Sievišķo dzīvnieku nobarošana bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā

Gaļas liellopu saimniecībās, kas nodarbojas ar zīdītājgovju audzēšanu, bieži vien kvalitatīvākās teles atstātas audzēšanai, bet brāķētās tiek realizētas vai atstātas nobarošanai.

Tāpēc LLKC kopā ar sadarbības partneriem 2023. gadā uzsāka īstenot demonstrējumu par gaļas šķirņu sievišķo dzīvnieku nobarošanu. Demonstrējums tiek realizēts SIA “Trudo”, kas strādā bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā. Saimniecība atrodas Valmieras novada Matīšu pagastā. SIA “Trudo” dibināta 2012. gadā, bet ar lauksaimniecību sāka nodarboties kopš 2017. gada. Tā apsaimnieko 440 ha zemes: 40 ha graudaugi (auzas, mieži, tritikāle), pārējā zeme ir ganības un sētie zālāji. Ganāmpulks sastāv no 145 zīdītājgovīm un sešiem vaislas buļļiem. Zīdītājgovis ir izvietotas sešos baros ar vaislas bulli. Saimniecībā lielākoties tiek iegūti krustojumu pēcnācēji, ko izmanto tālākai nobarošanai. 2020. gadā tika uzcelta un aprīkota novietne, kas nodrošina labas lauksaimniecības prakses nosacījumus. Nobarojamie dzīvnieki atrodas liellopu nobarošanas novietnē "Pīlēni", kas nodrošina nobarošanas iespējas 200 liellopiem. Iepazīstinām ar starpposmu rezultātiem.

Lai gūtu labus sievišķo dzīvnieku nobarošanas rezultātus (dzīvmasas pieaugumu 1 kg), ļoti liela nozīme ir rupjās lopbarības kvalitātei un daudzumam, dzīvnieku labturībai. Dzīvnieku augšanas tempu ietekmē ārējās vides faktori – ēdināšana, turēšana, ganāmpulka vadība, kā arī ģenētiskie faktori.

Demonstrējuma mērķis ir salīdzināt tīršķirnes un gaļas liellopu šķirņu krustojumu sievišķo dzīvnieku audzēšanas intensitāti bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā, nobarojot un novērtējot liemeņu kvalitāti pēc SEUROP standarta ar mērķi panākt gaļas liellopu īsāku nobarošanas periodu, iegūstot augstāku liemeņu novērtējumu.

Demonstrējuma dzīvnieku grupas: lai veiktu salīdzinājumu, tika izveidotas divas nobarojamo teļu grupas: tīršķirnes (1. atkārtojumā Šarolē, 2. atk. Limuzīnas šķirnes teles), kur dzīvnieki tika iepirkti, un krustojumu teles, kas izaudzētas saimniecībā,  nodrošinot tām vienādus ēdināšanas un apsaimniekošanas apstākļus.

Dzīvnieki novietnē tiek ēdināti ar lopbarības mikserī sagatavotu rupjās lopbarības maisījumu, kura sastāvā ir zāles skābbarība, siens, miltu maisījums vai konservēti graudi. Saimniecībā tiek izmantota pašražotā lopbarība. Tā 2023. gadā zāles skābbarība tika gatavota stirpās.

1. tabula

Tauriņziežu–stiebrzāļu zāles skābbarība bija labas un teicamas kvalitātes, sausnas saturs vidēji 30–40%, kopproteīna saturs sasniedz 14–16%, neto enerģija 5,8–6,1 MJ/kg, sausnas sagremojamība – 62–63%. Tā kā zāles daudzums pagājušajā vasarā bija ierobežots, tika gatavoti arī rituļi.

2. tabula

Rituļu daudzums un  kvalitāte ir līdzīga stirpās gatavotai barībai. Veidojot TMR maisījumu ar stirpās gatavoto barību, pievienojot rituļu barību, ir iespēja uzlabot un sabalansēt kopējo sastāvu, piemēram, no lucernas kopproteīna saturu, no stiebrzālēm – cukuru. Tomēr nobarojamo dzīvnieku ēdināšanā nevar iztikt bez spēkbarības maisījuma, jo no graudaugiem iespēja iegūt kopējā maisījumā cieti un uzlabot enerģijas daudzumu.

3.tabula

Tā kā telēm nobarošanas periods ir 8–10 mēneši, tad dzīvnieku ēdienkartē nākas izmantot tos spēkbarības līdzekļus, kas pieejami saimniecībā. Pirmā atkārtojuma  dzīvniekiem  periodiski tika doti 3 dažādi spēkbarības maisījumi un konservētie graudi.

Atbilstoši dzīvnieku dzīvmasas mērķim un fizioloģiskajam stāvoklim tika sastādīta barības deva, dienā vidēji izēdinot 16–29 kg skābbarību, 0,5–1 kg  sienu un 1,2–3,3 kg miltu maisījuma vai konservētos graudus, minerālbarību.

4. tabula

Periodiski telīšu svēršanai analizējām arī barības maisījuma kvalitāti, lai izprastu, kādu faktoru ietekmē mainās dzīvmasas pieaugums. Barības maisījuma ķīmiskais sastāvs ir optimālās robežās nobarojamiem dzīvniekiem.

5. tabula

Pirmā atkārtojuma teles tika nokautas, vidēji sasniedzot 1,7–1,8 gadus. Dzīvmasa pirms nokaušanas bija ap 600 kg, izņemot Limuzīnas krustojuma dzīvniekus, kas tika nedaudz ātrāk nokauti. Liemeņa svars pa grupām bija 329–352 kg. Lielākais kautiznākums tika iegūts Simentāles krustojuma telēm, kas ir par 2% lielāks nekā tīršķirnes dzīvniekiem.

6. tabula

Aprēķinot lopbarības izmaksas dienā, izēdinot 2022. gadā gatavoto lopbarību, uz vienu dzīvnieku dienā izlietoti 1,20 EUR, taču, ņemot vērā 2023. gada laikapstākļu ietekmi, tās pieaugušas par 50%. Bez lopbarības ir jārēķinās ar izmaksām par novietnes uzturēšanu, elektrību, darbinieku algām u. c. Jo ilgāk dzīvnieks tiek audzēts, jo pieaug patērētās lopbarības daudzums un barības dienu skaits, kas palielina izmaksas visā nobarošanas periodā.

Vērtējot pēc SEUROP klasifikācijas, abu grupu dzīvniekiem iegūtie liemeņi 75% gadījumos tika vērtēti ar R klases un 25% – U klases vērtējumu. Katrā grupā bija pa diviem dzīvniekiem, kas tika vērtēti ar U klases vērtējumu pēc muskulatūras. R klase – nozīmē labs vērtējums. Liemeņa profils pilnīgi taisns, gurnu daļa salīdzinoši šaurāka, lāpstiņas daļa labi attīstīta. Taču taukaudu vērtējums grupās vidēji tika vērtēta kā 3. tauku klase – nozīmē vienmērīgu tauku noslāņojumu.

Starpposmu rezultātu atziņas

• Krustojuma telēm kopējais nobarošanas ilgums ir par 1,5–2 mēnešiem īsāks  nekā tīršķirnes, vidēji 1,6–1,8 gadi.
• Lopbarības izmaksas uz vienu dzīvnieku 2022. gadā dienā sastāda vidēji 1,20 EUR. Nobarošanas laikā vidējais teļu dzīvmasas pieaugums bija 700–800 grami diennaktī.
• Iegūtais kautiznākums SA tīršķirnes telēm bija 56%, bet krustojumiem par 1–2% lielāks.  Muskulatūras attīstības vērtējums 75% gadījumos bija R, taukaudu attīstības vērtējums – 3. klase.
• Ilgāk liellopus audzējot, palielinās patērētās lopbarības daudzums un barības dienu skaits, tas palielina izmaksas nobarošanas periodā un mazina iegūto peļņu.
• Krustojuma teles 1. atkārtojumā iespējams izaudzēt īsākā laika posmā, iegūt lielāku kautiznākumu un saņemt lielākus ieņēmumus.

Demonstrējums tiek realizēts Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, Nr. ZM/2022/19_ELFLA, LAD Nr. 10.2.1-2.36/23/P13, projekta Nr. 23-00-A00102-000009.

Rita Gluha,
LLKC Valmieras KB lopkopības konsultante

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.