Zīdītājgovju skaits aug, gaļas liellopu nozare attīstās

Latvijā 61,3% visu gaļas lopu saimniecību ganāmpulka lielums ir 1–5 dzīvnieki, bet lielākais dzīvnieku skaits koncentrējas saimniecībās ar 30–199 liellopiem.

Lauksaimniecības datu centra( LDC) informācija liecina, ka 2017. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, Latvijā vērojama tendence palielināties zīdītājgovju skaitam. LDC datu bāzē 2013. gada 1. janvāri bija reģistrētas 25 370 zīdītājgovis, 2017. gada 1. janvāri to skaits sasniedza 41 174, bet 2018. gada 1. janvārī – 45 813 zīdītājgovis, kas ir par 4639 zīdītājgovīm vairāk nekā 2017. gada 1. janvāri. Salīdzinot 2018. gada zīdītājgovju skaitu ar 2013. gada dzīvnieku skaitu, tas gandrīz divkāršojies.

Gaļas šķirņu zīdītājgovju skaita dinamika 2015.–2018. gadā

 Gaļas šķirņu zīdītājgovju skaits pārraudzības ganāmpulkos Latvijā 2016. un 2017. gadā

Lauksaimniekiem, kuri vēlas iegādāties tīršķirnes dzīvniekus, nākas saskarties ar faktu, ka Latvijā to skaits ir ierobežots. Apsverot jautājumu par dzīvnieku iegādi, potenciālais pircējs izvēli izdara, ņemot vērā personiskus lēmumus, tomēr vēlētos mudināt izvērtēt dažus praktiskus momentus, piemēram: šķirnes dzīvnieku iegādāties no lielākas populācijas, citādi, jo mazāka ir kādas šķirnes populācija, jo sarežģītāk veikt ciltsdarbu.

No 2003. gada Latvijā tiek veikta gaļas šķirņu liellopu audzēšanas saimniecību sertificēšana. Nozarei attīstoties, ar katru gadu palielinās saimniecību skaits, kas ieguvušas šķirnes dzīvnieku audzēšanas statusu. Pēc LDC datiem uz 01.07.2017. tādas ir 90 saimniecības. Tajās mērķtiecīgi veic labāko dzīvnieku atlasi, tā palielinot tīršķirnes dzīvnieku skaitu.

Taču ievērojams dzīvnieku skaits gaļas liellopu audzētāju saimniecībās ir dažādu gaļas liellopu un dažādu liellopu šķirņu krustojumi. Latvijā šīs grupas dzīvnieku skaits ir 44,7% no zīdītājgovīm, kas atrodas saimniecībās, kurās veic pārraudzību. Par tīršķirnes dzīvniekiem Latvijā tiek uzskatīti ne tikai 100% tīršķirnes dzīvnieki, bet arī 4. pakāpes krustojuma dzīvnieki ar 93,75% dominējošās šķirnes asinību, kas izveidoti krustojumu rezultātā – krustojot piena šķirnes vai gaļas šķirnes govis ar kādu no gaļas šķirnes sertificētiem buļļiem. Šādu dzīvnieku izcelšanos apstiprina, dokumentējot izcelšanās faktu individuālā dzīvnieka uzskaites kartītē un tālāk sertifikātā, kā arī veicot ierakstu ciltsgrāmatā, iepriekš veicot dzīvnieka vizuālo novērtējumu. Par tīršķirnes dzīvniekiem reģistrē tādus, kam piemīt attiecīgās šķirnes raksturīgākās īpašības un ir vienas un tās pašas šķirnes vecāki. Tāpēc, ja kritiski izvērtējam mūsu valstī esošo zīdītājgovju šķirnību, varam secināt, ka mums ir neliels kvalitatīvo šķirnes dzīvnieku apjoms. Protams, jāapzinās, ka ceļš uz šķirnes dzīvnieku izaudzēšanu prasa daudz zināšanu, pieredzes, ievērojamus resursus un daudzus gadus neatlaidīga darba.

Zīdītājgovju saimniecībās iegūtos teļus, kas netiek audzēti vaislai, gaļas liellopu audzētāji lielākoties realizē līdz 6–7 mēnešu vecumā ap 300 kg dzīvmasā tālākai nobarošanai uz ārzemēm. Eiropas tirgū pieprasītākie ir teicamas kvalitātes ŠA un LI šķirņu dzīvnieki un to krustojumi. Pieprasījums pēc kvalitatīvas liellopu gaļas ir augsts, tādēļ pēdējo gadu laikā Latvijā vairākas saimniecības nobaro labas kvalitātes teles un realizē tās gaļai, tādējādi gūstot ienākumus par kvalitatīvu kautķermeni.

Gadu no gada palielinās saimniecību skaits, kurās piena šķirņu govis tiek krustotas ar gaļas šķirņu vaisliniekiem, tā veicot pakāpenisku pāreju no piena lopkopības uz zīdītājgovju ganāmpulka izveidošanu. Pēc LDC informācijas tikai 2016. gadā vien par zīdītājgovīm tika pārreģistrēti 1311 dzīvnieki. Nākas atzīt, ka šādu praksi pielieto piena lopkopības ganāmpulkos, kas ir skaitliski nelieli, kur saimnieki neredz perspektīvu veikt investīcijas piena lopkopībā, vai arī saimniecībās notiek paaudžu maiņa. Laba prakse veidojas saimniecībās, kur paralēli piena lopkopības ganāmpulkam pārdomāti tiek attīstīts zīdītājgovju ganāmpulks.

Aplūkojot saimniecības Latvijas reģionos, nākas atzīmēt, ka visvairāk saimniecību ar 1–20 zīdītājgovīm ir Alūksnes, Balvu, Madonas, Rēzeknes un Smiltenes novados, savukārt Ilūkstes, Daugavpils, Kuldīgas novados ir vairāk saimniecību ar 21–50 zīdītājgovīm ganāmpulkos. Ganāmpulku, kur zīdītājgovju skaits ir virs 50, šā gada 1. janvārī pavisam bija pavisam 114. Šādas saimniecības ir Madonas, Kuldīgas, Ilūkstes, Skrundas, Vecumnieku un Dagdas novados, tikai divās saimniecībās Latvijā ir vairāk par 200 zīdītājgovīm.  

Tendences liecina, ka Latvijā no gaļas lopu saimniecību kopskaita 61,3% saimniecību ir ar 1–5 dzīvnieku lieliem ganāmpulkiem un tajos atrodas 5206 jeb 8,9% no kopējā dzīvnieku skaita. Visvairāk – 30 671 jeb 51,7% no gaļas šķirņu liellopu kopskaita – atrodas saimniecībās, kur dzīvnieku skaits ir 30–199, un šādu saimniecību īpatsvars ir 11,3% no kopskaita.

Tā kā Latvijas lopkopji neizceļas ar skaitliski ievērojamiem zīdītājgovju ganāmpulkiem, svarīgi, lai pēc iespējas vairāk iegūtu teļus no katras zīdītājgovs, tos saglabātu, un izaudzētie dzīvnieki būtu tikai labas un teicamas kvalitātes. Tikai un vienīgi kvalitāte tirgū ir noteicošais kritērijs, kas liek pircējam atkal un atkal atgriezties pie audzētāja.

Anita Siliņa, Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Publikācija no LLKC žurnāla “Latvijas Lopkopis” marta numura.