Vistu labturībai – laba barība un ventilācija

Eiropu pāršalkušas drūmas vēstis par putnu gripas izraisītajām sekām, līdz aprīļa sākumam bīstamais vīruss vēl nebija skāris tikai Latviju un Igauniju. PVD noteicis, ka gripas dēļ putnus savā vaļā nedrīkst laist līdz 31. maijam. Ko darīt, kā uzlabot putnu labturību tik neierasti ilgā piespiedu “nebrīvē”?

Kā nodrošināt labturību, jautāju Naurim Vītolam, kura pārziņā ir divas saimniecības – brīvās turēšanas dējējvistu saimniecība SIA “Straupes ligzda” un bioloģiskā 2. pārejas perioda saimniecība SIA “EK ovo”, kura šogad kļūs par pirmo bioloģisko saimniecību Latvijā, kurā reģistrētas vairāk nekā 350 dējējvistas.

Nauris Vītols: “Martā parasti putnus no kūts ārā nelaižu, jo vidējā gaisa temperatūra vēl nav pietiekami augsta, – aukstums un mitrums nav piemēroti labiem ražošanas apstākļiem. Skatos, kādi laikapstākļi ir pavasarī, un tad arī pieņemu lēmumu, kad uzsākt putnu laišanu speciāli tam izveidotajos āra ganību nožogojumos. Parasti tās ir aprīļa beigas – maija sākums, taču šogad tas būs jūnija sākums. Tā kā olu ražošana ir manu saimniecību pamatdarbība, ļoti nopietni sekoju līdzi savu putnu labturībai un veselības stāvoklim, jo jebkuras izmaiņas ietekmē dējību. Svarīga ir kvalitatīva barība, par to esmu pārliecinājies, novērojot dējību brīvās turēšanas kūtīs, kur izmantoju pārsvarā Latvijā ražotu barību, un bioloģiski turētu vistu dējību, kur līdz šim izmantoju kvalitatīvu Vācijā ražotu bioloģiski sertificētu barību. Lai bioloģiski sertificētu putnu ganāmpulku, ir jāievēro arī nedaudz atšķirīgas labturības prasības no brīvās turēšanas labturības prasībām – vairāk vietas uz laktas un lielāka grīdas platība katram putnam, taču galvenā atšķirība, protams, ir barība. Varbūt tieši šīs nelielās, bet tomēr atšķirības, nodrošina bioloģiskajā kūtī lielāku dējības procentu. Sekoju līdzi visiem apstākļiem kūtī, – pakaišiem jābūt sausiem, jānodrošina laba un pietiekama ventilācija, gaismas režīms. Tā kā izmantotā barība jau ir pilnvērtīga, pagaidām domāju, ka neko nemainīšu. Putniem ļoti nepatīk straujas pārmaiņas.”

Naura Vītola abas saimniecības Latvijas mērogiem salīdzinoši ir diezgan lielas, un tās jau var nosaukt par īstām ražotnēm. Tāpēc svarīgs ir arī nelielas saimniecības z/s “Zalkši” īpašnieces Gintas Šķetres viedoklis. Gintas saimniecība arī ir bioloģiskā 2. pārejas perioda saimniecība, kura šogad saņems bioloģiskās saimniecības sertifikātu. Jau trešo gadu rūpīgi tiek veidots ganāmpulks, izmēģinot dažādas vistu šķirnes, lai atrastu saviem apstākļiem vispiemērotāko. Saimniecībā mīt dažādu vecumu un sugu dējējvistas un gaiļi, ir gan Bramas, gan Austrolapu, arī Lohmans un citu šķirņu vistas. Putni tiek baroti ne tikai ar graudaugu un pākšaugu maisījumu, bet papildbarībā visu gadu putnus baro ar svaigiem dārzeņiem, parasti tie ir sezonas dārzeņi no savas un citām bioloģiskajām saimniecībām – kāposti, burkāni, kabači, kartupeļi, bet ziemas periodā – pamatā sakņaugi. Gintu satrauc tas, ka putniem būs tik ilgi jādzīvo kūtī, jo šajā saimniecībā ļoti pievērš uzmanību putnu labsajūtai. Ginta Šķetre: “Saimniecībā veidojam pagaidu nojumi, kuras jumts būs no plēves, bet sienas veidotas no ļoti smalka sieta, lai nodrošinātu labu ventilāciju un nepieļautu saskari ar savvaļas putniem. Esmu sociālajos tīklos redzējusi saimniecību bildes, kur šādas nojumes veidotas tikai no plēves – tā gan nevajadzētu darīt! Putniem ļoti nepieciešams svaigs gaiss!”

Kā uzturēt putnu labsajūtu un veselību, tiem ilgstoši uzturoties kūtī, lūdzu padomu AS “Balticovo” zootehniķei Nataļjai Jevsejevai: “Vissvarīgākais jebkuram putnkopim šobrīd ir tiešām pastiprināti pievērst uzmanību biodrošības pasākumu nodrošināšanai un ievērošanai, – neiet kūtī ar tiem pašiem apaviem un apģērbu, ar kuriem staigā pa ārējo saimniecības teritoriju, pie kūts durvīm ļoti svarīgi novietot ar dezinfekcijas šķidrumu piepildītu paklāju vai vanniņu. Būtiski arī dezinfekcijas līdzekļu traukus un paklājus regulāri iztīrīt un papildināt ar jaunu dezinfekcijas līdzekli. Par līdzekļu veidiem un lietošanas instrukcijām noteikti jautājiet savam vetārstam. Vislabākais būtu izveidot starptelpu vai vējtveri starp āra teritoriju un kūti, kurā var pārģērbties un pārvilkt apavus. Var izmantot arī vienreizējos apģērbus un uz apaviem uzvelkamus aizsargus. Jāatceras, ka kūtī nedrīkst ielaist nepiederošas personas, arī atbildīgo institūciju pārstāvjiem un vetārstam ir jāievēro biodrošības prasības un jālieto vienreizējie aizsargapģērbi, ieejot jūsu kūtī. Ļoti svarīgi ir regulāri veikt deratizācijas un dezinfekcijas darbus, jo arī grauzēji un kukaiņi pārnēsā dažādus vīrusus un infekcijas – ne tikai putnu gripu. Barību un piedevas jāuzglabā sausā slēgtā telpā, noslēgtos traukos. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut pelējuma rašanos. Putnu labsajūtai svarīgs ir diennakts laikam atbilstošs apgaismojums, svaigs gaiss, tīrība un higiēna, pilnvērtīga, kvalitatīva barība, nepieciešamības gadījumā, konsultējoties ar vetārstu, var barībai pievienot putnu sugai, šķirnei un vecumam atbilstošas barības piedevas un vitamīnus. Jebkuras pārmaiņas putnu dzīvē ir jāievieš lēnām un pakāpeniski, jo putnus ļoti ietekmē stress.”

Solvita Gulbe, Latvijas Olu ražotāju asociācija

Foto: Iveta Tomsone