Bioloģiskajā lauksaimniecībā – jauns regulējums

No šī gada 1. janvāra stājās spēkā jaunais regulējums – ES regula Nr. 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, kas aizstāj iepriekšējās regulas – Nr. 834/2007 un  Nr. 889/2008. Ministru kabineta noteikumi Nr. 485 “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība” turpinās palikt spēkā, līdz tiks izstrādāti un pieņemti jauni.

Jaunā regulējuma galvenās izmaiņas: papildināti bioloģiskās ražošanas mērķi; ar jauno regulu tiek paplašināts sertificējamo produktu klāsts; tiek mainīta kārtība, kādā noritēs sertifikācija ārpus ES; norādīta kārtība, kādā saimniecībā var līdzāspastāvēt bioloģiskā, pārejas perioda un konvencionālā saimniekošana; pastiprināts un precizēts ĢMO izmantošanas aizliegums, kā arī papildināti un pastiprināti noteikumi augkopībā un lopkopībā. Iepazīstoties ar jauno regulu, ir jāatzīst, ka tajā ir vēl grūtāk orientēties nekā iepriekšējā regulējumā, jo tajā ir nemitīgas atsauces uz citām ES regulām un doti deleģējumi atrunāt jautājumus citā normatīvajā aktā.

Izmaiņas augkopībā

Noteikumi attiecībā uz bioloģisko augkopību meklējami ES regulas Nr. 2018/848  6., 9. līdz 12. pantā, kā arī II pielikuma I daļā. Bioloģiskajā augkopībā nostiprināts princips, ka bioloģskie kultūraugi ir audzējami saistībā ar augsnes apakškārtu un pamatiezi dzīvā augsnē vai dzīvā augsnē, kas sajaukta vai mēslota ar vielām un produktiem, kas atļauti bioloģiskajā ražošanā. Izņēmums ir tie kultūraugi, kurus dabiski audzē ūdenī, kā arī atļauta dīgstu audzēšana, mitrinot bioloģiskas sēklas, un cigoriņu galviņu iegūšana, iemērcot tos tīrā ūdenī. Ir atļauts arī bioloģiski audzēt dekoratīvos augus un garšaugus podiņos, kurus paredzēts galapatērētājam pārdot kopā ar podiņu, kā arī atļauta sējeņu un stādāmo materiālu audzēšana konteineros turpmākai pārstādīšanai. Ar jauno regulējumu turpmāk audzēt kultūraugus norobežotās dobēs bioloģiskajā saimniekošanā nav atļauts.

Jaunā regulā stiprināts nosacījums, ka bioloģiskajā saimniekošanā jāizmano bioloģiskas izcelsmes reproduktīvais materiāls un sēklas. Dalībvalstīm ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai veicinātu bioloģisko sēklu pieejamību, jo, sākot ar 2037. gadu, konvencionālas izcelsmes sēklas un reproduktīvo materiālu izmantot nedrīkstēs.

Papildus šobrīd spēkā esošajām prasībām attiecībā uz augsnes auglības un bioloģiskās aktivitātes noturēšanu un vairošanu jaunajā regulā kā obligāta prasība nostiprināta augsekā iekļaut tauriņziežus kā galvenos kultūraugus vai kā starpkultūru. Šī prasība neattiecas uz zālājiem un daudzgadīgiem lopbarības augiem. Latvijas lauksaimniekiem šis nav jaunums, jo līdz šim obligāta tauriņziežu iekļaušana augsekā tika noteikta nacionālajā regulējumā – MK noteikumos Nr. 485.  Prasība izmantot starpkultūras (zaļmēslojuma augus un tauriņziežus) un augu daudzveidību ieviesta arī attiecībā uz siltumnīcu un daudzgadīgo kultūraugu platībām.

Ārpus saimniecības nebioloģiskas izcelsmes mēslošanas līdzekļu izmantošana atļauta tikai gadījumā, ja augu barošanos nav iespējams nodrošināt ar regulā noteiktajiem pamatpasākumiem attiecībā uz augsnes apstrādi un mēslošanu, kā arī augsnes auglības un bioloģiskās aktivitātes uzturēšanu un palielināšanu. Atļauto mēslošanas līdzekļu, augsnes ielabotāju un barības vielu saraksts noteikts citā ES regulā – Nr. 2021/1165 II pielikumā. Salīdzinot ar līdz šim atļauto mēslošanas līdzekļu sarakstu, būtisku izmaiņu nav, saraksts papildināts ar humīnskābēm un fulvoskābēm. Saimniecībai ir pienākums uzglabāt dokumentāciju, kas pierāda nepieciešamību izmantot šādus produktus. Papildus noteikts, ka mēslošanas līdzekļus drīkst izmantot tikai vajadzīgajā apjomā.

Attiecībā uz kaitīgo organismu un nezāļu apkarošanu papildus atļauts izmantot tādas prakses kā biofumigācija, augsnes solarizācija un attiecībā uz segtā platībā audzētiem kultūraugiem – apstrādi ar tvaiku nelielā dziļumā (līdz 10 cm).  Ja augu aizsardzību nav iespējams nodrošināt, izmantojot dabiskos ienaidniekus, atbilstošu sugu, šķirņu un heterogēnā materiāla izvēli, augu seku, kultivēšanas paņēmienus vai termiskus  procesus, tad atļauts izmantot ES regulas Nr. 2021/1165 I pielikumā noteiktās darbīgās vielas augu aizsardzības līdzekļos un tikai vajadzīgajā apjomā. Salīdzinot ar pašreizējo regulējumu, saraksts precizēts un papildināts, piemēram, ar tādām darbīgajām vielām kā citronellas, krustnagliņu, rapšu sēklu, krūzmētru, apelsīnu eļļām. Attiecībā uz vara hidroksīdu, vara oksihlorīdu, vara oksīdu, bordo šķidrumu, trīsbāziska vara sulfātu ir noteikts, ka maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 28 kg vara uz hektāru septiņu gadu periodā. Saimniecība uzglabā dokumentāciju, kas pierāda nepieciešamību izmantot augu aizsardzības līdzekļus.

Jaunais regulējums ir papildināts ar tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļu sarakstu (ES regulas Nr. 2021/1165 IV pielikums), ko atļauts lietot bioloģiskajā augkopībā ēku un iekārtu tīrīšanai, t. sk. produktu uzglabāšanai lauku saimniecībā.

Saistībā ar produktiem un vielām, ko izmanto slazdos vai smidzinātājos, kuros izmanto produktus un vielas, kas nav feromoni, slazdi vai smidzinātāji nepieļauj līdzekļu un vielu nonākšanu vidē un šo līdzekļu un vielu nonākšanu saskarē ar audzētajiem kultūraugiem. Visus slazdus, tostarp slazdus, kuros izmanto feromonus, pēc lietošanas savāc un no tiem drošā veidā atbrīvojas.

Izmaiņas lopkopībā

Saimniecībām bioloģiskajā lopkopībā rūpīgi jāpiepazīstas ar jauno regulējumu, jo, salīdzinot ar augkopības noteikumiem, regulējumā attiecībā uz bioloģisko lopkopību ieviestas daudzas izmaiņas. Jaunajā regulējumā vispārējais princips, ka bioloģiski audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem ir jābūt dzimušiem vai izperētiem un izaudzētiem bioloģiskajā saimniecībā, pieļauj atkāpes līdz 2036. gada 31. decembrim. Nebioloģisku dzīvnieku ieviešanai ganāmpulkā atļauja nepieciešama jau no pirmā nebioloģiskā dzīvnieka ieviešanas ganāmpulkā. Atļaujas izsniedz Lauksaimniecības datu centrs.

Izmaiņas attiecībā uz dzīvnieku barošanu – līdz šim vismaz 60% dzīvnieku barības vajadzēja nodrošināt no pašu saimniecības vai, ja tas nav iespējams vai šāda barība nav pieejama, vajadzēja nodrošināt, ka tā ir ražota sadarbībā ar citām bioloģiskām saimniecībām vai pārejas ražošanas vienībām un barības ražotājiem tajā pašā reģionā, bet, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, šis īpatsvars tiks palielināts līdz 70% – govju, aitu, kazu, zirgu, briežu dzimtas un trušu barībai. Sākot ar šo gadu, cūkām un mājputniem 30% barības vajadzēs nodrošināt no pašu saimniecības vai, ja tas nav iespējams vai šāda barība nav pieejama, sadarbībā ar citām bioloģiskām saimniecībām vai pārejas ražošanas vienībām un barības ražotājiem, kas izmanto barību un barības sastāvdaļas no tā paša reģiona.

Attiecībā uz dzīvnieku barošanu pārejas periodā – barības devas sastāvā drīkst iekļaut vidēji līdz 25% barības, kas iegūta pārejas periodā. Ja šī pārejas perioda barība ir ražota tajā pašā saimniecībā, tad šo procentuālo daļu drīkst palielināt līdz 100%. Jaunā regula pieļauj, ka, ja dalībvalsts kompetentā iestāde ir apstiprinājusi, ka bioloģiskās olbaltumvielas saturoša barība nav pieejama pietiekamā apjomā, līdz 2026. gada 31. decembrim var izmantot barību, kas satur nebioloģiski ražotas olbaltumvielas. Nebioloģisku olbaltumvielu barību izmanto tikai mājputnu un sivēnu, kas sver mazāk par 35 kg, barošanai ar īpašiem olbaltumvielu savienojumiem, maksimālais atļautais īpatsvars 12 mēnešu periodā šiem dzīvniekiem nepārsniedz 5%. Aprēķinos tiek rēķināta procentuālā daļa no lauksaimniecības izcelsmes barības sausnas.

Papildus regulai Nr. 2018/848 jāiepazīstas un jāievēro regulas Nr. 2020/464 noteikumi  attiecībā uz lopkopību (liellopi, aitas, kazas,   zirgu un briežu dzimtas dzīvnieki, cūkas, mājputni, truši, akvakultūras dzīvnieki). Šajos noteikumos, piemēram, noteikti minimālie periodi barošanai ar mātes pienu – liellopiem un zirgu dzimtas dzīvniekiem – 90 dienas pēc dzimšanas, aitām un kazām – 45, briežu dzimtai – 90, cūkām – 40, trušiem – 42 dienas pēc dzimšanas.

ES regulas Nr. 2020/464 I pielikuma I daļā atrunāts arī minimālais dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums. Liellopiem, aitām, kazām, cūkām, dējējvistām segtās un āra minimālās platības nemainās. Uz zirgiem attiecināmas tādas pašas platības kā liellopiem. Staltbriedim (pieaugušam) jānodrošina 2 ha āra platība. Nobarojamiem mājputniem (vistas, zosis, pīles, pērļvistas, tītari) jānodrošina iekštelpās minimālā platība – 21 kg dzīvsvara uz m².

Attiecībā uz mājputnu (dējējvistas un nobarojamās vistas) turēšanu  noteikts, ka novietnēs drīkst izmantot vairākstāvu sistēmas, kurās nav vairāk par trim stāviem. Paaugstinātiem stāviem ir jābūt izbūvētiem tā, lai putnu mēsli nekrīt uz apakšā esošajiem putniem. Visiem putniem ir jānodrošina piekļuvei āra platībām.

Jaunais regulējums arī paredz, ka turpmāk nevienas lauksaimniecības dzīvnieku sugas audzēšanai neizmanto būrus, kastes un aizgaldus ar caurumotu grīdu. Regulā iekļauti arī noteikumi par briežu dzimtas dzīvnieku un trušu audzēšanu, kuri līdz šim bija katras dalībvalsts pārziņā un noteikti ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem. Latvijā tie bija MK noteikumi Nr. 1204 “Dzīvnieku un no tiem iegūto produktu aprites kārtība, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību”. Turpmāk attiecībā uz trušiem un briežu dzimtas dzīvniekiem jāvadās pēc jaunās regulas noteikumiem. Briežu dzimtas  dzīvniekiem jānodrošina slēptuves, patvērumus un žogus, kas nekaitē dzīvniekiem. Lai nodrošinātu ādas apkopi un ķermeņa temperatūras regulāciju, staltbriežu aplokos dzīvniekiem jābūt iespējai vārtīties dubļos. Barotavas  jāiekārto tā, lai tās ir aizsargātas pret laikapstākļiem un ir piejamas gan dzīvniekiem, gan to aprūpētājiem. Barošanās vietās augsnei jābūt cietai un barošanās iekārtām jābūt aprīkotām ar jumtu. Ja nav iespēja nodrošināt pastāvīgu piekļuvi barībai, tad barošanas vieta jāierīko tā, lai visi dzīvnieki varētu ēst vienlaikus.

Attiecībā uz trušiem jaunajā regulējumā noteikts, ka iekštelpu platībai trušumātei (līdz 6 kg) ar trusēniem jānodrošina 0,6 m², bet trušumātei (virs 6 kg) ar trusēniem 0,72 m². Minimālā āra platība trušumātei ar trusēniem ir jānodrošina 2,5 m². Trušiem jānodrošina piekļuve nojumei, kurā ir aptumšotas slēpšanās vietas. Tiem ir jānodrošina paaugstināta platforma iekšā vai ārā, uz kuras var sēdēt. Trušu mātēm jānodrošina apstākļi, lai varētu veidot migas.

Attiecībā uz bioloģisko biškopību – jaunais regulējums pieļauj, ka dravu atjaunošanai 20% bišu māšu un spietu gadā var aizstāt ar nebioloģiski iegūtām bišu mātēm un spietiem. Nātrija hidroksīdu rāmju, stropu tīrīšanai drīkst izmantot līdz 2023. gada 31. decembrim.

Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, aicinām lauksaimniekus rūpīgi iepazīties ar jauno bio regulējumu un sekot līdzi turpmākām izmaiņām.

Lāsma Ozola,
LLKC Augkopības nodaļas projektu vadītāja