​Slaucamo govju veselība – ilgmūžības pamats

Pēdējo 10 gadu laikā ir novērojams ražības pieaugums piena pārraudzībā esošajām slaucamajām govīm. Tādēļ ir jāstrādā precīzāk un slaucamajām govīm jānodrošina sabalansēts uzturs atbilstoši to ražībai un laktācijas fāzei.

Izslaukuma pieaugums piena ganāmpulkos vērtējams ļoti pozitīvi, bet, analizējot piena pārraudzības datus saimniecībās, daļai slaucamo govju ir izmaiņas piena satura rādītājos. Daļai govju, īpaši laktācijas sākumā, līdz pat 100. laktācijas dienai ir paaugstināts piena tauku saturs virs 5 % un pazemināts olbaltumvielu saturs, kas variē no 2,90 % līdz 3,20 %. Nereti šajā govju grupā ir govis ar paaugstinātu somatisko šūnu skaitu – 1 ml piena ir virs 400 tūkstošiem.

Par ko šie dati signalizē un kad būtu jāuztraucas? Atbilde nav viennozīmīga, jo katrā saimniecībā piena satura izmaiņas izraisa dažādi cēloņi. Lai atrastu patiesos izmaiņu cēloņus, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) ar Zemkopības ministrijas (ZM) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalstu Latvijas Lauku attīstības programmas ietvarā 2014. –2020. gadam pasākumu “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, no šī gada marta SIA “Lestene” īsteno demonstrējumu par tēmu: “Ketozes ārstēšana un profilakses pasākumi, izmantojot dažādas ārstēšanas metodes” (LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P12 8.lote).

Piena izmaiņu iemesli

Demonstrējumā analizējot SIA “Lestene” piena pārraudzības datus, nācās atzīt, ka piena sastāva izmaiņas ir novērojams ražīgākajām slaucamajām govīm līdz 80.–85. laktācijas dienai. Kāpēc atsevišķiem dzīvniekiem novēro izmaiņas piena sastāva rādītājos, kas netieši norāda uz subklīniskās ketozes esamību saimniecībā? SIA “Lestene” slaucamo govju labturības, kopšanas un turēšanas apstākļi ir labi. Slaucamās govis baro ar sabalansētu totāli maisītu barības devu (TMR), taču pilnībā izskaust ketozi saimniecībā nav iespējams.

Aplūkojot problēmu no dažādiem aspektiem un veicot bioķīmiskās analīzes, jāsecina, ka daļa govju pēc dzemdībām nespēj uzņemt vajadzīgo barības daudzumu, tādēļ tām pēc dzemdībām novēro izteiktāku negatīvo enerģijas balansu, kas rodas nepietiekamā uzņemtās barības sausnas, proteīna un enerģijas līmeņa dēļ. Lai nodrošinātu organisma fizioloģiskos procesus, tiek izmantotas tauku rezerves, kur lipomobilizācijas rezultātā asins plazmā lielā daudzumā nonāk neesterificētās taukskābes (NEFA). Nelabvēlīgās vielmaiņas rezultātā, aknās noārdoties NEFA, pārsniedzot fizioloģiskās robežas, strauji pieaug ketonķermeņu jeb β-hidrosibutirātu (BHB) koncentrācija, kas dzīvniekiem izsauc gremošanas un vielmaiņas traucējumus – aknas nespēj pietiekamā daudzumā sintezēt glikozi, tādēļ subakūti vai klīniski slimie dzīvnieki mazāk ēd, tiem pakāpeniski pazeminās produktivitāte un ir izmainīti piena satura rādītāji. Šādiem dzīvniekiem ir vājāka imunitāte, tādēļ tie biežāk pakļauti saslimšanai ar mastītu. Atsevišķos gadījumos, kad dzīvnieki mazāk ēd, tiem ir traucēta barības atgremošana. Samazinātas ruminācijas dēļ slaucamajām govīm izdalās mazāk siekalu, kas savukārt veicina spurekļa pH līmeņa pazemināšanos un acidozes attīstību. Ļoti grūti prognozēt brīdi, kad dzīvniekam sāk veidoties ketoze, un kad ketoze pāriet ketoacidozē. Bieži šīs vielmaiņas problēmas mēdz kombinēties ar kalcija apmaiņas traucējumiem. Diezgan bieži ar ketozi slimai govij mēnesi pēc dzemdībām konstatē hipokalcēmiju.

Ketoze rada zaudējumus

Būtībā ketozes konstatēšanai saimniecībā ir multifunkcionālas sekas, kuru radītā pēcietekme ir lēšama vairāku simtu eiro apmērā. Mēģināšu akcentēt galvenos ar ketozi saistītos ekonomiskos zaudējumus.

Pirmkārt, viena ketozes ārstēšanas gadījuma izmaksas ir vidēji 45–57 eiro. Smagākos gadījumos, kad nepieciešama kompleksa ārstēšana, viena ketozes gadījuma ārstēšana var izmaksāt 90–170 eiro. Ārstēšanas izmaksas būs zemākas, ja ketozi varēsiet atklāt 7.–10. dienā pēc dzemdībām un savlaicīgi uzsāksiet ārstēšanu, ņemot vērā veterinārārsta rekomendācijas par slimā dzīvnieka ārstēšanu, ēdināšanu un kopšanu. Ja būtiskas izmaiņas dzīvnieku barošanā netiks veiktas, saslimstība ar ketozi palielināsies un būs arī ketozes recidīvi ārstētajām govīm. Vienmēr jāpatur prātā, ka tiklīdz pienā palielināsies tauku saturs, pazemināsies olbaltumvielu un laktozes saturs, slaucamajām govīm 3–4 reizes palielināsies iespējamība saslimt ar mastītu, ja asinīs samazinās neitrofilo leikocītu aktivitāte un skaits, kuri nodrošina fagocitozi jeb spēju nonāvēt organismā iekļuvušās patogēnās un nosacīti patogēnās baktērijas.

Otrkārt, ar ketozi slimajiem dzīvniekiem pagarinās servisa periods uz NEB rēķina. Tas nozīmē, ka pagarināsies starpatnešanās intervāls, jūs no govs vidēji vienā laktācijas iegūsiet par 2–4 kg mazāk piena dienā, nekā iegūtu no veselas govs. Vismaz par 10–15 % samazināsies iegūto teļu skaits, par 0,3–0,5 reizēm palielināsies mākslīgās apsēklošanas reižu skaits. Pastāv ļoti liela iespējamība, ka govis, kuras bija slimas ar ketozi, būs slimas arī nākamajā laktācijā un tām pēc dzemdībām būs placentas aizture, ir iespēja ka 20–30 % no tām saslims ar mastītu. Nenovēršot cēloņus, kas veicina ketozes izplatību slaucamo govju ganāmpulkos, koppienā somatisko šūnu skaits variē robežās no 300 līdz 500 tūkst. 1 ml piena, jaunpienā ir zemāks imunoglobulīna līmenis, tādēļ teļi biežāk mēdz slimot ar dažādām infekcijām.

1. tabula. Ketozes radīto zaudējumu aprēķināšanas metodika

1. tabulā apkopotie dati ir aprēķināti, ņemot vērā demonstrējuma grupās iekļauto dzīvnieku uzturēšanas un ārstēšanas izmaksas. Taču ir ļoti būtisks secinājums. Apkopojot visus izdevumus, kas ir attiecināmi uz vienas govs produktīvo mūžu, secinām –ja govs vienreiz mūžā saslimst ar ketozi, tad ieņēmumi no piena spēj nosegt govs uzturēšanas izmaksas mūžā, taču peļņu no ketozes slimām govīm nav iespējams gūt. Šajā piemērā nav pievienotas izmaksas par saimniecībā veiktajām profilaktiskajām vakcinācijām, par kāju vannošanu, nagu apstrādi un citas ar veterināriju un apsaimniekošanu saistītas izmaksas, kā arī piena iepirkuma cenu svārstības. Taču 1. tabulā apkopotie dati skaidri norāda, ka savlaicīgi veikta ar ketozi slimo govju atklāšana un ārstēšana, kā arī saimniecībā ieviestie ketozes profilakses pasākumi būtiski samazina govju uzturēšanas izmaksas, pagarina produktīvo govju izmatošanas periodu un dod saimniecībai būtiskus ieņēmumu palielinājumus.

Uzraudzības protokols

Ketozes un ar to saistīto slimību ierobežošanai ļoti svarīgi ir saimniecībā ieviest ketozes profilakses uzraudzības protokolu.

1. Raudzīties, lai cietstāves periodā govju ķermeņa kondīcija būtu robežā 3,25–3,5 ĶKP.

2. 10 dienas pirms gaidāmās atnešanās noteikt glikozes un BHB koncentrāciju asinīs. Ja gadījumā kādai no govīm cietstāves periodā BHB līmenis asinīs ir lielāks par 0,7 mmol/l, tad šim dzīvniekam 5 dienas profilaktiski diennaktī vajag izēdināt vismaz pa 300 ml propilēnglikolu, un pēc ārstēšanas kursa veikt atkārtotu glikozes un GHB līmeņa noteikšanu.

3. Ja cietstāves perioda beigās govīm konstatējat, ka glikozes līmenis ir 3 mmol/l un BHB līmenis – 0,7 mmol/l, tad uzsāciet profilaktisku propilēnglikola izēdināšanu 300–400 ml diennaktī cietstāves periodā un turpiniet tā izēdināšanu vismaz 5–7 dienas pēc dzemdībām. Govis, kuras nesaņems propilēnglikolu, ir predisponētas saslimšanai ar ketozi. Pēc dzemdībām govīm vajadzīga papildu enerģija piena ražošanai un dzīvmasas zuduma atjaunošanai. Ja to nenodrošināsiet, tad govis saslims ar ketozi, un slimības smaguma pakāpe un dažādas komplikācijas būs grūti prognozējamas.

4. Profilakses nolūkā laktējošām govīm, kurām ir vājš spurekļa pildījums un zemāks ķermeņa kondīcijas vērtējums (2,75–3,0 ĶKP), ieteicama glikozes un BHB koncentrācijas noteikšana asinis līdz pat 60. laktācijas dienai.

5. Sekojiet līdzi govju ēšanas paradumiem, īpašu uzmanību veltot spējai uzņemt barību, atgremošanai un barības košļāšanai.

Neskaidrību un šaubu gadījumos jautājiet padomu veterinārārstam vai lopkopības nozares konsultantam – kopīgi radīsim risinājumus sekmīgai ganāmpulka apsaimniekošanai.

DAINIS ARBIDĀNS, LLKC konsultants-eksperts veterinārmedicīnā