Jūs atrodaties šeit

Atziņas par augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājumu graudaugos

Augkopība

Jau ceturto gadu jūnija vidū notika Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Jēkabpils un Limbažu konsultāciju biroju organizētā lauka diena par augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājumu graudaugos.

Tāpat kā iepriekšējā gadā, arī šogad lauka diena bija skatāma Zoom tiešsaistē. E-laukā dienā tika prezentēti iepriekšējā gada rezultāti demonstrējumam, kurš 2018. gadā  tika ierīkots divos Latvijas reģionos – Jēkabpils  novada Dunavas pagasta zemnieku saimniecībā “Lejas Jērāni” un Limbažu novada Skultes pagasta SIA “Paparžkalni”. Demonstrējums iekārtots ar mērķi salīdzināt, kā piecu gadu periodā augsnes pirmssējas apstrāde graudaugu bezmaiņas sējumos ietekmē slimību, nezāļu un kaitēkļu attīstību, graudu ražu un kvalitāti, ekonomisko izdevīgumu.

Demonstrējuma lauki abās saimniecībās sadalīti trijos variantos: 1. variants – minimālā pirmssējas augsnes apstrāde; 2. variants –kombinētā augsnes apstrāde (pa gadiem tiek mainīts – arts–diskots); 3. variants – augsnes apvēršana katru gadu. Saimniecībās demonstrējums tika uzsākts ar vasaras kviešu audzēšanu, un trīs nākamos gadus rudenī sēti ziemas kvieši.  

Graudaugu audzēšanā gan ar tradicionālo, gan minimālo augsnes apstrādi svarīga nozīme ir konstatēt slimību attīstību un pieņemt lēmumu to ierobežošanas pasākumiem. Par tipiskākajām ziemas kviešu slimībām un to attīstību pastāstīja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Viņš uzsvēra, ka nozīmīgākās ir kviešu lapu dzeltenplankumainība un kviešu lapu pelēkplankumainība. Dzeltenplankumainības izplatību veicina minimālā augsnes apstrāde, kviešu audzēšana atkārtotos sējumos un patogēna attīstībai labvēlīgi laika apstākļi. Dzeltenplankumainības pirmās pazīmes ir neliels tumši brūns plankumiņš, tā centrā balts punktiņš. Vēlāk uz lapām veidojas ovāli līdz gareni plankumi, ko ietver nodzeltējošu audu josla. Plankumi saplūst kopā, un veidojas neregulāri atmirušu audu laukumi. Lapas ātri atmirst, smagākos gadījumos – jau tūlīt pēc ziedēšanas, jo izdalās toksīni, kas veicina lapu kalšanu. Inficēšanās notiek visu veģetācijas periodu. Atkarībā no augu infekcijas pakāpes samazinās 1000 graudu masa, un ražas zudumi var sasniegt 20–50%. Ražas zudumi atkarīgi no audzēšanai izvēlēto šķirņu izturības pret šo slimību un kviešu attīstības stadijas. Slimības pazīmes var salīdzinoši viegli sajaukt ar pelēkplankumainības pazīmēm, kad uz lapām veidojas pelēki, iegareni plankumi. Pelēkplankumainības ierosinātājs pārziemo lielākoties uz ziemas kviešu atmirušajām rudens lapām vai lapu daļām, kā arī uz pabiru kviešiem. Tālākai pelēkplankumainības izplatībai uz augšējām lapām ir nepieciešami nokrišņi.

Lai izveidotu lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai Latvijā, 2017. gadā Eiropas inovāciju partnerības (EIP) ietvaros darba grupā iesaistījās astoņi partneri. Vadošais partneris ir  LLKC. Lēmuma pieņemšanas atbalsta sistēma (Vesels augs) paredzēta kā palīglīdzeklis lauksaimniekiem, agronomiem un konsultantiem, lai novērtētu dažādu slimību (galvenokārt dzeltenplankumainības) attīstības risku konkrētos apstākļos.

Jēkabpils un Limbažu konsultāciju biroja augkopības konsultantes Anita Putka un Brigita Skujiņa informēja klausītājus par 2020. gada graudu ražas un kvalitātes rādītājiem, par nezāļu, kaitēkļu un slimību uzskaites rezultātiem, kā arī par veiktajiem novērojumiem šajā gadā.

Jēkabpils novada Dunavas pagasta z/s “Lejas Jērāni” saimnieks Reinis Balodis demonstrējuma 3. varianta laukā 2020. gada 5. septembrī veica aršanu, 19. septembrī artais variants tika pievelts ar kambridž tipa veltņiem un sagatavots sējai. Savukārt 1. un 2. variantā veikta diskošana, izmantojot disku ecēšas. 21. septembrī visos variantos veikta sēja ar sējmašīnu Claydon Hybrid, rindu attālums 28 cm. Iesēti ziemas kvieši ‘Hondia C1’, uz hektāru  izsējot 270 kg (573 sēklas/m2), plānojot 80% laukdīdzību. Kopā ar sēklu iestrādāts kompleksais šķidrais mēslojums NP 11-37, deva 70 l/ha. Izkliedēts arī 150 kg/ha kompleksais granulētais mēslojums NPK 10-26-26. Visos variantos 2. oktobrī kvieši bija sadīguši un līdz veģetācijas perioda beigām sāka cerot. Šī gada pavasarī pārziemojušo augu skaits diskotajos variantos – 95%, artajā – 89%. Sējumu biezība normāla, turpinājās cerošana. Dots papildmēslojums  KAS 27+S6 400 l/ha un mikroelementu lapu mēslojums Leader Cereal  ar mangānu, cinku un varu 1 l/ha un magnija sulfāts 1,0 kg/ha. Nezāļu apkarošanai lietoti herbicīdi: CDQ SX 20 g/ha + Primus 0,1 l/ha + Contact 100 ml/ha, slimību ierobežošanai fungicīds Ascra Xpro 1,0 kg/ha. Novērojumi liecina, ka  minimālās augsnes apstrādes variantā augu attīstība notiek lēnāk, arī pārziemojušo nezāļu ir mazāk un tās ir mazākas. Taču maija sākumā, parādoties īsmūža divdīgļlapu nezālēm, to skaits lielāks diskotajā un kombinētajā variantā. Šajos variantos arī slimību izplatība un attīstība novērojama vairāk. Kāda būs augsnes apstrādes ietekme, varēs vērtēt rudenī, novācot un analizējot ražu.

LLKC Limbažu konsultāciju biroja augkopības speciāliste Brigita Skujiņa iepazīstināja klausītājus ar 2020. gada rezultātiem un ar demonstrējuma ierīkošanas gaitu 2021. gada ražai. 2020. gada rudenī, pēc ražas novākšanas, rugaine visos trīs variantos tika sekli diskota, lai veicinātu nezāļu sadīgšanu un apstrādāta ar Rodeo FL 4 l/ha. Augsnes apstrādes 1. variants – minimālā apstrāde – diskošana, 2. un 3. variants – aršana. Ziemas kvieši ‘Skagen’ sēti 21. septembrī. Pamatmēslojumā dots NPK 10-26-26 300 kg/ha. Augi sadīga labi, jo bija pietiekošs mitruma daudzums. Ziema bija sniegiem bagāta un augi demonstrējuma laukā pārziemoja labi – 8-9 balles. Pavasarī, atjaunojoties veģetācijai, tika dots papildmēslojums NS 30-7 240 kg/ha 11.04. un Yara Bela Axan NS 27-4 250 kg/ha 1.05. Nezāļu apkarošanai cerošanas beigu stadijā lietots herbicīdu maisījums Nuance 7WG 15 g/ha un Saracen 100 ml/ha. Veicot lauka apskati, redzams, ka pielietotie herbicīdi ir ierobežojuši ķeraiņu madaras izplatību, kas jo sevišķi bija sastopama minimālās apstrādes variantā (16-20 gab./m2). Veģetācijai atjaunojoties  marta beigās (AS 21-22), uz vecajām (rudens) lapām konstatēta pelēkplankumainība, kas novērota visos variantos, atseviķās vietās – sniega pelējums. Cerošanas beigās 21.05. (AS 29-30) uz atsevišķiem augiem parādījusies kviešu lapu dzeltenplankumainība. Visos variantos konstatēti nenozīmīgi labību lapgrauža bojājumi uz lapām, kā arī alotājmušas bojājumi un atsevišķas laputis. 

Ieskatu par demonstrējuma ierīkošanu un augsnes pirmssējas apstrādes metodēm sniedza zemnieku saimniecības “Lejas Jērāni” īpašnieks  Reinis Balodis, uzsverot, ka, pirms ieviesis savā saimniecībā minimālo augsnes apstrādi, ir iepazinies ar citu saimniecību pieredzi, un ir svarīgi, ka ir iespēja dalīties, mācīties  un uzklausīt viedokļus par minimālo augsnes pirmssējas apstrādi. Arī SIA “Paparžkalni” īpašnieks Kristaps Lecis pievienojās šim viedoklim, sakot, ka arī demonstrējums dod iespēju salīdzināt augsnes pirmssējas apstrādes metožu priekšrocības un trūkumus. Abu saimniecību īpašnieku stāstījumu papildināja video par saimniecībām un demonstrējuma laukiem.

Demonstrējumu rezultāti tiks apkopoti informatīvajā izdevumā “Lauku Lapa” gada noslēgumā.

Liels paldies abu saimniecību īpašniekiem – Reinim Balodim un Kristapam Lecim par sadarbību!

 

Demonstrējums ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā  “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD240118/P23. Demonstrējuma tēma: Dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājums graudaugu bezmaiņas sējumos slimību un kaitēkļu ierobežošanai dažādos Latvijas reģionos (23. lote).

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

 

Sagatavoja:

Brigita Skujiņa, Limbažu biroja augkopības konsultante

Anita Putka, Jēkabpils biroja uzņēmējdarbības konsultante