Jūs atrodaties šeit

Kas ir aizsargjoslas, buferjoslas, laukmales un zaļās joslas?

Augkopība

ES atbalsta saņemšanai obligāti pildāmie labas lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS 4. un 8.1. nosacījums) prasības nosaka īpašu aizsargjoslu, buferjoslu un laukmaļu apsaimniekošanu. Papildu atbalstu par to apsaimniekošanu var saņemt agrovides pasākumā “Zaļās joslas”.

Aizsargjoslas ir:

  • noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes (Aizsargjoslu likums, 05.02.1997., 1. pants 1) punkts);
  • platība, kurai saistībā ar  LLVS 4. nosacījumu noteikts ierobežojums: lauksaimnieks nelieto mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju klasifikatoru,  un 3 metrus platā joslā gar ūdensnotekām (novadgrāvjiem), kas ir iekļauti meliorācijas kadastrā.

Ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikators (ŪSIK) ir sistematizēts ūdens saimniecisko iecirkņu kodu saraksts, lai nodrošinātu vienotu ūdens saimniecisko iecirkņu klasificēšanu (MK 03.07.18. noteikumi Nr.397.). Klasifikatorā ietilpst ūdensteces, kuru kopējais garums ir lielāks par 10 kilometriem, ūdensteces vai ūdenstilpes, kuru sateces baseini ir lielāki par 25 kvadrātkilometriem.

Lauksaimnieks var pārliecināties, vai viņa īpašumā (vai valdījumā) esošais ūdensobjekts ir ŪSIK, kas ir kartogrāfiski identificēts Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē https://karte.lad.gov.lv/, bet interneta mājaslapā www.melioracija.lv – vai novadgrāvis ir iekļauts meliorācijas kadastra informācijas sistēmā.

   

ŪSIK – https://karte.lad.gov.lv/       

Ūdensnoteka   www.melioracija.lv

Buferjosla ir ar ražošanu nesaistīta platība, kas var nodrošināt LLVS 8.1. nosacījuma izpildi:

  • lauksaimnieks vismaz 4% no saimniecības aramzemes atstāj ar ražošanu nesaistītiem elementiem;
  • gar ūdensobjektiem ir 2 līdz 20 metrus platas ražošanā neizmantotas joslas, kur ir ar zālāju vai savvaļas ziedu, daudzgadīgo nektāraugu un dabīgi veidojušos vai pašiesējušos augu segums.

Buferjoslas augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma, un to var noganīt vai appļaut. Ja buferjoslu aizņem stiebrzāļu vai tauriņziežu augi un tā izveidota gar aramzemē sēto zālāju lauku vai papuvi, tai ir atšķirīgs zālaugu botāniskais sastāvs.

Buferjoslas prasības agrovides pasākumā “Zaļās joslas”:

  • josla gar ūdensobjektiem, vismaz 8 m plata un 150 metru gara; zāli nevar smalcināt, tā ir jānovāc līdz 15. septembrim, lai samazinātu ūdenī šķīstošā fosfora zudumu;
  • joslas var veidot no vairākām, kur katra nav īsāka par 10 m;
  • ganīšana ir atļauta;
  • nelieto augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus.

Laukmale ir ar ražošanu nesaistīts platību veids, ar kuru var nodrošināt LLVS 8.1. nosacījuma izpildi. Prasības:

  • 2 līdz 20 metrus platas ražošanā neizmantotas joslas, ar zālāju vai savvaļas ziedu, daudzgadīgo nektāraugu un dabīgi veidojušos vai pašiesējušos augu segumu. Laukmales augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma, un to var noganīt vai appļaut. Ja laukmali aizņem stiebrzāļu vai tauriņziežu augi un tā izveidota gar aramzemē sēto zālāju lauku vai papuvi, tad tai ir atšķirīgs zālaugu botāniskais sastāvs;
  • veido starp laukiem, aramzemi un dīķi, koku vai krūmu puduri, vai akmeņu kaudzi, kā arī starp lauku un aizsargājamu koku aleju vai rindu.

Laukmales prasības agrovides pasākumā “Zaļās joslas”:

  • laukmale vismaz 4 m plata un 250 metru gara, gar lauku, starp bioloģisko un konvencionālo lauku;
  • apaugumu var smalcināt līdz 15. septembrim un atstāt nenovāktu;
  • ikgadēji var mainīt atrašanās vietu.

UZZIŅA

Zaļās joslas ir agrovides pasākums. Tā mērķis ir veidot aramzemēs dažādas zaļās joslas, t. sk. laukmales un buferjoslas gar ūdeņiem, lai novērstu barības vielu noplūdi, augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un nodrošinātu savvaļas apputeksnētāju dzīvotņu saglabāšanu.

Lauksaimnieks var uzņemties 5 gadu saistības, aramzemē izveidojot zaļās joslas, kuru kopējā platība ir vismaz 0,1 ha.

Zaļās joslas segums ir atšķirīgs no augu seguma pieguļošajā aramzemes laukā un tas var būt: dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski) bez vējauzām un rudzusmilgām (sākot no 3.  gada), kā arī sētas puķes (daudzgadīgu, divgadīgu vai viengadīgu puķu un zālaugu sēklu maisījumu) – laukmalē; visa veida zālaugus tīrsējā vai maisījumā un tauriņziežus (izņemot pākšaugus), kā arī augus nektāra ieguvei (tai skaitā nektāraugi un ārstniecības augi) un tādus eļļas augus kā kaņepes un saulespuķes – laukmalē un buferjoslā.

Atbalsta likmes pasākumā “Zaļās joslas”:

  • 4 m platas zaļās joslas jeb laukmales – 750 EUR/ha ĪJT un RŪO vai 650 EUR/ha pārējā Latvijas teritorijā.
  • 8 m platas buferjoslas gar ūdensobjektiem – 890 EUR/ha ĪJT un RŪO vai 742 EUR/ha pārējā Latvijas teritorijā.

ĪJT – īpaši jutīgās teritorijas

RŪO – riska ūdensobjektu sateces baseinu teritorija

Īpaši jutīgās teritorijas Latvijā

Informācijas sagatavošanā izmantota Zemkopības ministrijas sniegtā informācija un MK noteikumu projektā plānotie nosacījumi uz 19.01.2023.

Ilze Skudra LLKC augkopības konsultante