Jūs atrodaties šeit

Pirmie novērojumi bezaršanas demonstrējumu laukos

Augkopība

Projektā “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” ierīkoti demonstrējumi, kuros tiks vērtēti tiešās sējas un minimālā augsnes apstrādes tehnoloģija, salīdzinot ar tradicionālo augsnes apstrādi – aršanu (augsnes apvēršanu).

Ierīkoto demonstrējumu apraksti:

  1. SIA "Bullīši", Gulbenes novads

Varianti: 1. kontroles lauks – veikta aršana (augsnes apvēršana), 2. lauks – veikta minimālā augsnes apstrāde.

Augsekas plānojums

2. SIA "Kalnāji", Tukuma novads

Varianti: 1. kontroles lauks – veikta aršana (augsnes apvēršana), 2. lauks – veikta minimālā augsnes apstrāde, 3. lauks – tiešā sēja.

Augsekas plānojums

3. z/s "Krikši", Kandavas novads​

Varianti: 1. kontroles lauks – veikta aršana (augsnes apvēršana), 2. lauks – veikta minimālā augsnes apstrāde.

Augsekas plānojums


4. SIA "PS Līdums", Bauskas novads

Varianti: 1. lauks –

Augsekas plānojums

5. z/s “Rietumi”, Smiltenes novads

Varianti: 1. kontroles lauks – veikta aršana (augsnes apvēršana), 2. lauks – veikta minimālā augsnes apstrāde, 3. lauks – tiešā sēja.

Augsekas plānojums

6. z/s "Rožkalni", Smiltenes novads

Varianti: kontroles lauks – veikta aršana (augsnes apvēršana), 2. lauks –

veikta minimālās augsnes apstrāde, 3. lauks – tiešā sēja.

Augsekas plānojums

7. z/s "Strazdi", Tērvetes novads

Varianti: kontroles lauks – veikta aršana (augsnes apvēršana), 2. lauks – veikta minimālā augsnes apstrāde, 3. lauks – tiešā sēja.

Augsekas plānojums

8. AS "Agrofirma Tērvete", Tērvetes novads

Varianti: kontroles lauks – veikta aršana (augsnes apvēršana), 2. lauks –

veikta minimālās augsnes apstrāde.

Augsekas plānojums

AREI vadošā pētniece Līvija Zariņa dalās ar pirmajiem novērojumiem ierīkotajos  demonstrējumu laukos: "Maija otrajā dekādē pēc pavasara sējas darbiem arī  visās izmēģinājumu saimniecībās augsnes pretestība tika noteikta arī ar papildmērinstrumenta palīdzību":

  • Z/S Līdums izmēģinājumu laukā 12.03. ziemas kvieši  “jūtas”labi. Augsne ir mitra.
  • Z/s Bullīši laukos 14.03. pa nakti sasnigušais sniegs dienas gaitā pamazām izkusa, pilnībā atsedzot uztvērējauga (sinepes) stublājus. Augsnes parauga iegūšanai  lieti noderēja pamatīgāks urbis un lielāks fiziskais spēks.
  • Z/s Rietumi izmēģinājumu lauks “ziemu pārlaida” rugainē. 15.03. penetrometra lielais uzgalis rāda, ka augsnes blīvums- normas robežās (zaļā skala).
  • Z/s Rožkalni izmēģinājumu laukā marta vidū augsnes mitruma rādītāju  svārstības iekļaujas 10% robežās, augsnes pretestības rādītāji, lietojot penetrometra mazo uzgali, salīdzinoši augsti.
  • Maija otrajā dekādē pēc pavasara sējas darbiem arī   visās izmēģinājumu saimniecībās augsnes pretestība tika noteikta arī ar papildmērinstrumenta palīdzību :
  • Z/s Bullīši laukā iesēts zirņu un auzu maisījums. 19.05. pretī saulei tiecas vien auzas. Augsnes mitruma rādītāji vidēji pa variantiem praktiski neatšķiras. Augsne nedaudz blīvāka variantā bez augsnes apvēršanas.
  • Z/s Kalnāji lauku ekspertīzi nācās veikt sacensībā ar lietus mākoņiem. Sējums labi sacerojis.  Augsnes blīvuma rādītāji normas robežās;
  • Z/s Krikši izmēģinājumu laukā augsne vieglāka, tāpēc arī  pretestība mazāka, bet mitrums saturs zemāks nekā  pārējās ekspertētajās saimniecībās;
  • PS Līdums zelmenis labi sacerojis, starp variantiem augsnes mitruma un blīvuma rādītāju starpība  neliela;
  • Z/s Rietumi aktivitātes izmēģinājumu laukā uzsāk ar šo gadu. 19. 05. trīs tehnoloģijas salīdzināšanai gatavas.
  • Z/s Rožkalni-tehnoloģiju varianti ne vizuāli, ne pēc augsnes rādītājiem  neatšķiras. “Cāļus skaitīsim rudenī”.
  • Z/s Stazdi laukā kvieši labi “paēduši”, tāpēc sējums sola labu ražu. Augsnes rādītāji visos trīs tehnoloģiju variantos līdzvērtīgs.
  • AF Tērvete laukā augsne mitrumu bagātāka neartajā variantā. Lauks 11.05. vēl “melns” (sējumi nav sadīguši).

 

AREI vadošā pētniece Līvija Zariņa norāda, ka pirmo augsnes mērījumu datu matemātiskā apstrāde liecina:

1) Apstrādes veidam ir būtiska ietekme uz augsnes mitrumu (mitrums augsnē ir atkarīgs no apstrādes veida).

2) Aršanas un tiešās sējas variantos sakarība starp augsnes mitrumu un pretestību ir ciešāka nekā ar minimālo apstrādi (Pearson korelācija, r=0,508 un r=0,617).

3) Augsnes pretestības rādītāji viena lauka ietvaros vidēji ir līdzīgi (visās, izņemot vienu saimniecību).

4) Augsnes mitrums lauka mērogā visās saimniecībās ir līdzīgs, tomēr  saimniecībās  būtiski atšķiras, kas norāda uz konkrētu agroekoloģisko faktoru nozīmību.

Šogad plānotas divas lauka dienas, kurās varēs uzzināt sīkāk par ierīkotajiem demonstrējumiem. Pirmā lauka diena paredzēta Zemgalē – z/s “Strazdi” par augsnes apstrādes aspektiem septembra beigās, otrā lauka diena – arī Zemgalē z/s “Lielvaicēni” oktobra beigās.

Plašāka informācija par projektu: http://new.llkc.lv/lv/nozares/projekti/progresiva_augkopiba

Projekts  (Nr.19-00-A01612-000011) tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma 16. “Sadarbība” 16.1 apakšpasākumā “Atbalsts Eiropas partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.

 

Sagatavoja

Lāsma Ozola,

LLKC Augkopības nodaļas projektu vadītāja

Foto: no Līvijas Zariņas arhīva

 

Foto Galerija: