Ziemas mācības gaļas lopkopībā

Ziemas periods Latvijas gaļas liellopu audzētājiem šogad sagādājis daudz rūpju.

Lietavu sezona sešu mēnešu garumā būtiski ietekmēja daudzus gaļas liellopu audzētājus. Līdz aukstā laika atnākšanai 2018. gada februārī gaļas liellopiem daba bija sarūpējusi īstas dubļu vannas, kas liedza saimniekiem nodrošināt dzīvniekiem vispārēju labturību. Daudzām govīm, ilgstoši atrodoties dubļos, bija bojāti nagi, bet tas izraisīja dzīvniekiem stipru klibumu un sāpes. kad sākās aukstais laiks, dubļi dzīvnieku uzturēšanās vietās sasala, un dzīvnieki ar lielāku dzīvmasu traumēja kājas. Kāju veselība sevišķi nozīmīga ir vaisliniekiem, jo tie ar izteiktām kāju traumām nereti ir jālikvidē.

Otra ļoti būtiska 2017./2018. gada ziemošanas iezīme – gaļas liellopiem jādod iespēja patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem dzemdību laikā. Nav pieļaujams, ka zīdītājgovis sala laikā dzemdē sniegā, gan problēmas var rasties pašai dzemdētājai, gan jaundzimušie zīdītājgovju teļi var nosalt vai nobeigties pirmajās dzīves nedēļās nepietiekamas enerģijas un hipotermijas dēļ. Tie ir nopietni zaudējumi jebkuram lopkopim.

Laika apstākļi ietekmēja arī lopbarības sagatavošanu, tāpēc daļā lopkopības saimniecību lopbarība ir sagatavota ar vidēju vai pat zemu rupjās lopbarības kvalitāti. Atsevišķās saimniecībās rupjā lopbarība nav sagatavota pietiekamā apjomā, un tas apgrūtina ziemošanas periodu. Apbēdina fakts, ka liela daļa gaļas liellopu audzētāju saimniekošanā necenšas ieviest praksē pārbaudītas metodes. Piemēram: nenodrošina pietiekami labus gaļas liellopu turēšanas apstākļus dzīvnieku fizioloģiskajām vajadzībām. Nereti, uzdodot jautājumu par rupjās lopbarības kvalitāti, nav iespējams no saimnieka saņemt atbildi. Nauda par lopbarību ir iztērēta, bet cik tā vērtīga, nav zināms, cik tā jānodrošina attiecīgas šķirnes un vecuma dzīvniekam, zināms tikai aptuveni. Gatavojot skābbarību, tās nepieciešamo apjomu nosaka pēc ruļļu skaita, bet, sausnas saturam mainoties, mainās izmantojamie sausnas kilogrami, un rezultātā ir vairāk nezināmo nekā zināmo. Te arī būtībā ir paslēpta atbilde par kvalitatīvu gaļas liellopu izaudzēšanu.

Svarīgi.

1. Gaļas liellopu saimniecībās jāizveido pietiekami plaša dzīvnieku ziemošanas vieta, kurā dzīvniekiem ir iespēja patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Pastaigu laukumos, arī tad, ja tie nav betonēti laukumi, pie barotavām jālieto pietiekami daudz pakaišu, lai vietās, kur uzturas dzīvnieki, neveidotos dubļu peļķes. Ziemošanas laukumus ierīko aizvēja pusē, lai dzīvnieki tiktu pasargāti no valdošajiem vējiem. Svarīgi, lai šīs dzīvnieku uzturēšanās vietas tiktu veidotas nogāzēs.

1. attēls. Pareizi veidota dzīvnieku uzturēšanās vieta ar barotavu

2. Dzīvnieku uzturēšanās vietas ziemā aprīko ar apsildāmām dzirdnēm un barotavām, barības uzņemšanas vietā svarīgi paredzēt katram dzīvniekam barības fronti vismaz 70 cm, kurās rupjo lopbarību ievieto vismaz uz 2–3 dienām, gadījumā, ja uznāk liels sals vai citi nelabvēlīgi laika apstākļi.

3. Ja zīdītājgovju atnešanās paredzēta no janvāra līdz aprīļa vidum, tā ir jāorganizē kontrolēti laukumā vai novietnē, kurā ir iekārtoti boksi brīvai grūsno zīdītājgovju turēšanai. Dzemdību vietas laukumu vienai zīdītājgovij paredz 12–14 m². Dzemdību boksā grūsnās zīdītājgovis ievieto vismaz 3 nedēļas pirms gaidāmajām dzemdībām, lai varētu uzraudzīt dzemdību procesu bez stresa.

4. Vēlams zīdītājgovju ķermeņa kondīcijas rādītājus izvērtēt vismaz reizi divos mēnešos, īpaši lopkopjiem, kas nesen darbojas nozarē. Ziemā šis vērtējums ir jāveic pat biežāk, jo aukstā laikā zīdītājgovīm un arī vaisliniekiem vajadzība pēc enerģijas ir lielāka. Sākoties ziemai, dzīvnieku ķermeņa kondīcijai jābūt pat par 0,25–0,5 punktiem augstākai. Optimālā ķermeņa kondīcija gaļas liellopu šķirnēm ir 5–7 ĶKP (ķermeņa kondīcijas punkti). Vizuāli ziemā novērtējot ķermeņa kondīciju gaļas liellopiem, kuri tiek turēti āra apstākļos, priekšstats par ķermeņa stāvokli var būt maldīgs. Tādēļ papildus vizuālajam ķermeņa stāvokļa vērtējumam jāveic dzīvnieku svēršana. Samazinoties dzīvmasai pie optimāla ķermeņa kondīcijas vērtējuma, jāveic dzīvnieka vispārēja izmeklēšana vai piebarošana ar barības līdzekļiem, kas satur vairāk enerģijas. Lai palielinātu ķermeņa kondīciju, apsveriet tādas pārvaldības metodes, kas dzīvniekiem uzlabo apetīti un apēstās barības izmantošanas efektivitāti. Jāatceras, ka ārā mitrā, vējainā laikā un periodā, kad āra temperatūra ir zem -7 °C, palielinās dzīvnieku vajadzība pēc papildu enerģijas.

5. Gaļas liellopiem neatkarīgi no vecuma vienmēr ir jānodrošina pietiekamā daudzumā labas kvalitātes rupjā lopbarība – siens un skābbarība. Ja lopbarības nebūs pietiekamā daudzumā, jo ​​īpaši aukstākajos mēnešos, cietīs ganāmpulka jaunākie dzīvnieki (teles, pirmpienes). Var izveidoties situācija, kad, cīnoties par barību, dzīvnieki var cits citu savainot, vai arī dzīvo nemitīga stresa apstākļos cīņā par barību un vietu pie barības frontes. Tāda situācija ļoti būtiski var ietekmēt augšanu, attīstību, dzemdības, nobarojamajiem lopiem – gaļas kvalitāti.

Ja izbaro pamatā sienu, tad vienai zīdītājgovij dienā plāno izbarot 25 kg vidējas kvalitātes sienu. Sienu, ko neapēd, dzīvnieki izmanto par pakaišiem gulēšanai.

Nepietiekami paēdušiem dzīvniekiem samazinās imunitāte, tie ir uzņēmīgāki pret vīrusu un infekcijas slimībām.

6. Jebkurai gaļas liellopu saimniecībai ir jānosaka nepieciešamais lopbarības apjoms vismaz 210 dienu garam ziemošanas periodam. Lopbarības apjomam ir jābūt par 10–30% lielākam nekā nepieciešams, jo ziemošanas perioda garums Latvijā var būt garāks par 210 dienām, kā arī barības uzglabāšanas laikā ir barības zudumi 5–50%, atkarībā no barības uzglabāšanas veida, kā arī no grauzēju daudzuma saimniecībā un savvaļas putnu veiktajiem postījumiem un citiem apstākļiem. Jo precīzāka būs rupjās lopbarības apsaimniekošana, jo mazāki būs tās zudumi.

2. attēls. Pareizi uzglabāts siens un salmi, lai saglabātos barības vielas un mazinātos lopbarības zudumi

3. attēls. Pareizi novietoti skābbarības ruļļi, lai mazinātu barības zudumus uzglabāšanas laikā

7. Sagatavotajai rupjajai lopbarībai jānosaka kvalitāte, lai to varētu izbarot attiecīgos periodos attiecīgām gaļas liellopu grupām. Veicot rupjās lopbarības kvalitātes izvērtējumu, jāatceras, ka rupjā lopbarība ar zemāku enerģētisko vērtību jāizēdina dzīvniekiem grūsnības otrajā pusē līdz dzemdībām, pēcdzemdību periodā. Dzemdētājām jānodrošina vislabākā rupjā lopbarība: siens un skābsiens, ar augstu enerģētisko vērtību un labu sagremojamību (vismaz 60%).

8. Pie mums ziemošanas laiks ir garš, nereti ilgstoši mitruma periodi mijas ar izteikti drēgnu laiku, ir gaisa temperatūras krasas svārstības. Neatkarīgi no gaļas liellopu vecuma būtu jānodrošina minerālvielas un vitamīni, balstoties uz dzīvnieku fizioloģiskajām vajadzībām. Ziemas mēnešos vitamīni (A, D₃, E) kas bijuši sienā un skābbarībā, krietni samazinās. Sienā un salmos ir maz nātrija, hlora un kālija. Minerālvielām ir liela nozīme svarīgu dzīvības procesu nodrošināšanā dzīvnieku organismā. Tās ir sastāvdaļa liellopu sabalansētā barības devā. Nenodrošinot vitamīnu un minerālvielu vajadzību pietiekamā daudzumā, dzīvniekiem netiek nodrošināti pareizi vielmaiņas procesi, barības patēriņš palielināsies, zīdītājgovīm ir tendence veidoties nagu plaisām, ko izsauc biotīna, vara un cinka trūkums, tāpat var rasties problēmas atnešanās brīdi.

9. Nodrošiniet dzīvniekiem piemērotu patvērumu no mitruma un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, tie dzīvniekiem rada nopietnu stresu, kura rezultātā par 15–30% palielinās barības līdzekļu patēriņš. Ilgstoši pakļaujot dzīvniekus nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmei, iespējams dzīvmasas samazinājums pirms dzemdībām zīdītājgovīm pat līdz 100–120 kg, kas var ietekmēt gan dzemdības, gan servisa perioda garumu, gan dzīvnieka izmantošanas ilgumu.

Dainis Arbidāns, LLKC Lopkopības nodaļas konsultants-eksperts veterinārmedicīnā

Raksts publicēts no žurnāla “Latvijas Lopkopis” marta numura