poļi piedāvā labu cenu un uzreiz nopērk 30, nevis vienu vai divus lopus. Arī šogad jau ir poļu zemnieki, kas gaida, kad atkal varēs no mums kādus lopiņus nopirkt. Tā kā Latvijā vēl ir saimnieki ar 5–6 govīm, tad viņiem pārdodam tās gotiņas, kas nevar pierast pie slaukšanas robotiem.

– Vai nesanāk tā, ka, pārdodot uz Poliju šīs govis, mēs stiprinām viņu piensaimniecību, vājinot paši savējo?

– Jā, kāds zemnieks no malas tā varētu teikt – kādēļ jūs dodat projām? Taču ziniet, kā ir? Savulaik piena cena ļoti nokritās, un pārdotie dzīvnieki bija papildu ienākumu avots pie piena naudas. Ja par pārdotajiem dzīvniekiem var saņemt 30, 60, 70 tūkstošus eiro – tā ir nauda uzņēmuma darba nodrošināšanai. Tāpat jādomā, ko mēs darītu ar lopiņiem, kas paliek pāri, ja tos nepārdodam? Mēs ļoti nopietni pieejam lopu brāķēšanai – cenšamies, lai būtu pareizs tesmenis. Ja no atnesušās pirmpienes vairāk par 25 l piena nevaram dabūt, tad mēs viņu brāķējam.

– Neviens uzņēmums nespēj pastāvēt bez labas komandas. Cik liela un kāda tā ir “Saldus Druvā”? Vai nav problemātiski atrast nepieciešamos speciālistus?

– Fermā strādā 13 darbinieki, bet kopumā saimniecībā to ir 49. Es ļoti vēlos uzteikt savu speciālistu komandu, bez kuras nekas nebūtu. Tā ir uzticīga, darboties griboša un saimniecībai lojāla! Ienāk arī jauni cilvēki, govju kompleksā ir jauns puisis, kurš ik dienu šurp brauc no Kazdangas, viņam šeit patīk un viņš saskata arī nākotnes perspektīvas. Uz vietas mums ir ļoti labi traktoristi, vasarā uz papildu darbiem pieņemam kādus četrus cilvēkus. Mums ir divi agronomi, divi inženieri mehāniskajā daļā un es – pārzinot visu.

Par speciālistu piesaisti. Paaudžu maiņu esam piedzīvojuši brīdī, kad pensijā aizgāja zootehniķe. Man laimējās viņas vietā atrast šo jauno puisi. Pensijā pašlaik pošas arī grāmatvedes, tādēļ šo pozīciju piepildīšana ir aktuāla. Grāmatvedībā aizvien parādās jaunas izmaiņas, tiek pielietotas jaunas programmas un vajag arī jaunus cilvēkus, kas tam spēj izsekot.

To, ka jāspēj izprast jaunais, apliecina arī šī brīža aktualitāte – LIZ pārvaldības sistēma. Mūsu agronoms ar to ļoti labi tiek galā, bet liela daļa saimnieku par tās ieviešanu traki cepās. Esmu domājusi – kāpēc tā? Vai visi jau aizmirsuši, kā cepāmies brīdī, kad LAD bija jāsāk zīmēt lauku bloka kartes, jāsniedz dažāda informācija? Tāpat viegli to apgūt nebija, bet – apguvām, pieradām, un viss darbojas! Ar LIZ būs tāpat – pati sistēma tiks sakārtota un arī saimnieki pieradīs. Būs labi. Manuprāt, visam jāpieiet ar optimismu – viss atrisināsies, nav jēgas trakot. Ja līst lietus, bet graudi uz lauka stāv – nu ko tu padarīsi? Neko.

– Vai sastopaties arī ar izaicinājumiem un kādām problēmām?

– Lai spētu iekļauties dažādajās ekoshēmās ES atbalsta maksājumu saņemšanai, saimniekotu dabai aizvien draudzīgāk un samazinātu CO2 izmešus, pērn iegādājāmies jau iepriekšminēto tehniku. Šopavasar sētā ieripos arī jauns minerālmēslu izkliedētājs Rauch Axis 50,2, kam ir precīzas izkliedes sistēma un dozācijas iespēja. 

Par problēmām runājot, jāatzīst, ka esam kā ķīlnieki, piemēram, starp laiku un būvniekiem, kuri kaut ko uzbūvē, bet cik tas bijis kvalitatīvi, redzam vien pēc pāris gadiem. Konkrētāk – mums pašlaik ir problēma ar nesen būvētu mēslu lagūnu. Pēc piecu gadu ekspluatācijas viena lagūna vairs nestrādā, jo tai saplīsusi ieklātā plēve, veidojas burbuļi un kopš pērnā gada rudens lagūna stāv pusizvesta. Pieaicinājām neatkarīgus būvniecības ekspertus, kas atzina, ka mēs neesam lagūnu sabojājuši izvešanas procesā, tā saplīsusi tieši šuvēs. Pašlaik komunicējam ar būvniekiem par risinājumiem, jo – garantijas laiks viņu darbam teju jau ir beidzies, bet šī situācija jāatrisina.

– Šogad uzņēmumam jau 30 gadu, ar kādām sajūtām tos sagaidāt?

– Neticami ātri tas laiks paskrējis! “Saldus Druva” ir mana pirmā un vienīgā darba vieta – sākotnēji kolhozs-paraugsaimniecība, kurā nācu pieteikties darbā, jo ieprecējos iezemiešu ģimenē un tādēļ darbs man bija jādod. Tad – paju sabiedrībā par dispečeri un, visbeidzot, SIA “Saldus Druva”. Mainījās vadība, un kolēģi mudināja pieteikties. Sākums nebija viegls it nemaz.

Ļoti cenšos, lai darbiniekiem nerastos doma meklēt kādu citu darbavietu, lai viņi jūt un redz, ka šeit ir vislabāk. Mums divreiz gadā – uz Ziemassvētkiem un Līgo svētkiem visiem darbiniekiem ir prēmijas. Lopkopji, izmantojot uzņēmuma transportu, paši rīko ekskursijas – jau iepazinuši Vidzemes saimniecības, kazu fermu Bauskas pusē, protams, neizpaliek arī tūrisma objektu apskate. Agronomi rūpējas par traktoristu saturīgu atpūtu, bet es cenšos kopā ar  mūsu speciālistiem kaut kur aizbraukt. Svarīgs ir jebkurš uzņēmumā strādājošais savā nozarē, savā darba vietā. Tādēļ  darbiniekiem saku PALDIES par uzticību saimniecības vadībai.

Šis ir “Saldus Druvas” jubilejas – 30. gads. Novēlu uzņēmuma darbiniekiem izturību, veselību, darba prieku. Mana lielākā vēlme – lai sakristu mūsu kopīgais skatījums uz saimniecības nākotnes attīstību un izaugsmi. Esam pateicīgi saviem sadarbības partneriem par savstarpēju uzticēšanos daudzu gadu garumā. Lai mums un jums veicas biznesā, jo – esam viens otram nepieciešami!

Jau pēc intervijas pieķeru sevi pie domas, ka atkal izdevies sastapt spēcīgu, zinošu un sirsnīgu cilvēku, kurš nez kur ņem vairāk kā diennaktī pieejamās 24 stundas, lai paspētu ne vien lielās saimniecības darbus pārraudzīt un plānot, bet samīļot arī divus mazbērnus, laikus paspēt uz deju ansambļa “Druvas seniori” mēģinājumu un dārzā apčubināt daudzas reibinošās puķu karalienes – rozes.

UZZIŅA

SIA “Saldus Druva”

  • Dibināta 1994. gadā.
  • Nozares: piena lopkopība 75 %, augkopība 25 % no apgrozījuma.
  • Ar saražoto pienu nodrošina pārstrādes uzņēmumu “Jaunpils pienotava”, kas tāpat kā “Saldus Druva” ir Latvijas–Igaunijas starpvalstu kooperatīva “SCE E-Piim” biedri.
  • Neliela daļa piena nonāk Saldus pārtikas kombinātā, kur no tām ražo konfektes “Saldus gotiņa”.
  • Apsaimnieko 1600 ha zemes, 800 ha aizņem graudi, 250 ha rapsis, 400 ha sētie zālāji, pamatā tauriņzieži, kā arī 150 ha kukurūza.
  • Uzņēmumam ir sava graudu kalte, kas ļauj tirgū pārdot ziemas kviešus un rapsi, kā arī sagatavot liellopu kompleksam nepieciešamo lopbarību: skābbarību, kukurūzas skābbarību, spēkbarību un rupjo lopbarību.
  • Vienīgā saimniecība Latvijā ar 9 slaukšanas robotiem. 2018. gadā, īstenojot 3,2 milj. eiro vērto jaunas kūts celtniecības projektu ar ES līdzfinansējumu, uzstādītas ražotāja GEA piedāvātās Monobox robotizētās slaukšanas iekārtas, kas nodrošina automatizētu 540 govju izslaukšanu.
  • Ganāmpulkā ir Holšteinas sarkanbrūnās piena šķirnes govis, vidējais izslaukums no govs 11 150 kg, vidējais tauku saturs 4 %, olbaltumvielas 3,50 %

 

Autors: Ilze Rūtenberga-Bērziņa

Foto Galerija: