Sievišķo dzīvnieku nobarošana bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā

Gaļas liellopu saimniecībās, kas nodarbojas ar vaislas dzīvnieku audzēšanu, brāķētās telītes tiek realizētas izsoļu namā vai atstātas nobarošanai. Tie mēdz būt dzīvnieki ar eksterjera kļūdām, neatbilstošu augšanas intensitāti vai nevēlamu temperamentu.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2023. gadā uzsāka īstenot demonstrējumu par gaļas šķirņu sievišķo dzīvnieku nobarošanu. Demonstrējums tiek realizēts SIA “Trudo”, kas strādā bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā. Saimniecība atrodas Valmieras novada Matīšu pagastā. SIA “Trudo” dibināta 2012. gadā, bet ar lauksaimniecību sāka nodarboties kopš 2017. gada. Saimniecība apsaimnieko 440 ha zemes, 40 ha graudaugi (auzas, mieži, tritikāle), pārējā zeme ir ganības un sētie zālāji. Ganāmpulks sastāv no 145 zīdītājgovīm un sešiem vaislas buļļiem. Zīdītājgovis ir izvietotas sešos baros ar vaislas bulli. Saimniecībā lielākoties tiek iegūti krustojumu pēcnācēji, ko izmanto tālākai nobarošanai. Tā 2020. gadā tika uzcelta un aprīkota novietne, kas nodrošina labas lauksaimniecības prakses nosacījumus. Nobarojamie dzīvnieki atrodas  liellopu nobarošanas novietnē "Pīlēni", kas nodrošina nobarošanas iespējas 200 liellopiem.

Demonstrējuma mērķis ir salīdzināt tīršķirnes un gaļas liellopu šķirņu krustojumu sievišķo dzīvnieku audzēšanas intensitāti bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā, nobarojot un novērtējot liemeņu kvalitāti pēc SEUROP standarta ar mērķi panākt gaļas liellopu īsāku nobarošanas periodu, iegūstot augstāku liemeņu novērtējumu. Lai veiktu salīdzinājumu, tika izveidotas divas nobarojamo teļu grupas: tīršķirnes SA (Šarolē), kur dzīvnieki tika iepirkti, un krustojumu teles, nodrošinot tām vienādus ēdināšanas un apsaimniekošanas apstākļus. Krustojumu grupām tika izveidotas divas apakšgrupas, kur vienā ir 60% Simentāles, un otra ar 60% Limuzīnas asinības dzīvniekiem.

Lai gūtu labus sievišķo dzīvnieku nobarošanas rezultātus (dzīvmasas pieaugumu 1 kg), ļoti liela nozīme ir rupjās lopbarības kvalitātei un daudzumam, dzīvnieku labturībai (gaisa kvalitātei, vietai pie barības galda, dzeramā ūdens kvalitātei un pakaišu pietiekamam nodrošinājumam). Vieta pie barības galda nodrošināma, lai visi dzīvnieki vienlaikus varētu piekļūt, izdalot vai piestumjot barību nebūtu jādrūzmējas. Uz vienu atšķirto teli līdz 1,5 gadu vecumam vajadzētu atvēlēt 60 līdz 65 cm pie barības galda.  Ūdens ir nepieciešams organisma bioķīmisko un fizioloģisko procesu norisēm. Dzirdnēm ir jābūt atbilstošām, lai nodrošinātu dzīvniekiem nepieciešamo ūdens daudzumu. Ūdens caurplūdei ir jābūt 10–19 litri minūtē, un ūdens dziļumam dzirdnē – vismaz 7,5 cm.

Dzīvnieki novietnē tiek ēdināti ar lopbarības mikserī sagatavotu rupjās lopbarības maisījumu, kura sastāvā ir zāles skābbarība, siens, miltu maisījums vai konservēti graudi. Saimniecībā tiek izmantota pašražotā lopbarība.

Uzsākot demonstrējumu, tika izēdināta lopbarība, kas gatavota  2022. gadā pēc tuneļu tehnoloģijas, bet 2023. gadā tika gatavota stirpās. Tauriņziežu-stiebrzāļu zāles skābbarība bija labas un teicamas kvalitātes, sausnas saturs vidēji 30–40%, kopproteīna saturs sasniedz 14–16%, neto enerģija 5,7–6,2 MJ/kg. Arī lucernas skābbarība ir ar līdzīgiem kvalitātes rādītājiem, kopproteīna saturs 17,26%, arī optimāls enerģijas saturs – 5,9 MJ/kg, sausnas sagremojamība – 62,64%. 2023. gadā skābbarība, kas gatavota stirpās, ir ar līdzīgiem rādītājiem kā 2022. gadā gatavotā lopbarība. Spēkbarības maisījuma enerģijas saturs – 14 MJ/kg, cietes saturs – 51% un sausnas sagremojamība – 80%. Šādu maisījumu gatavojot ar skābbarību un sienu, iespējams nodrošināt nepieciešamās barības vielas nobarojamām telēm.

Atbilstoši dzīvnieku dzīvmasai, mērķim un fizioloģiskajam stāvoklim tika sastādīta barības deva, dienā vidēji izēdinot 16–26 kg skābbarību, 0,5–1 kg  sienu un 1,2–3,2 kg miltu maisījuma vai konservētos graudus, minerālbarību. Sievišķo dzīvnieku dzīvmasas pieaugumu diennaktī var aplūkot 1. attēlā.

1. attēls. Sievišķo dzīvnieku dzīvmasas pieaugums diennaktī pa posmiem

Dzīvnieku augšanu kontrolējām, sverot periodiski ik pa 45 dienām un aprēķinājām dzīvmasas pieaugumu pa posmiem. Dzīvmasas pieaugums ir rezultāts tam, kā dzīvnieki tikuši baroti un aprūpēti.

Pēc nepietiekama dzīvmasas pieauguma diennaktī atbilstoši uzstādītajam mērķim veicām monitoringu, lai noskaidroti cēloni. Nepietiekamais dzīvmasas pieaugums 4. un 5. posmā ir rezultāts darbinieku mainībai (cilvēku faktors), ēdināšanas un apsaimniekošanas precizitātei. Vidēji dzīvmasas pieaugums tīršķirnes telēm visā nobarošanas periodā vidēji bija 820 grami, bet krustojumu dzīvniekiem 720 grami.

1. tabula Nobarojamo teļu augšanas rādītāji

Uzsākot nobarošanu, Šarolē šķirnes telēm bija 11, bet krustojumu dzīvniekiem vidēji 7 mēneši. Teles tika nobarotas, līdz sasniedz mērķi 550–600 kg dzīvmasas, un tad nokautas. Dzīvmasas pieaugums visā nobarošanas periodā vidēji  bija 212–277 kg.

2. attēls. Lopbarības izmaksas un ieņēmumi par pieauguma kg

Veicot  lopbarības izmaksu aprēķinu vienā barības dienā uz vienu dzīvnieku, vidēji ir izlietoti 1,20 EUR. No demonstrējumā paveiktā 1. atkārtojumā lielākie ieņēmumi par dzīvmasas pieauguma kilogramu ir no tīršķirnes dzīvniekiem. Lai saražotu gaļas kg, bez lopbarības ir jārēķinās ar izmaksām par novietnes uzturēšanu, elektrību, darbinieku algām u.c. Jo ilgāk dzīvnieks tiek audzēts, jo pieaug patērētās lopbarības daudzums un barības dienu skaits, kas palielina izmaksas visā nobarošanas periodā.

2. tabula Nokauto dzīvnieku liemeņu vērtējums

Pirmās teles, kas sasniedza 550 kg dzīvmasu, bija Limuzīnas krustojumu dzīvnieki, kurus realizēja 1,4 gadu vecumā jeb 16 mēnešos. Tīršķirnes teles dzīvmasu sasniegušas nedaudz vēlāk – 19 mēnešos, liemeņa svars 325 kg, kautiznākums 56%. Krustojuma dzīvnieki ieguvuši kautiznākumu 57%.

Vērtējot pēc SEUROP klasifikācijas, iegūtie liemeņi lielākoties tika novērtēti ar vērtējumu R3. Vērtējot muskulatūru, R klase – laba. Liemeņa profils pilnīgi taisns, gurnu daļa salīdzinoši šaurāka, lāpstiņas daļa labi attīstīta. Taču taukaudu vērtējums 3 nozīmē vienmērīgu tauku noslāņojumu.

3. attēls. Sievišķās kārtas pārstāvju liemeņu svars pret dzīvmasu, kg

Liemeņa svars pret dzīvnieka vecumu kaušanas dienā vislielākais iegūts krustojuma dzīvniekiem. Tāpat arī dzīvmasai pirms kaušanas pret vecumu ir līdzīga tendence. Krustojuma dzīvniekus var īsākā laika periodā nobarot ar labāku rezultātu nekā tīršķirnes.

Šobrīd analizēti dati par 17 no 28 sieviešu kārtas dzīvniekiem, kas tika atlasīti  pirmajam demonstrējuma atkārtojumam grupās. Darbs demonstrējumā tiek turpināts.

Demonstrējums tiek īstenots ar Zemkopības ministrijas demonstrējumu programmas lopkopībā atbalstu LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” par tēmu: “Tīršķirnes un gaļas liellopu šķirņu krustojumu sievišķo dzīvnieku nobarošanas intensitātes salīdzinājums bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā” (LAD līguma nr. 10.2.1-2.36/23/P13).

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Rita Gluha,
LLKC Valmieras KB lopkopības konsultante