Simentāles telēm stabili dzīvmasas pieaugumi

Gaļas liellopu audzētāju ganāmpulkos lielākoties ir džādu krustojumu dzīvnieki. Liela daļa lopkopju, kuri apgūst gaļas šķirņu liellopu audzēšanas iespējas, ir savas piemērotākās šķirnes meklējumos. Daudzi saimniekošanu sākuši ar dažādu krustojumu dzīvniekiem. Nelielajās piensaimniecībās pēdējās piena krīzes laikā ne mazums piena govju tika sēklotas ar gaļas šķirnes vaislinieku bioproduktu.

LLKC Zālēdāju projekta ietvaros tika ierīkots izmēģinājums z/s “Ceļmalas” Burtnieku novadā, Ēveles pagastā. Izmēģinājuma tēma –“Simentāles (SI) šķirnes govju produktivitātes analīze”.  Saimniecībā apsaimnieko 60 zīdītājgovis ar vaisleniekiem un audzējamajām telēm, kā arī iegūtie dzīvnieki tiek audzēti un realizēti vaislai. Saimniecībai ir šķirnes dzīvnieku audzētājas statuss.

Simentāles šķirnes liellopi ir salīdzinoši izplatīta šķirne Eiropā. Tā ir piemērota gan piena un gaļas ražošanai, tādēļ arī austriešu, čehu un vāciešu zemnieku pieredze rāda, ka no šīs šķirnes govīm var iegūt pienu, iegūt teļus, audzēt dzīvniekus vaislai vai novietnē nobarot kvalitatīvas liellopu gaļas ieguvei. Veidojot zīdītājgovju ganāmpulku, būtu jācenšas iegādāties tāds vaislas materiāls (teles), kas būtu piemērotākas kā zīdītājgovis – gaļas tipa. Arī Latvijā atsevišķās saimniecībās šos dzīvniekus audzē ar labiem rezultātiem.

Neraugoties uz SI šķirnes mierīgo raksturu, teicamajām mātes īpašībām, labo barības izmantojamību un lieliskiem dzīvmasas pieaugumiem, šīs šķirnes govis ir pienīgas, līdz ar to gadās, ka teļš pēc piedzimšanas nespēj patērēt visu pienu, ko māte spēj saražot, tāpēc lielākais risks ir iespējamās tesmeņa problēmas govīm. Ja saimnieki apzinās šīs īpatnības, laicīgi uzmana dzīvniekus, tad SI ganāmpulka apsaimniekošana problēmas neradīs un rezultāti būs labi.

Dažkārt gaļas liellopu saimnieki, kas strādā bioloģiskās saimniecībās, norāda, ka teļi, kas dzimuši pavasara mēnešos, sasniedz labākus rezultātus, nekā teļi, kas dzimuši vasaras otrajā pusē. Izmēģinājumā veicām uzskaiti un noteicām, ka teļu augšanas rādītājus neietekmē to dzimšanas laiks. Rezultāti 1. tabulā.

1.tabula

Izmēģinājuma laikā iegūto teļu augšanas rādītāji, 2016. gads

Šajā izmēģinājumā zīdītājgovis ar teļiem rudens un ziemas periodā tika nodrošinātas ar iespēju patverties mītnē. Apskatot rādītājus pa teļu dzimšanas periodiem, var konstatēt, ka mātes laktācijas ir līdzīgas, vidēji 4,0–4,2 laktācija. Arī teļu dzīvmasa piedzimstot vidēji 40 kg, vienīgi septembrī dzimušie ir bija par 2 kg smagāki, kas skaidrojams ar labām ganībām zīdītājgovīm vasaras periodā.

Dzīvmasas pieaugums no piedzimšanas līdz 200 dienu vecumam sieviešu kārtas dzīvniekiem ir 1,5–1,7 kg, bet vīriešu kārtas dzīvniekiem 1,7–1,8 kg diennaktī.

Teļus dzīvmasa vecumā, kad notika atšķiršana no zīdītājgovīm, būtiski neatšķirās, vai teļi bija dzimuši pavasara, vasaras vai rudens mēnešos.

Liela loma ziemas periodā zīdītājgovju pienīgumam ir rupjās lopbarības kvalitāte. Arī šajā izmēģinājumā tika noteiktas ķīmiskās analīzes rupjajai lopbarībai.

2.tabula

Zāles skābbarības kvalitātes rādītāji

Skābbarības rādītāji vērtējami kā vidējas kvalitātes gan pirmajā, gan otrajā pļāvumā. Neitrāli skalotā kokšķiedra (NDF) norāda uz to, ka zāle, iespējams, nedaudz vēlāk pļauta, sasniegusi ziedēšanas fāzi, liellopi nespēs maksimāli to izmantot. Vēl uzmanība jāvērš koppelnu daudzumam sausnā, ja šis rādītājs pārsniedz 10%, tas liecina par to, ka zāle nopļauta par zemu, vai bijuši kurmju rakumi. Uzsākot izbarot zāles skābbarību ar lupīnu, iespējams, ka liellopi negribēs ēst, jo tai raksturīga rūgtena garša.

Katrai gaļas liellopu šķirnei ir zināms pieauguša dzīvnieka svars, kam arī jābūt par pamatkritēriju, nosakot svaru telei, kurā uzsāk lecināšanu vai apsēklošanu.

Lai uzsāktu lecināšanu, telei jāsasniedz 65% no pieaugušas govs svara. Tā, piemēram, ja Simentāles šķirnes (SI) zīdītājgovs dzīvmasa ir 700 kg, tad telei uz lecināšanas sākumu jābūt 400–420 kg.

Joprojām daudzās saimniecībās aktuāls jautājums ir ganāmpulka atjaunošana. Tāpēc telīšu piebarošana ir viens no veidiem, kā ātrāk un ekonomiskāk izaudzēt teli, un līdz ar to ātrāk uzsākt lecināšanu.

Kurā brīdī uzsākt piebarošanu, tas atkarīgs no katras saimniecības saimniekošanas specifikas, jo divu identisku situāciju nemēdz būt.  Telīšu piebarošanai pastāv vairāki varianti: 1) līdzīgi kā piena lopkopībā ar spēkbarības maisījumu sāk piebarot no pirmā dzīves mēneša, 2) piebarošanu sākt veikt no 90. dzīves dienas, 3) telīšu piebarošanu veikt pēc atšķiršanas no zīdītājgovīm. Šie varianti varētu būt pielietojami ikvienā saimniecībā, kura vēlas izaudzēt un realizēt kvalitatīvus dzīvniekus.  

3.tabula

Teļu dzīvmasas pieaugums diennaktī, kg

Teles no zīdītājgovīm tika atšķirtas 9,5 mēnešu vecumā, līdzīgi rezultāti ir arī vācu gaļas liellopu audzētājiem.

No piedzimšanas līdz atšķiršanai vidējais dzīvmasas pieaugums bija 1,00 kg diennaktī, taču pēc atšķiršanas tas samazinājās, kas skaidrojams ar stresa faktoru, ko pārcieta teļi. Ataudzējamās teles tika novietotas citā vietā un papildus uzsākta piebarošana ar placinātu graudu maisījumu. Pirmajā mēnesī izbaroja placinātas auzas, bet no marta tika pievienoti kvieši (50/50%). Nākamajās svēršanas reizēs teles uzrāda jau krietni labāku dzīvmasas pieaugumu, tā jūnija sākumā daļa no piebarotajām telēm sasniedz gan auguma parametrus, gan dzīvmasu, kas nepieciešams SI šķirnes dzīvniekiem, lai uzsāktu lecināšanu.

Lai saimnieciskā darbība būtu ekonomiski izdevīga, arī zīdītājgovju ganāmpulkos ilgmūžība ir ļoti nozīmīgs rādītājs.

Ilgmūžību zīdītājgovju ganāmpulkā raksturo gan iegūto, gan realizēto teļu skaitu no govs visā viņas mūžā. Būtisks rādītājs ir produktīvo atražoto meitu un mazmeitu iegūtie teļi.

Izmēģinājuma saimniecībā kopš saimnieciskās darbības uzsākšanas ievestās pirmās Vācijas SI šķirnes govis ir atražojušas vairākas paaudzes.

Izmēģinājuma saimniecībā tika analizēta Princeses ģimene, kurā viņa savā dzīves laikā ir atražojusi 11 teļus, no viņas meitām un mazmeitām kopumā iegūts 31pēcnācējs, no kuriem vairāki pārdoti kā vaislas dzīvnieki. Veicot ekonomiskos aprēķinus par šo ģimeni, ienākumi šobrīd no tās saimniecībā ir lielākie.

4. tabula

Analizēto govju ģimeņu teļu dzīvmasa 200 dienu vecumā, iespējamie ieņēmumi no pēcnācēju realizācijas

No ievestajām govīm ir saglabājusies Zīles ģimene, no kuras iegūti 20 pēcnācēji, un Lilijas – ar iegūtiem 16 teļiem. Plānotos ieņēmumus var rēķināt izejot no tirgus situācijas, kas šobrīd vidēji par teli ir 1,80 eiro/kg un  bullēnu 2,40 eiro/kg.

Secinājumi:

• Iegūto teļu vidējais dzīvmasas pieaugums telēm 2016. gadā bija ap 1 kg diennaktī, bet buļļiem – 1,2 kg.
• Salīdzinot martā, aprīlī un septembrī dzimušos teļus, vidējais dzīvmasas pieaugums būtiski neatšķiras, kas liecina par labu barības bāzi, līdz ar to par dzīvnieku nodrošināšanu  ar barības vielām atbilstoši to fizioloģiskajam stāvoklim.
• Piebarojot teles ar spēkbarības maisījumu, lecināšanas uzsākšanai plānoto dzīvmasu var sasniegt vidēji par 5 mēnešiem ātrāk (420 kg – 65% no pieaugušas govs dzīvmasas), nekā iepriekš tika saimniecībā praktizēts.
• No ilgmūžīgākās un ražīgākās zīdītājgovju ģimenes (Princeses ģimene) ganāmpulkā joprojām ražo 7 govis – 4 meitas un 3 mazmeitas.
• No šīs ģimenes govīm saimniecībā ir iegūts 31 teļš ar vidējo dzīvmasu 200 dienu vecumā 300 kg. Plānojot šo teļu realizāciju, iespējamie ieņēmumi ir 21 351 eiro.

Daiga Baltiņa,

LLKC konsultante lopkopībā