Profesionālās izglītības kompetences centrs (PIKC) “Smiltenes tehnikums” ir viena no modernākajām vidējā līmeņa lauksaimniecības profesionālajām skolām. Audzēkņi te var mācīties mūsdienīgās, renovētās telpās, izmantojot jaunākās iekārtas un tehnoloģijas. Šī ir vienīgā skola, kurā var apgūt veterinārfeldšera zināšanas un viena no retajām, kurā māca lopkopības tehniķus.
No šī gada 1. janvāra stājās spēkā jaunais regulējums – ES regula Nr. 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, kas aizstāj iepriekšējās regulas – Nr. 834/2007 un Nr. 889/2008. Ministru kabineta noteikumi Nr. 485 “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība” turpinās palikt spēkā, līdz tiks izstrādāti un pieņemti jauni.
Noslēdzot 18 mēnešus ilgo izmeklēšanu, Eiropas Parlaments prasa ES dalībvalstīm gādāt par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā un vairāk pārvadāt gaļu, nevis dzīvus dzīvniekus.
Zeme un lopbarība ir resursi, kas nepieciešami gaļas liellopu saimniecībā. No zemes platībām iegūstāmā lopbarība ir noteicošais faktors, lai izšķirtos, kāda veida un apjoma lopkopības nozare tiks attīstīta. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem gaļas liellopu audzēšanā ir ganāmpulka nodrošināšana ar atbilstošu barību. Liellopiem pamatbarība ir rupjā lopbarība, siens, skābbarība, kuras sastāvā ir tauriņzieži, kas lielā mērā nodrošina nepieciešamo proteīna daudzumu.
Žurnāla janvāra izdevumā lasiet interviju ar LLKC valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Cimermani. Viņš saka: “Šis gads iesācies ar neizbēgamu pārmaiņu sajūtu. Kovidapstākļi, tam sekojošais cenu sprādziens liecina par briestošām pārmaiņām. Lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā redzam nepieredzēti augstas izejvielu, īpaši piena un graudu, cenas, tas rada sajūtu, ka pārtikas ražošana jau drīz nonāks jaunā lomā”.
Šā gada 15. janvārī noslēdzas skābbarības paraugu iesūtīšana Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizētajam “Skābbarības konkursam 2021”. Jau šobrīd norit darbs pie iesūtīto paraugu rezultātu apkopošanas, lai noslēguma pasākumā, kas notiks 27. janvārī ZOOM tiešsaistes platformā, paziņotu rezultātus. Norises laiks no 10.00 līdz orientējoši 14.30. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja arī noklausīties lekcijas par kukurūzas skābbarības sagatavošanu un vērtēšanas kritērijiem un rupjo lopbarību cietstāvošām govīm.
Noslēdzies demonstrējums z/s “Odzāni”, kas ļāva nodemonstrēt govju precīzās ēdināšanas ietekmi uz piena pašizmaksu un vienu no SEG emisiju raksturojošo rādītāju (metāna) izdalīto daudzumu, izmantojot dažādus pašaudzētos proteīna avotus govju piesietajā turēšanas sistēmā.
Kādu atbalstu un ar kādiem nosacījumiem paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskais plāns, par to žurnāla decembra izdevumā. Tiešajiem maksājumiem 2021.–2027. gada periodā pieejamais finansējums ir 2,475 miljardi eiro, no tiem ir paredzēts pārdalīt finansējumu lauku attīstībai 128,3 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to pārejas periodā 2021. un 2022. gadā tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums ir 633,2 miljoni eiro, bet 2023.–2027. gadā – 1,714 miljardi eiro. Lauku attīstības atbalsta pasākumiem periodā no 2023. līdz 2027.
LLKC konferencē “Klimatneitrāla piena lopkopība – iespējas un izaicinājumi piensaimniekiem” LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere prezentēja pētījumu, kas tapis sadarbībā ar zemniekiem un konsultantiem no Lielbritānijas par SEG emisiju daudzumu piecās saimniecībās. Secinājums – emisiju apjoms ir mazāks nekā ES vidēji.
