Bez mikroorganismiem nav augsnes auglības

Latvijā jau otro reizi viesojās lektors no Anglijas – Džoels Viljams, lai vadītu seminārus par augsnes auglības uzlabošanu, saimniekojot ar bioloģiskajām metodēm. Viņa vadītie semināri izpelnījās lielu interesentu atsaucību.

Seminārā “Mikroorganismu nozīme augsnes auglības un augu veselības veidošanā” lektors norādīja, ka pēdējos simts gados augsnes zinātnieki galvenokārt pētījuši augsnes fizikālās īpašības (augsnes sastāvu un struktūru) un ķīmiskās īpašības (augam nepieciešamos makro un mikro elementus augsnē), mazāk pievēršot uzmanību augsnē esošo mikroorganismu nozīmei augsnes auglības veidošanā.

Pēdējos divdesmit gados arvien vairāk pētījumi atklāj, ka augsnes mikroorganismiem – baktērijām, sēnēm, nematodēm, vienšūņiem un citiem augsnes organismiem – ir svarīga loma augsnes struktūras veidošanā, augiem nepieciešamo barības vielu nodrošināšanā un augu imunitātes veicināšanā pret slimībām un kaitēkļiem. Starp augiem un augsnes sēnēm pastāv simbiotiskas attiecības. Baktērijas un sēnes padara augsnē esošās barības vielas pieejamas augiem un neļauj tām izskaloties. Pateicoties simbiozei ar mikorizas sēnēm, barības vielu (it īpaši fosfora) pieejamība augam var palielināties par 10–1000 reizēm. Mikorizas sēnes kolonizē auga saknes ar hifām un kalpo kā to pagarinājums, kas dziļi iesniedzas zemē. Apmaiņā pret oglekli un cukuriem mikorizas sēnes piegādā augam barības vielas un ūdeni, kā arī nodrošina aizsardzību pret patogēniem. Baktērijas izdala lipīgas vielas, kuras satur kopā augsnes daļiņas – mikroagregātus, bet sēnes izdala vielas, kas šīs daļiņas savieno makroagregātos, tādējādi uzlabojot augsnes struktūru.

Lauksaimniecības augsnēs parasti ir izjaukts baktēriju un sēņu līdzsvars, – tajās ir nepietiekams sēņu īpatsvars. Augsnes apstrāde nelabvēlīgi ietekmē mikroorganismus, it īpaši sēnes, tāpēc, jācenšas augsni apvērst pēc iespējas retāk, bet, apstrādājot augsni, ieteicams to vienmēr bagātināt ar kādu no oglekļa avotiem (kompostu, augu ekstraktiem, fulvoskābi un humīnskābi saturošiem preparātiem, jūras zāļu un to ekstraktu, zivju emulsijām un zivju hidrolizātiem, melasi u. c.), lai barotu mikroorganismus un veicinātu to atjaunošanos. Laukos, kuros baktērijas un sēnes atrodas līdzsvarā, ir mazākas problēmas ar nezālēm. Centieties neatstāt laukus “plikus”, vienmēr starp kultūraugiem lietojot zaļmēslojumu vai mulču, kas nodrošinās mikroorganismus ar barības vielām!

Lekcijā “Ieteikumi augsnes auglības un veselības nodrošināšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā” lektors pievērsa uzmanību dažādu makro un mikro elementu mijiedarbībai. Maldera diagramma ataino, kuru augu barības elementu pārbagātība vai trūkums augsnē negatīvi ietekmē citu elementu pieejamību augiem. Piemēram, pārlieku liels kalcija daudzums augsnē samazina paša kalcija un citu septiņu elementu – magnija, mangāna, fosfora, kālija, dzelzs, bora un cinka – pieejamību augam. Lektors iepazīstināja, kā ar tādiem vienkāršiem rīkiem kā refraktometrs un ierīcēm pH, K, Ca un NO₃­^- noteikšanai augu sulā iespējams uzraudzīt barības vielu trūkumu vai pārbagātību un augu veselību un kvalitāti. Piemēram, ar nitrātu (NO₃­^-) mērītāju iespējams noteikt slāpekļa pārbagātību vai deficītu. Slāpekļa trūkums samazina ražību, savukārt palielināts nitrātu daudzums negatīvi ietekmē ražas kvalitāti, tai skaitā uzglabāšanās ilgumu. Pētījumos arī atklāts, ka augi ar augstu nitrātu daudzumu ir neizturīgāki pret slimībām un kaitēkļiem.

Dažādu preparātu (augu ekstraktu, fulvoskābi un humīnskābi saturošu preparātu, jūras zāļu un to ekstraktu u. c. biomēslojuma preparātu) izsmidzināšana uz augu lapām ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzlabot augu veselību un novērst barības vielu trūkumu. Salīdzinot ar mēslojuma pievienošanu augsnē, preparātu izmidzināšana uz lapām ir daudz efektīvāka, jo augs barības vielas uztver “pa tiešo” un nenotiek to izskalošanās, līdz ar to mēslojums nepieciešams mazākos daudzumos. Ir atklāts, ka preparātu izsmidzināšana caur lapām ne tikai stimulē augu, bet arī mikroorganismu aktivitāti, jo augs caur lapām uzņemto mēslojumu ar sakņu izdalījumiem nosūta mikroorganismiem, kuri savukārt augam nodrošina vēl vairāk barības vielu. 

Plašāk par preparātu izsmidzināšanu uz augu lapām un citām tēmām iespējams uzzināt, noskatoties Džoela Viljama lekciju ierakstus LLKC “Youtube” kanālā: https://goo.gl/0d16Wt un https://goo.gl/peUjj9.

Lāsma Ozola,

LLKC Projektu un attīstības daļas projektu vadītāja