Jūs atrodaties šeit

Lopkopība

Leave blank for all. Otherwise, the first selected term will be the default instead of "Any".
Leave blank for all. Otherwise, the first selected term will be the default instead of "Any".

Dažādas izcelsmes slaucamo govju piena produktivitātes vērtējums

Slaucamo govju produktivitāti ietekmē to ģenētiskais potenciāls un vides apstākļi, kādos dzīvnieks ražo. Šo patiesību zina katrs ganāmpulka īpašnieks. Ja govju turēšanas un ēdināšanas jeb vides apstākļus ir iespējams uzlabot dažu gadu laikā, tad govju ģenētiskā potenciāla uzlabošana jeb selekcija ir ilgāka un prasa rūpīgu darbu.

Mikotoksīni rada zaudējumus ganāmpulkos

Mikotoksīni ir pelējuma sēņu vielmaiņas galaprodukti, kas var būt toksiski gan cilvēkam, gan dzīvniekiem. Slaucamo govju ganāmpulkos tie rada arī ekonomiskos zaudējumus, ražības samazināšanos, auglības rādītāju pasliktināšanos, somatisko šūnu skaita paaugstināšanos pienā, produktīvā mūža saīsināšanos.

Ražas vākšanas laikā ne visiem izdodas kvalitatīvi nožāvēt graudus, tāpēc mikotoksīnu problēmas var aktualizēties.

Teļu atragošana jāveic pareizi

Teļu atragošana ir darbība, kas veicama, tikai saskaņojot to ar veterinārārstu.

To nosaka:

1. “Dzīvnieku aizsardzības likuma” 4. pants. Aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tas ir: dzīvnieka pakļaušana izskatu pārveidojošām vai citām neārstnieciskām procedūrām, ja to nepieciešamību nav noteicis un tās nav veicis praktizējošs veterinārārsts vai cita persona saskaņā ar lauksaimniecības dzīvnieku labturību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

PVD: biodrošība – katra putnu audzētāja pienākums

Saruna ar Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoru MĀRI BALODI par situāciju ar putnu gripu un iemesliem, kādēļ biodrošības pasākumu ievērošanai novietnēs PVD šajā pavasarī seko īpaši rūpīgi.

– Putnu gripa visbiežāk tiek konstatēta Eiropas centrālajā daļā. Kādēļ šogad sacelta tik liela trauksme Latvijā?

Zīdītāgovju skaita izmaiņas un audzēšanas aspekti

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā gaļas šķirņu zīdītājgovju skaits ir strauji pieaudzis, uz 2013. gada 1. janvāri Lauksaimniecības datu centra datu bāzē bija reģistrētas 25 370 zīdītājgovis. Taču uz 2017. gada 1. janvāri to skaits jau sasniedza 44 487 zīdītājgovis.

Šķirnes saimniecībās audzē izvēlētās šķirnes liellopus, mērķtiecīga darba rezultātā izlases veidā atlasot labākos dzīvniekus.

Organizē mācības ganāmpulku pārraugiem

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs komplektē bezmaksas divu dienu mācības piena šķirņu ganāmpulku pārraugiem profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai. Apliecības pirmreizējiem ieguvējiem tiks paredzēta trešā – maksas diena (60,00 eiro, t.sk. PVN). Mācībās tiks nodrošinātas 50% praktisko nodarbību.

Ozolniekos kursi truškopībā nodarbinātajiem

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs komplektē apmācību grupu bezmaksas divu dienu mācībām dzīvnieku pārraugiem truškopībā.

Mācības notiek LAP 2014.-2020. gadam apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros un ir aktuālas kvalifikācijas paaugstināšanai. Mācību tēma projekta ietvaros ir “Ganāmpulku, novietņu un lauksaimniecības dzīvnieku reģistrēšana un apzīmēšana”

Apmācību struktūra: 2 dienu mācības, kas balstās gan uz teorētiskajām nodarbībām, gan praktiskajām nodarbībām (50%).

Notiks kursi truškopībā nodarbinātajiem

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs komplektē apmācību grupu bezmaksas divu dienu mācībām dzīvnieku pārraugiem truškopībā.

Mācības notiek LAP 2014.-2020. gadam apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros un ir aktuālas kvalifikācijas paaugstināšanai. Mācību tēma projekta ietvaros ir “Ganāmpulku, novietņu un lauksaimniecības dzīvnieku reģistrēšana un apzīmēšana”

Apmācību struktūra: 2 dienu mācības, kas balstās gan uz teorētiskajām nodarbībām, gan praktiskajām nodarbībām (50%).

Proteīna ekonomika slaucamo govju ēdināšanā

Tā kā Zālēdāju projekta lopkopības izmēģinājumu programmā jau otro sezonu strādāju pie tēmas: “Pašražotā proteīna barība, tās izēdināšanas iespējas un ekonomiskā efektivitāte slaucamo govju ēdināšanā”, tad šoreiz stāsts būs par proteīnu – olbaltumu slaucamo govju ēdināšanā. Nevis par tā sastāvu, frakcijām un to ietekmi uz govs bioķīmiskajiem un mikrobioloģiskajiem procesiem, bet par ekonomiku. Kā, ņemot vērā dažādu barības līdzekļu cenas, sabalansēt barības devas izmaksas, vienlaicīgi nodrošinot govij nepieciešamo.

Lapas