VLT pasākuma ietvaros sadarbībā ar Latvijas Aitu audzētāju asociāciju vērtē dažādas izcelsmes aitu teķu kvalitāti

Valsts Lauku tīkla pasākuma Lopkopības ražošanas ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanas pasākumi lauku saimniecībās ietvaros LLKC Lopkopības nodaļas speciālisti turpina sadarbību ar Latvijas Aitu audzētāju asociāciju, realizējot uzdevumu novērtēt dažādas izcelsmes vaislas teķu kvalitāti.  

Biedrības Latvijas Aitu audzētāju asociācijas Vaislas teķu kontrolizaudzēšanas un kontrolnobarošanas stacija izveidota uz zemnieku saimniecības Klimpas bāzes, kas atrodas Rūjienas novada Jeru pagastā.

Jau ceturto gadu Latvijas Aitu audzētāju asociācija organizē vaislas teķu pārbaudi pēc pēcnācēju kvalitātes kontrolizaudzēšanas/kontrolnobarošanas stacijā Klimpas, kas izveidota 2008. gadā. Stacijas direktors ir Valdis Leska.

Stacijas mērķis ir novērtēt šķirnes saimniecībās izmantoto vaislas teķu kvalitāti un piemērotākos krustojuma variantus kvalitatīvu gaļas jēru ieguvei.

Tāpēc tiek veikti sekojoši uzdevumi:

1. Vaislas teķu pēcnācēju iegāde (no katra teķa 6–8 vīriešu kārtas pēcnācēji);
2. Jēru vērtēšana kontrolnobarošanas vai kontrolizaudzēšanas laikā;
3. Jēru augšanas intensitātes un barības patēriņa uzskaite un analīze;
4. Iegūto jēru liemeņu kvalitātes vērtēšana;
5. Vaislas teķu kvalitātes noteikšana pēc kontrolnobarošanas vai kontrolizaudzēšanas rezultātiem;
6. Teķu izsole;
7. Aitu dienu organizēšana.

Jēra fiksēšana vērtēšanas laikā.

Vaislas teķu pārbaudi pēc pēcnācēju kvalitātes veic atbilstoši biedrībā izstrādātai un tās valdē apstiprinātai metodikai. Vaislas teķu pārbaudei izvēlas jērus no šķirnes aitu audzēšanas saimniecībām, kas vismaz piecus gadus atzītas par brīvām no Visna Maedi slimības. Jēru eksterjera lineāro vērtēšanu veica sertificēti dzīvnieku vērtēšanas eksperti.

Pēdējo gadu laikā Latvijā ir ievestas gaļas tipa aitu šķirnes: Vācijas merino vietējā, Sufolkas, Dorperas, bet 2011. gadā ­– arī Tekselas šķirnes teķi.

Elektroniskie svari, ar kuriem katru mēnesi tiek fiksēta jēru dzīvmasa.

Šķirnes aitu audzēšanas saimniecībās 2011. gadā tika veikta rūpnieciskā krustošana ar mērķi noskaidrot Tekselas šķirnes vaislinieku izmantošanas efektivitāti gaļas jēru ieguvei. Mērķa sasniegšanai dažādas asinības Latvijas tumšgalves šķirnes aitu mātes krustoja ar Tekselas šķirnes teķiem. Stacijā kontrolnobarošanai iepirkti jēri no piecām šķirnes aitu audzēšanas saimniecībām. To mātes bija:

1. 100% Latvijas tumšgalves (LT),
2. 50% LT 50% Sufolkas šķirnes asinību,
3. 50% LT 50% Vācijas merino vietējās šķirnes asinību.

Kontrolnobarošana veikta arī tīršķirnes Vācijas merino vietējās, Oksforddaunas un Latvijas tumšgalves šķirnes jēriem.

Kontrolnobarošanas laikā jērus ēdina neierobežoti ar sienu un pilnvērtīgās barības maisījumu, lai noskaidrotu to augšanas ātrumu un barības izmantojamību. Pirms kontrolkaušanas nosaka jēru dzīvmasu, novērtē eksterjeru un muguras garā muskuļa laukumu. Turpmākai kontrolizaudzēšanai iepirkti 46 jēri no teķiem, kuriem piešķirts pārbaudes teķa statuss. Vēl plānots iepirkt 10 audzējamos teķus, tādējādi nodrošinot vismaz 25 teķu izaudzēšanu līdz realizācijai vaislai teķu izsolēs.

Šogad izsoles tika organizētas 5. maijā un 30. jūnijā. To laikā izsolīti 18 vaislas teķi, no kuriem daļa tika pārdota Igaunijas kolēģiem.

Darbu stacijā ilustrē pievienotās fotogrāfijas. Pēc kontrolnobarošanas un kontrolkaušanas datu apstrādes tiks sniegta papildus informāciju par iegūtajiem rezultātiem.

LLKC Lopkopības nodaļas konsultants Ilmārs Gruduls:
– Darbs, lai novērtētu dažādas izcelsmes vaislas teķu kvalitāti, vēl tikai sācies. Pavasarī tika izraudzīti mazie jēriņi, visu vasaru baroti un turēti vienādos apstākļos stacijā Klimpas. Tikai tagad – septembrī sāksies pirmās kontrolkaušanas, kas turpināsies oktobrī un novembrī. Tad būs redzami un apkopojami rezultāti. Šāds darbs ir ļoti svarīgs, lai aitkopības nozare kopumā varētu domāt par tālāku un kvalitatīvu attīstību. Domāju, ka šādai kontrolnobarošanas stacijai vajadzētu būt katrā reģionā, ne tikai Vidzemē. Tad  ciltsdarbam varētu izvēlēties patiesi labākos teķus, jo, iespējams, ka kādam citam teķim citā saimniecībā ir labāki ģenētiskie rādītāji, taču uz staciju dzīvniekus atved tikai no tuvākajām piecām, sešām saimniecībām. Šī pētījuma būtība ir tā, ka kontrolnobarošanas rezultāti redzami tikai tad, ja visiem jēriem tiek nodrošināti vienādi turēšanas apstākļi un ēdināšana. Taču šie apstākļi katrā saimniecībā atšķiras, un iepriekšējie pētījumi liecina, ka viena un tā paša vaislinieka jēriem novērots pat būtiski atšķirīgs dzīvmasas pieaugums, ja tie atrodas dažādās saimniecībās.

Materiālu sagatavoja Dr. agr. Daina Kairiša, LLU Lopkopības nodaļas dekāne, Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja, LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta profesore,

 un Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste