Seminārā apgūst pieredzi siena granulu izēdināšanā liellopiem

Zemnieku saimniecībā „Bētas” Kuldīgas novada Vārmes pagastā 24. aprīlī notika LLKC Lopkopības kompetenču centra un Lopkopības nodaļas rīkotais Zālēdāju projekta izbraukuma seminārs par siena granulu izbarošanu nobarojamajiem liellopiem intensīvās nobarošanas periodā.

Pasākumu vadīja LLKC lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa. Seminārā piedalījās Zālēdāju projektā iesaistīto gaļas liellopu saimniecību saimnieki no z/s „Krikši”, z/s „Valti”, PS „Lapiņš”, PS „Kaņepes”, LLKC lopkopības speciālisti unkonsultanti, LLU profesore Daina Kairiša un z/s „Bētas” īpašnieks un liellopu pārvaldnieks.

Uzziņai par z/s„Bētas”

• Apsaimnieko 1500 hektārus zemes: audzē zālājus, miežus, kviešus, auzas.
• 1015 liellopi, tai skaitā 215 slaucamās govis.
• 220 zīdītājgovis (dažādu šķirņu).

• audzē Dexter šķirnes liellopus, vienīgie Latvijā, kas ir viena no pasaulē mazāko liellopu šķirnēm.
• 199 aitas.
• 62 cūkas.
• 2 kazas.
• 5 zirgi.
• Saimnieko ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm.
• Uzbūvētas jaunas novietnes slaucamajām govīm un jaunlopiem, iegādāta moderna lauksaimniecības tehnika un iekārtas, labiekārtotas telpas strādājošajiem.

Ierodoties z/s „Bētās”, pārvaldnieks Nauris Gribusts pasākuma dalībniekus iepazīstināja ar eksotisko dzīvnieku un putnu parku. Semināra dalībniekiem šo dzīvnieku (lamas, kamieļi, mežacūkas, zirgi) un putnu apskate šķita ļoti interesanta. Īpašnieks Ilmārs Pilenieks pastāstīja, ka nesen sākusies jaunā lauku tūrisma sezona, un viņu saimniecība ar prieku sagaida apmeklētājus, it īpaši skolu jaunatni, kas ir bieži viesi šajā saimniecībā. Viesiem tiek piedāvātas naktsmītnes, ēdināšana un pirts procedūras, kā arī izzinošas ekskursijas lauksaimniecības iepazīšanai.

Saimniecībā  dominējošā nozare ir lopkopība, tādēļ kopš 1998. gada uzsākta gaļas liellopu audzēšana un nobarošana. Intensīvo tīršķirņu gaļas liellopu audzēšana saimniecībā sākta 2005. gadā, kad no Dānijas saimniecībā ieveda pirmo nopirkto Herefordas šķirnes liellopu ganāmpulku. Turpmākajos gados ganāmpulku papildināja ar Simentāles, Limuzīnas, Šarolē un Anguss šķirnes liellopiem, kuri tika importēti no Šveices, Vācijas un Čehijas. Šobrīd ganāmpulkā bez jau iepriekš minētajām šķirnēm vēl apskatāmi Hailandes un kopš 2011. gada arī Blondo Akvitāņu šķirnes lopi. Saimniecībā audzē tīršķirnes vaislas dzīvniekus, gan arī meklē ekonomiski un saimnieciski izdevīgākos dažādu šķirņu krustošanas modeļus.

Šādam ganāmpulkam nepieciešama kvalitatīva lopbarība pietiekamā daudzumā.

Tālāk darbs turpinājās saimniecības telpās. Tā kā saimniecībai šajā ziemošanas periodā bija radušās problēmas ar rupjās lopbarības uzglabāšanas kvalitāti, tad tika pieņemts lēmums ne pālāk labas kvalitātes sienam pievienot 10% maltu miežu un netālajā granulu ražotnē no siena un maltiem graudiem sagatavot granulētu barību. Granulēšanas temperatūra granulatorā sasniedz 100°C. Šī granulētā barība tika izēdināta nobarojamiem buļļiem, tā cenšoties panākt labāku barības patēriņu un izmantojamību.

Anita Siliņa, iepazīstinot dalībniekus ar sagatavoto siena granulu testēšanas rādītājiem, minēja tilpumainās rupjās lopbarības – siena, salmu, skābbarības un siena granulu – kvalitāti raksturojošos rādītājus.

Liellopu ēdināšanas pamatā jebkuram dzīvnieku audzētājam, neskatoties uz dzīvnieku šķirnes izmantošanas veidu, ir jāievēro vairāki pamaptprincipi:

1) Barības sagremojamā sausna (1. attēls. Sagremojamās sausnas noteikšana liellopiem);

2) Sausnas uzņemšanas spēja liellopiem uz noteiktu dzīvmasas vienību (2. attēls. Sausnas uzņemšanas spēja liellopiem uz 100 kg dzīvmasas noteikšana);

3) Rupjās lopbarības salīdzināšanas indekss (3. attēls. Rupjās lopbarības relatīvās vērtības (RFV) noteikšana).

1.attēls

​Sagremojamās sausnas noteikšana liellopiem

Iegūstot sagremojamās sausnas rādītāju 57,97%, ir saprotams, ka šādā rupjajā lopbarībā dzīvnieks vispār spēs sagremot tikai 57,9%. Tas ir nedaudz vairāk par pusi no tā barības sausnas daudzuma, ko tam piedāvās.

2.attēls

Sausnas uzņemšanas spēja liellopiem uz 100 kg dzīvmasas noteikšana

Katram dzīvniekam sausnas uzņemšanas spēja ir individuāla, bet, tāpat kā cilvēks, arī dzīvnieks krietni labāk un vairāk uzņems garšīgu, smaržīgu barību.

Barības sausnas uzņemšanas spēja parādīs, cik dzīvnieks apēdīs šādu konkrētu barību. Šajā gadījumā tas ir 1,8 kg NDF uz 100 kg dzīvmasas, bet būtu vēlams vismaz 2,2 kg NDF.

3.attēls

Rupjās lopbarības relatīvās vērtības (RFV) noteikšana

Relatīvais barības indekss šajā gadījumā ir 80,88, bet būtu vēlams ap 100 (RFV), ražīgām piena govīm – pat 125 (RFV).

Šādā veidā ar dažu vienkāršu vienādojumu palīdzību varam pārliecināties, kāda būs dzīvnieku augšanas un nobarošanās intensitāte un cik nepieciešams papildināt barības devu ar maltiem graudiem un citiem koncentrātiem.

Tālākajā pasākuma gaitā visi klātesošie devās uz nobarojamo dzīvnieku novietni. Semināra dalībnieki daudz jautājumus uzdeva par 2012. gadā uzbūvēto liellopu novietni. Saimniecībā diskusijas par dažādiem ar nozari saistītiem jautājumiem risinājās līdz vēlai pēcpusdienai, un dalībnieki šķīrās gandarīti par kopā pavadīto laiku un jauniegūto informāciju.

Tika izteikti priekšlikumi arī turpmāk organizēt līdzīga rakstura pasākumus, jo šādā veidā it var labāk saprast saikni: fermeris – konsultants – zinātnieks.

Atziņas

• Z/s „Bētas” ir daudznozaru saimniecība, kuras galvenais darbības novirziens ir lopkopība ar vairākām nozarēm:
• gaļas liellopu audzēšana,
• piena lopkopība,
• aitkopība,
• cūkkopība,
• netradicionālo dzīvnieku šķirņu kolekcionēšana (mini zoodārzs),
• putnkopība.
• Saimniecībā ir izveidota lauku tūrisma infrastruktūra, kurā pilsētniekiem ir iespēja iejusties dabīgā lauku vidē, kurā notiek lauksaimnieciskās produkcijas ražošana.
• Z/s „Bētas” īpašnieks ar interesi dalās savā saimniekošanas pieredzē un labprāt pieņem savā zināšanu pūrā citu saimnieku, lopkopības speciālistu, konsultantu un zinātnieku gūtās atziņas.
• Z/s „Bētas” ražošanas virzieni balstīti uz ilggadīgu saimniekošanas pieredzi un LLKC ekonomisko datu analīzi kopš 2007. gada.
• Organizējot izbraukuma inovatīvās partnerības grupu pasākumus saimniecībās, ir radīta gaļas liellopu audzētāju izglītošanas iespēja par saimniekošanas iespēju dažādošanas veidiem, kā efektīvāk un kvalitatīvāk saražot lopkopības produkciju:
  
  • Lopbarības kvalitāte saistībā ar dzīvnieku ēdināšanu un dzīvmasas pieaugumu un barības līdzekļu izmantošanas spēju.
  • Inovācijas gaļas liellopu audzēšanā, kas nav pretrunā ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm un pamatprincipiem.
  • Iespēja apskatīt saimniecību, saimniekošanas metodes, analizēt pozitīvo ar iespēju ieviest savās saimniecībās.
  • Līdz šim Latvijā gaļas liellopu sektorā ir nedaudz saimniecību, kas šādi vērš uzmanību uz dzīvnieku intensīvu izaudzēšanu un nobarošanu, kas balstīta uz ekonomiski pamatotu saimniekošanu.
• Nozīmīgi ir noteikt optimālo rupjās lopbarības sagatavošanas sākumu, to sagatavot kvalitatīvi un pietiekošā daudzumā, kā arī  atbilstoši uzglabāt ar pēc iespējas mazākiem kvalitātes un apjoma zudumiem.
• Gaļas liellopu saimniecībām ir būtiski sagatavot rupjo lopbarību atbilstošajos termiņos, lai iegūtu maksimāli kvalitatīvu barības līdzekli. Jo kvalitatīvāka pašražotā lopbarība, jo saimniecība spēj vairāk izmantot gaļas liellopu intensīvo šķirņu ģenētisko potenciālu, tādā veidā nodrošinot saimniecības efektīvu darbību.
• Sagatavojot ne pārāk kvalitatīvu lopbarību vai to uzglabājot nepiemērotos apstākļos, tās vērtība vēl vairāk samazinās.
• Nobarojamo liellopu barības devā svarīgi aprēķināt, cik dzīvnieki varēs apēst plānoto barību un vai nepieciešamās barības vielas tiek nodrošinātas pietiekamā daudzumā.
• Patlaban esošās enerģijas cena (elektrība, degviela) sadārdzina jebkuru produktu, arī lopbarību, kuras ražošanā ir iekļautas enerģijas izmaksas, tāpat sadārdzinājumu rada transporta izmaksas (produktu transportējot). Labākais atskaites punkts ir labs diennakts dzīvmasas pieaugums nobarojamajam dzīvniekam.
• Šādi semināri ir iespēja komunicēt līdzīgi domājošiem liellopu gaļas nozares saimniekiem un nozares speciālistiem un apspriest situāciju nozarē.

Zālēdāju projekta izbraukuma seminārs „Inovatīvās partnerības grupas pieredzes apmaiņa liellopu gaļas ražošanas saimniecībā „Bētas”, kur nobarojamajiem dzīvniekiem intensīvās nobarošanas periodā izēdina siena granulas” notika Valsts Lauku tīkla aktivitātes „Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvaros.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Foto: Dainis Arbidāns