Jūs atrodaties šeit
Subklīniskās ketozes izraisītās komplikācijas
Pasaulē zinātnieki sublīnisko ketozi definē kā ketozes preklīnisko stadiju. Visbiežāk ar ketozi slimo govis 3-4 laktācijas nedēļā (Kronfeld, 1982), taču arvien biežāk ļoti augstražīgos ganāmpulkos, tiecoties pēc lielāka izslaukuma, subklīnisko un klīnisko ketozi bieži konstatē govīm pēdējās desmit dienās pirms atnešanās.
Pēc slimības gaitas subklīniskās ketoze jeb taukaino aknu komplekss ir visizplatītākā slimība piena fermās. Kā viens no cēloņiem subklīniskās ketozes izplatībai cietstāvošo govju vidū ir palielināta ķermeņa kondīcija, ko izsauc ar enerģiju un proteīnu pārāk bagāta barības deva cietstāvošajām govīm, taču ir vēl arī citi faktori, kas veicina subklīniskās ketozes izplatīšnos cietstāvošo un laktējošo govju grupās. Šeit būtiska ir rupjās lopbarības kvalitāte. Ja ar rupjo lopbarību govis uzņems kaut nelielā daudzumās sviestskābi, tad tās potenciāli var nonākt subklīniskās vai klīniskās ketozes riska grupā.
Dzīvnieku saslimšanu un slimības gaitu ietekmē arī to vecums, ražība, šķirne un gadalaiki, taču saslimšanu ar ketozi galvenokārt nosaka organismā esošā enerģijas bilance un ketonvielu koncentrācija. Lai mazinātu govju saslimsību ar subklīnisko ketozi, galvenā rekomendācija ikvienam piensaimniekam ir turēt dzīvniekus bezstresa apstākļos un izbarot tiem sabalansētu barības devu cietstāves periodā. ASV zinātnieki ir aprēķinājuši, ka katrs subklīniskās ketozes gadījums saimniecībā rada 129–289 dolāru lielus zaudējumus, ko pamato ar samazinātu izslaukumu, barības izmaksām, pēcdzemdību slimībām un piespiedu brāķēšanu (Lei et al., 2021; McArt et al., 2015; Liang et at., 2017). Lei et al.(2021) lēsa, ka 100 govju lielā ganāmpulkā, kurā subklīniskās ketozes izplatība vidēji gada laikā bija 21,8 %, zaudējumi no subklīniskās ketozes gadā bija 4425–6000 dolāri. Ir noskaidrost, ka vidēji katra ar subklīnisko ketozi slimā govs saražo par 4,4–7 % mazāk piena (Oetzel,2013). Pētījumos ir nioskaidrots, ka govīm, kurām konstatē subklīnisko ketozi argrīnajā laktācijas periodā 3–19 reizes biežāk konstatē glumenieka dislokāciju. (Ospina,2010; Oetzel, 2013).
Subklīniskās ketozes dēļ slaucamajām govīm ir pat līdz 7,2 reizēm biežāka iespēja saslimt ar metrītu un endometrītu (Duffīlda, 2009; Ospina 2010) un novērota līdz 6 reizēm biežāka saslimšana ar mastītu. ASV zinātnieki uzsver, ka govis, kuras ir slimas ar subklīnisko ketozi un netiek ārstētas, trīs reizes biežāk tiek piespiedu kārtā izslēgtas no ganāmpuklā.
Parasti subklīnisko ketozi visvieglāk ir atklāt asinīs, nosakot BHB[1] koncentrāciju. Arī Latvijā pēdējos piecus gadus vairs netiek diskutēts par ketonvielu references rādītājiem slaucamo govju asinīs. Pētījumos ir noskaidrots, ka govīm, kurām ir konstatēta subklīniskā ketoze, ir samazināts izslaukums. Subklīniskā ketoze izraisa aizkavētu reproduktīvo funkciju atgriešanos normālā stāvoklī pēc atnešanās, kā rezultātā pagarīnās starpatnešanās intervāls. Bieži ar subklīnisko ketozi slimajām govīm olnīcās novēro folikulārās cistas.
Kopš 2023. gada Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs kopā ar sadarbības partneriem Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, biedrību “Zemnieku saieima” Tukuma novadā SIA “Lestene” īsteno demonstrējumu par tēmu: “Ketozes ārstēšana un profilakses pasākumi, izmantojot dažādas ārstēšanas metodes” (LAD Līguma Nr. LAD100119/P12). Demonstrējuma laikā ir iegūtas daudzas atziņas, kas tieši apstiprina ārzemju pētījumu rezultātus.
1.attēls. Ražības rādītāji otrā atkārtojuma demonstrējuma grupās
Analizējot piena pārraudzības rādītājus pa demonstrējuma grupām (1.attēls), govīm, kurām ir konstatēts lielāks ketonvielu saturs asinīs, vidēji iegūtais piena daudzums diennaktī ir mazāks vidēji par 3–4 kg. Tas saimniecībā rada 1,20–1,60 eiro lielus zaudējums dienā no vienas ar subklīnisko ketozi slimas govs.
2024. gadā SIA “Lestene”, veicot modernizāciju, mainīja slaucamo govju ēdināšanu, kā rezultātā saimniecības slaucamajām govīm uzlabojās barības konversija un uzlabojās barības uzņemšana, kā rezultātā par 68,3 % samazinājās subklīnisko ketožu gadījumi.
Ja vērtē piena sastāva rādītājus, tad tikai 10–12 % slaucamajām govīm pirmajās 60 laktācijas dienās tauku saturs pienā bija lielāks par 5 %. Tas norāda, ka enerģijas barības uzņemšana slaukšanas laikā ievērojami uzlabo slaucamo govju vielmaiņu. Vidējais tauku saturs visām ganāmpulkā esošajām slaucamajām govīm pa mēnešiem būtiski nemainās un tas ir 4,0–4,1 %, vidēji olbaltumvielu saturs ir 3,50 %, vidējais somatisko šūnu skaits 1ml piena ir 211 tūkstoši, vidēji urīnvielas saturs – 24g/dl.
Vērtējot piena sastāva rādītājus, var secināt, ka saimniecībā slaucamās govis tiek barotas ar sabalansētu barības devu atbilstoši to ražībai. Vērtējot visu saimniecībā esošo govju ikmēneša piena pārraudzības datus, ir jāatzīst, ka tauku saturs virs 5 % ir konstatēts vidēji 8,1 % ganāmpulkā esošajām govīm, kas norāda, ka šīs govīm asinīs ir jānosaka ketonvielu koncentrācija. Ja kādai no govīm, kurām tauku saturs pārsniedz 5 %, pēc ketonvielu koncentrācijas noteikšanas asinīs BHB tiks konstatēts >1,6 mmol/l, tad ir jāveic govju ārstēšana ar šķīdumu terapiju. Šāda pieeja ļoti labus rezultātus deva pirmā atkārtojuma demonstrējuma grupu govīm.
Šķidrumu terapijai demonstrējuma laikā tika izmantoti sekojoši bezrecepšu medikamenti (sk. 1.tab.)
1.tabula. Subklīniski un klīniski ar ketozi slimo govju ārstēšnas shēma demonstrējuma grupās
Elektrolītu šķīdums, katrai govij tika ievadīts ar zondi perorāli. Trīs dienas pēc ārstēšanas kursa pabeigšanas ārstētajām govīm atkārtoti tika noņemti asins paraugi ketonvielu koncentrācijas noteikšanai asinīs. Savlaicīgi veikta terapija ar elektrolītu šķīdumiem govīm, kurām ir konstatēta subklīniska vai klīniska ketoze, dod momentānu efektu. Tās vidēji par 1,7–2,1 stundu ilgāk uzņem barību, kā arī savlaicīgi ārstētās govis ātrāk atgūst ķermeņa kondīciju.
Lai noskaidrotu aknu veiktspēju arī otrā atkārtojuma 17 demonstrējuma govīm tika veikti asins bioķīmiskie izmeklējumi uz aknu fukncionalitātes rādītājiem.
2.tabula. Asins bioķīmisko izmeklējumu rezultāti
Pēc otrajā tabulā apkopotajiem bioķīmisko izmeklējumu rzultātiem var spriest, ka nedaudz ir palielināts rādītājs GGT[2], kas norāda par aknu šūnu bojājumiem, jo bojātās aknu šūnas pēc ārstēšanas nespēj ātri atjaunoties. Aknu audu atjaunošanās notiek lēni. Ievērojami palielināts ir LDH[3] rādītājs, kas norāda par iespējamu anēmiju un muskuļu bojājumiem, jo govīm ar subklīnisku ketozi ir nedaudz zemāka ķermeņa kondīcija.
Analizējot reprodukcijas rādītājus, demonstrējuma grupu slaucamajām govīm ir noteikts brīvprātīgais nogaidīšanas periods. Tas ir periods pēc dzemdībām līdz brīdim, kad govīm ir apstiprināta meklēšanās un ir veikta mākslīgā apsēklošana. Vidēji tas variē no 94–107 dienām, taču ganāmpulkā šis rādītājs ir labāks – 86 dienas. Vidēji saimniecībā govīm mākslīgā apsēklošana tiek veikta 1,6 reizes līdz apstiprinātai grūsnībai. Demonstrējumu grupu govīm vidēji ir veiktas 2,37 mākslīgās apsēklošanas reizes, kas ir par 0,77 reizēm vairāk. Saimniecībā no pirmās apsēklošanas reizes grūsnība tiek konstatēta 57 % slaucamo govju. Demonstrējumu grupu dzīvniekiem no pirmās mākslīgās apsēklošasnas reizes grūsnība iestājās 37,6 %.
Kopumā vērtējot situāciju SIA “Lestene” demonstrējumu grupu dzīvniekiem otrajā atkārtojumā, ir jāsecina, ka dzīvnieku fizioloģiskie rādītāji – pavadītais laiks pie barības galda, barības košļāšana, glikozes koncentrācija asinīs, ketonvielu koncentrācija asinīs – būtiski neatšķiras no kopējā ganāmpulka slaucamo govju fizioloģiskajiem rādītājiem. Otrā atkārtojuma demonstrējumuma grupu dzīvniekiem ir zemāka ražība un reprodukcijas rādītāji, kurus ir ietekmējusi subklīniskā ketoze laktācijas sākuma posmā.
Dainis Arbidāns,
veterinārārsts, demonstrējuma vadītājs