Zīdītāgovju skaita izmaiņas un audzēšanas aspekti

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā gaļas šķirņu zīdītājgovju skaits ir strauji pieaudzis, uz 2013. gada 1. janvāri Lauksaimniecības datu centra datu bāzē bija reģistrētas 25 370 zīdītājgovis. Taču uz 2017. gada 1. janvāri to skaits jau sasniedza 44 487 zīdītājgovis.

Šķirnes saimniecībās audzē izvēlētās šķirnes liellopus, mērķtiecīga darba rezultātā izlases veidā atlasot labākos dzīvniekus.

Pie tīršķirnes dzīvniekiem tiek pieskaitīti ne vien 100% tīršķirnes dzīvnieki, bet arī 4. pakāpes ( 93,75%) krustojumi, kas iegūti, krustojot piena šķirnes vai gaļas šķirnes govi ar citas gaļas šķirnes bulli, ja to izcelšanās apstiprināta ar dokumentiem –individuālās uzskaites kartīte, sertifikāts, ieraksti ciltsgrāmatā, kā arī vizuālais vērtējums. Tīršķirnē ieskaita dzīvniekus, kuriem piemīt dotās šķirnes raksturīgākās īpašības, kuri cēlušies no vienas un tās pašas šķirnes vecākiem.

Savukārt krustošana ir viens no efektīvākajiem paņēmieniem dzīvnieku produktivitātes kāpināšanā. Visbiežāk pielieto rūpniecisko krustošanu. Krustošanā izmanto tādu šķirņu vaisliniekus, kuri nodrošina pēcnācēju ieguvi ar vēlamo produktivitātes līmeni un kvalitāti. Uzmanīgiem jābūt gadījumos, ja nav pārdomāts krustošanas mērķis, ko vēlas uzlabot, pastāv risks, ka plānoto produktivitāti var nesasniegt.

1.att.  Šarolē liellopu skaita dinamika no 2005. līdz 2017. gadam

Latvijā viena no visvairāk audzētajām gaļas liellopu šķirnēm ir Šarolē. Kā parādā 1. att., tad tā tiek izmantota tīršķirnes dzīvnieku audzēšanā un krustojumos, kur liellopu asinība ir mazāk par 100%. Kopš 2013. gada vērojams straujāks kopējais dzīvnieku pieaugums – vidēji par 2500 dzīvniekiem, taču 100% tīršķirnes par 1000–1500 liellopiem. Dzīvnieku skaita pieaugumu veicinājusi esošo ganāmpulku palielināšana, atbalsta sistēma, kā arī pozitīva Liellopu izsoļu nama sadarbība saimniecībām, kas realizē atšķirtos teļus 6–7mēnešu vecumā ar dzīvmasu ap 300 kg.

2.att. Limuzīnas šķirnes liellopu skaits kopā un tīršķirnē

Līdzīga situācija ir ar otru populārāko liellopu šķirni aiz Šarolē un dažādu krustojumu liellopiem. Limuzīnas šķirnes populācija nav tik liela kā Šarolē, bet tendences ir līdzīgas. Sākot no 2013. gada, vērojams mērķtiecīgs kopējais dzīvnieku pieaugums – 1000–1500 liellopi gadā, bet tīršķirnes liellopi – 200–400 dzīvnieki.

3. att. Dažādu liellopu krustojumu skaita dinamika no 2005. gada līdz 2017. gada 1. janvārim

LDC dati liecina, ka piena liellopu krustošana ar gaļas šķirnes liellopiem aktuāla bija no 2005.–2011. gadam, pēdējos gados ar lejupejošu tendenci, bet liellopu skaits nesamazinās zem 17 000 liellopu. Savukārt dažādi gaļas krustojumu liellopi sākotnējā periodā (2005.–2013. g.) bija ar augšupejošu tendenci, bet ne tik perspektīvi kā piena krustojumu liellopi. Piena krīzes rezultātā un tirgus situācijai uzlabojoties, gaļas krustojumu skaits no 2013. gada vidēji palielinājies par 3000 liellopu gadā. Mērķtiecīgi veidoti krustojumi uzlabo kādu no īpašībām, heterozes efekta rezultāts – iegūst lielāku dzīvmasas pieaugumu. Tā izveidojot krustojumu F₁ – piena šķirnes govi krusto ar intensīvās šķirnes vaislinieku, no kura ataudzē telīti. Un izveido krustojumu F₂ – krustojuma F₁ telīti krusto ar intensīvās šķirnes vaislinieku. Iegūtos pēcnācējus nobaro gaļai. Krustojot divu dažādu šķirņu tīršķirnes dzīvniekus (t. s. pirmās pakāpes krustojums), heterozes efekts ir simtprocentīgs. Tīršķirnes dzīvnieku krustošanas rezultātā iegūtās teles atkal krustojot ar tādas pašas šķirnes bulli, kāds bija viņu vecākiem, tādā gadījumā heterozes efekts nākamajā paaudzē samazinās divas reizes.

Saimniecībās palielinoties gaļas liellopu skaitam, jāizdara pareizā izvēle, jāizvirza mērķis, kuru īpašību izkopšana un uzlabošana būs prioritāte. Visbiežākie brāķēšanas iemesli ir zema auglība, sarežģīta atnešanās, salīdzinoši zems dzīvmasas pieaugums diennaktī, zemi mātes pienīguma rādītāji un pēcnācēju kvalitāte u. c.

Auglība – produktivitātes rādītājs, cik tiek iegūti un saglabāti teļi no zīdītājgovs gadā vai produktīvajā mūžā.

Atnešanās vieglums – buļļa pēcnācēju dzemdību vieglums, tas tiek vērtēts ar koeficientiem: 1 – bez palīdzības, 2 – neliela mehāniska palīdzība, 3 – veterināra palīdzība, 4 – ķeizargrieziens.

Mātes pienīgums – raksturo liellopa dzīvmasu zīdīšanas periodā, to aprēķina uz 200 dienu vecumu. Govs pienīgums ir cieši saistīts ar teļa dzīvmasu.

Ilgmūžība – liellopu produktīvais izmantošanas laiks gados.

Eksterjera kļūdas – dzīvnieka ārējais izskats un tā ķermeņa daļu proporciju vērtējums (eksterjera vērtējums), kas raksturo organisma bioloģiskās īpašības un saimniecisko noderību. Vērtē 3 pazīmju grupās – ķermeni, muskulatūru, kājas.

Savukārt pēc vācu liellopu audzētāju pieredzes atšķiras brāķēšanas iemesli. Galvenokārt dzīvnieks tiek vērtēts pēc temperamenta, jo šī pazīme labi pārmantojas no paaudzes paaudzē. Tad tiek izvērtētas mātes īpašības – kā govs attiecas pret teļu pēc dzemdībām, arī atnešanās vieglums, mātes pienīgums. Liela uzmanība tiek vērsta uz pēcnācēju kvalitāti, to augšanas ātrumu, eksterjera īpašībām, barības izmantošanas spēju.

Tādēļ, plānojot gaļas saimniecības attīstību, ir savlaicīgi jāveic plānošana un pakāpeniska brāķēšana, lai būtu skaidrs attīstības virziens. Dažkārt Latvijas saimniecībās ne vienmēr var pakāpeniski notikt ganāmpulka izlase, jo katrai saimniecībai var atšķirties izvirzītais saimniekošanas mērķis. Svarīgi atcerēties, ka katra diena ikviena nekvalitatīva liellopa uzturēšanai sastāda izmaksas un atstāj ietekmi uz turpmāko saimniekošanu.

Tīršķirnes ganāmpulkos, kuros ir kvalitatīvi šķirnes dzīvnieki, šos dzīvniekus realizē vai atstāj saimniecībā kā vaislas materiālu. Saimniecībās ar saimniekošanas pieredzi vairāku desmitu garumā ir iespējams analizēt un atlasīt produktīvākās un kvalitatīvākās zīdītājgovis vairākās paaudzēs.

Tādā veidā var aprēķināt, cik govs uzturēšana ir izmaksājusi un cik lielu labumu govs savā produktīvajā mūžā ir devusi. Neiegūstot vai zaudējot vienu teļu no govs, rodas zaudējumi 690–810 eiro, plānojot to realizēt pēc atšķiršanas (pieņemot, ka cena ir 2,30–2,70 eiro/kg).

No tīršķirnes liellopiem, vairākās paaudzēs analizējot labāko dzīvnieku pēcnācēju produktivitātes rādītājus, var secināt, kādi ir ieguvumi no ciltsmātes gan no ekonomiskā, gan ciltsdarba viedokļa.

Daiga Baltiņa,

LLKC lopkopības speciāliste