Sliktas kvalitātes skābbarības lietošanas rezultātā ēdināšana izmaksā dārgāk

Zeme un lopbarība ir resursi, kas nepieciešami gaļas liellopu saimniecībā. No zemes platībām iegūstāmā lopbarība ir noteicošais faktors, lai izšķirtos, kāda veida un apjoma lopkopības nozare tiks attīstīta. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem gaļas liellopu audzēšanā ir ganāmpulka nodrošināšana ar atbilstošu barību. Liellopiem pamatbarība ir rupjā lopbarība, siens, skābbarība, kuras sastāvā ir tauriņzieži, kas lielā mērā nodrošina nepieciešamo proteīna daudzumu.

Tāpēc LLKC ierīkoja demonstrējumu SIA “Saimniecība  Nākotne” Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā par zīdītājgovju pēcnācēju augšanas un attīstības rādītājiem un tos ietekmējošiem faktoriem, jo būtiski ir sekot līdzi lopbarības kvalitātei un dzīvnieku ēdināšanas jautājumiem.

Liellopu barībai ir jāsatur enerģija, kas spēj nodrošināt atražošanas vajadzības un dzīvmasas pieaugumu. Barības nodrošināšana gaļu ražojošās saimniecībās parasti sastāda aptuveni pusi no izmaksām. Barības izmaksas ir atkarīgas no barības kvalitātes, iegūtās ražas no ha, ganību ražīguma un sezonas garuma. Lai ēdināšanas sistēmu izveidotu pēc iespējas lētāku un pareizāku, nepieciešams rupjajai lopbarībai veikt lopbarības analīzes, sagatavot barības devas un veikt izēdināmās barības daudzuma kontroli. Barības devas jāsastāda pēc augšanas rādītājiem un dzīvnieka barojuma kondīcijas. Pirms barības devas sastādīšanas jānosaka dzīvnieka kondīcija, dzīvnieks jānosver. Lopu dzīvmasa un ķermeņa kondīcija nosaka barības vielu vajadzību. Zīdītājgovīm barības devas tiek sastādītas pēc to fizioloģiskā stāvokļa. Zīdītājgovs ar teļu apēdīs par 40-60% vairāk barības nekā cietstāvoša. Cietstāves periodā zīdītājgovīm uztures vajadzība ir zema, tām var izēdināt zemākas kvalitātes lopbarību, bet ne bojājušos, nelielām devām. Pirmās laktācijas govis jānodrošina ar kvalitatīvāku barību, jo šajā laikā tās vēl turpina augt, notiek piena zobu maiņa un ēšanas process ir sāpīgs.

1. tabula 

Svarīgākās rupjo lopbarību raksturojošie rādītāji ir kokšķiedras frakcijas, neitrāli skalotā (NDF)un skābi skalotā (ADF) kokšķiedra. Ja šie rādītāji pārsniegs optimālos, dzīvnieks apēdīs mazāk šīs barības. Tas nozīmē, ka dzīvniekam papildus būs jāizēdina citi barības līdzekļi, lai nodrošinātu nepieciešamās barības vielas. Rēķinot uz 100 kg dzīvmasas, govs spēj apēst 1,2 kg NDF. Bet 700 kg smaga govs spēs apēst 16,1 kg skābbarības Nr. 1, 13,8 kg skābbarības Nr. 7 un 12 kg skābbarības Nr. 5. Līdzīgi tas ir, izēdinot sliktas kvalitātes sienu vai pāraugušu zāli ganībās. Pieaugot ADF daudzumam, samazinās skābbarības sagremojamība, bet, pieaugot NDF daudzumam, samazinās sausnas uzņemšanas spēja. Deva ar augstāku kokšķiedras daudzumu ierobežo enerģijas uzņemšanu.

Rupjās lopbarības kvalitāti raksturo sausnas sagremojamība. Tās optimālais rādītājs ir robežās no 65 līdz 70%. Ja sausnas sagremojamība atbilst šiem rādītājiem, dzīvnieks maksimāli izmanto lopbarībā esošo barības vērtību.

Ja gaļas šķirnes govju ēdināšanā izmanto tikai rupjo lopbarību, tās parasti nesaņem tādu enerģijas daudzumu, kas atbilst uztures, grūsnības vai laktācijas vajadzībām. Tas notiek arī tad, ja ir zema izmantotās barības kvalitāte.

2. tabula

3. tabula

Barības devas sastādītas zīdītājgovīm ar izslaukumu 10,00 kg. Barības deva sastādīta, izmantojot skābbarību Nr. 6. Visi skābbarības kvalitātes rādītāji ir zemi. Šādas  kvalitātes skābbarību govs spēs apēst tikai 13,4 kg. Lai nodrošinātu dzīvnieku ar nepieciešamajām barības vielām, papildus jāizēdina 2 kg lopbarības pupu. Ja skābbarības Nr. 6 vietā izēdina skābbarību Nr. 3, kuras kvalitāte apmierinoša, NDF rādītājs ir optimāls, izēdināmo lopbarības pupu daudzums ir daudz mazāks, līdz ar to barības deva ir par 0,39 EUR lētāka.

Jo kvalitatīvāka rupjā lopbarība, jo mazāk nepieciešams izēdināt spēkbarību vai proteīnbarību, kas ir dārgākais barības līdzeklis.

Demonstrējums tiek realizēts LAP 2014.-2020. apakšpasākumā  “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/20/P24.
Demonstrējuma tēma (lote): “Zīdītājgovju laktāciju ietekme uz iegūto pēcnācēju augšanu un attīstību bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā” (2. lote).

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Hermīne Leišavniece,
LLKC Balvu  konsultāciju biroja lopkopības konsultante