Zālēdāju projekta pirmais gads - veiksmīgs

Aizvadīts pirmais Zālēdāju projekta gads. Demonstrējumu noslēguma seminārā tā dalībnieki atzina, ka pasākums bijis ļoti vērtīgs, jo sniedz zināšanas par to, kā saimniekot ekonomiskāk, identificēt saimniecībā esošās problēmas un tās risināt.

Projekta īstenošanas laikā LLKC Lopkopības kompetenču centrs un Lopkopības nodaļa izveidoja Zālēdāju projekta demonstrējumu saimniecību tīklu, sadarbojoties ar saimniecību īpašniekiem, konsultantiem un Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēkiem, izstrādāja ekonomiski pamatotas  demonstrējumu ierīkošanas metodikas četrpadsmit Latvijas lopkopības saimniecībām. LLKC sadarbībā ar demonstrējuma tīkla saimniecību īpašniekiem 2014. gadā uzsāka praktisku demonstrējumu īstenošanu saimniecībās, kuru ietvaros tika rīkotas plaši apmeklētas 16 fermu dienas.

Iveta Grudovska, biedrības „Zemnieku saeima” lauksaimniecības eksperte: „Zālēdāju projekts ir milzīgi svarīgs notikums Latvijas lauksaimniecībā kopumā, jo ilgus gadus mums nav bijuši kvalitatīvi demonstrējumi lopkopībā. Ir bijuši epizodiski pētījumi, bet ne šādā līmenī – ļoti pārdomāti, tematiski visaptveroši, kas skar no zālēdājiem ne tikai govis, gaļas lielopus, bet arī aitas, kazas. Būtu labi, ja turpinājumā tiktu pievienoti arī zirgi. Ja runājam par piena lopkopību, kuru es pārstāvu, piedāvājums sākumā var šķist aktuāls tikai lielajām saimniecībā, taču tā nav – šīs tēmas ir būtiskas visiem, tajā skaitā mazajām zemnieku saimniecībām, pārejot uz intensīvāku saimniekošanu. Neapšaubāmi aktuāla ir tēma par zālāju ierīkošanu, kas tika pētīta zemnieku saimniecībā „Lejas Palsāni”, izvērtējot dažādu zālāju audzēšanu kaļķainās augsnēs. Var teikt, ka šis jautājums ir pietiekami bieži apskatīts, taču šādā rakursā – ne. Nākamā tēma ir gana specifiska – govju ilgmūžība. Mums bija pieejami labi sagatavoti dati zemnieku saimniecībā „Kalna Dambrāni”, lai analizētu informāciju par to, pēc kādiem nosacījumiem tiek vērtēti augstražīgākie un mazāk ražīgie dzīvnieki, un kā pieņemti lēmumi par to tālāko turēšanu. Tika veikti aprēķini, lai tos varētu izprast katrs lopkopis, izmantojot arī savā saimniecībā. Paralēlais demonstrējums risinājās LLU MPS „Vecauce” un SIA „Lestene”, kur tika izvērtētas fermu menedžmenta sistēmas, attiecīgi – „Afimilk” un „Herd Navigator”, vērtējot to izmantošanas efektivitāti šajās modernajās saimniecībās. Taču informācija par iespējamām kļūdām dzīvnieku ēdināšanā un labturībā tāpat ir noderīga ikvienam saimniekam. Visbeidzot demonstrējums par telīšu ataudzēšanu „Vecaucē”, kurā tika salīdzināta ēdināšana melnraibo un sarkano govju grupā, lai sasniegtu nepieciešamo svaru noteiktā laika periodā un vienlaikus saglabātu govju veselību. Saimniecībā ir laba grāmatvedības sistēma, kas ļauj aprēķināt teliņa izaudzēšanas izmaksas, un šo algoritmu katrs lopkopis var izmantot savā saimniecībā. Šie demonstrējumi ir laba zināšanu pārnese nevis, kā sākumā varētu domāt, tikai konkrētās saimniecības „apkalpošana”, jo pasākumi sniedz noderīgu informāciju visiem lopkopjiem neatkarīgi no saimniecības lieluma.”

Raivis Andersons, LLKC Ekonomikas nodaļas vecākais speciālists: „Esmu piedalījies gandrīz visās Zālēdāja projekta fermu dienās, kuru laikā man bija iespēja apskatīt saimniecības un novērtēt, vai tas, ko esmu ieraudzījis saimniecībai aprēķinātajā produkcijas ražošanas pašizmaksā, ir redzams arī dzīvē, kā arī iepazīties ar saimniekiem, saimniekošanas modeli un ierīkoto demonstrējumu. Pirmais darbības gads bija iepazīšanās gads arī man, nesen uzsākot darbu LLKC, – apzināju saimniecības, satiku saimniekus un demonstrējumu norisē iesaistītos konsultantus klātienē, lai varētu turpmāk daudz labāk sadarboties un sasniegt maksimāli labāko iespējamo rezultātu Zālēdāju projektā. Domājot par 2015. gadā veicamajiem uzdevumiem, esmu pārliecināts, ka tas būs ļoti produktīvs un darbīgs gads – būs jūtami gan lopkopības speciālistu, gan saimnieku ieguldītā darba rezultāti. Projekta laikā esmu guvis ļoti daudz zināšanu, kas man noder arī ikdienas darbā ar klientiem.”

Anna Krūklīte, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte, veterinārārsts parazitologs: „Man patīk šis projekts, jo tā pasākumos veidojas reāla saikne ar zemniekiem. Patīkami, ka saimnieki mums uzdeva patiešām svarīgus jautājumus, un tas bija piemērs, kā literatūrā pieejamā informācija savijas ar pieredzi. Zemnieki izrādīja patiesu interesi par zinātnes atziņām, un šādi demonstrējumi ļauj parādīt šo pētījumu būtību. Saimnieki bija ļoti atsaucīgi, bija patīkami strādāt kopā ar zinošiem cilvēkiem – LLKC speciālistiem Anitu Siliņu un Daini Arbidānu. Tad ir viegli strādāt, ja ejam visi kopā uz vienu mērķi.”

Santra Celmiņa, zemnieku saimniecība „Krikši”: „Šajā projektā piedaloties, ieguvām detalizētu pārskatu par savas saimniecības dzīvnieku veselības stāvokli. Komunicējot ar konsultantiem un citiem saimniekiem, tika gūtas noderīgas zināšanas. No praktiskā viedokļa vērtējot, labāk sapratām it kā zināmas patiesības, piemēram, ka liellopiem graudi jādod placināti, ka tad, ja gribam izaudzēt labus liellopus, tie jāsāk piebarot no mazotnes u. c. Bet galvenā atziņa ir tā, ka savs darbs vienkārši jāmīl un jādara no sirds, tad arī būs rezultāti. Pat ja pēc kādas saimniecības apmeklējuma secinājumi neradās uzreiz, tie nāca pēc kāda brīža, jau praktiskā darbā.”

Kristaps Melnbārdis, zemnieku saimniecība „Mežoki”: „Saimniecībā iekārtotais demonstrējums parāda vēl vienu iespējamo virzienu aitkopībā jēru intensīvā nobarošanā, ko var realizēt kontrolētā vidē. LLKC konsultanti kļuvuši profesionālāki, un sadarbība izvērtās pozitīvi. Zālēdāju projektā ir svarīgi uzzināt informāciju gan par liellopiem, gan aitām un kazām. Tie visi ir atgremotāji, un līdzīgi ir ēdināšanas principi, tāpēc ir noderīgi dzirdēt arī citu lopkopju problēmas un to risinājumus. Es esmu gatavs dalīties savā pieredzē un, komunicējot ar citiem nozares pārstāvjiem, jūtos abpusēji ieguvējs. Ja runā par šādu pasākumu nepieciešamību, tie ir vitāli vajadzīgi, jo Latvijā trūkst šīs pārmantojamās pieredzes, ko agrāk vecākā paaudzes nodeva tālāk, kā arī trūkst zināšanu vispār. Tāpēc visbiežāk tās tiek gūtas, mācoties no pašu kļūdām. Šāds projekts, demonstrējumi un fermu dienas palīdz šo situāciju risināt.”

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa ir gandarīta par paveikto šogad, jo projekts sevi attaisnojis un turpināsies. Tāpēc paldies visiem saimniekiem, kuri ļāva ierīkot demonstrējumus savos īpašumos, konsultantiem un zinātniekiem, kuri piedalījās pasākumu īstenošanā, sniedzot interesentiem arī atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem daudzajās fermu dienās!

Dace Millere,

LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste