Šarolē šķirnes zīdējteļu piebarošanas nozīme

Galvenos ieņēmumus zīdītājgovju audzētājiem nodrošina izaudzētais teļš. Lai teļu kvalitatīvi izaudzētu līdz realizācijai, bieži vien nepietiek tikai ar mātes pienu un ganību zāli.

Ārzemēs jau sen tiek veikti pētījumi par zīdējteļu piebarošanu. Ir noskaidrots, ka, teļam sasniedzot aptuveni 90 dienu vecumu, vidēji pienīga zīdītājgovs spēj nodrošināt vairs tikai pusi no teļam vajadzīgā barības vielu daudzuma, kas nepieciešams maksimālai augšanai (Alberta Agriculture and Rural Development, 1998). Ja ganību ražība un kvalitāte šajā periodā nav pietiekama, tiek kavēta teļa augšana, un teļu diennakts dzīvmasas pieaugumi ir zemi.

Arī Latvijā šobrīd ir sākta šī jautājuma pētīšana un izvērtēšana. 2012. un 2014. gadā tika ierīkots demonstrējums z/s „Valti” ar mērķi noskaidrot zīdējteļu piebarošanas nepieciešamību Latvijas apstākļos un aprēķināt ekonomisko efektivitāti finansiālā izdevīguma noskaidrošanai.

Demonstrējumam izvēlēta Šarolē šķirne, jo Šarolē šķirnes lopi veido lielāko īpatsvaru gaļas šķirņu liellopu ganāmpulkos. Jāņem vērā, ka Šarolē ir intensīvas izmantošanas šķirne, kam jānodrošina optimāli ēdināšanas apstākļi, lai šīs šķirnes dzīvnieki spētu parādīt savu augšanas potenciālu. Latvijā ekonomiskās situācijas dēļ šī šķirne vairāk tiek audzēta ekstensīvi, nekā intensīvi, tāpēc arī būtu lietderīgi noskaidrot, vai augšanas rādītāji būtiski atšķiras vienā un otrā audzēšanas variantā un veikt ekonomiskos aprēķinus. Ne mazāk svarīgi noskaidrot, kā un vai zīdējteļu piebarošana ietekmē teļu augšanu pēc atšķiršanas no mātēm.

Lielākā daļa saimniecību, kas nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, ir bioloģiskas saimniecības, kas nozīmē, ka pastāv stingri ierobežojumi attiecībā uz barības iegādi. Šāda veida saimniecībās galvenais akcents tiek likts uz ganībām un pašražoto rupjo lopbarību, kas ne vienmēr ir pietiekami kvalitatīva un pietiekamā daudzumā, lai apmierinātu gaļas liellopu vajadzības dažādos periodos. Atsevišķos periodos gaļas liellopiem var būt nepieciešama spēkbarības piebarošana, bioloģiskos apstākļos tas bieži vien nav iespējams, ja saimniecībā neaudzē graudaugus vai nav zināms bioloģiski audzētu graudu piegādātājs.

Šarolē šķirne ir intensīva tipa šķirne, kam raksturīga ātraudzība un labs muskuļojums. Lai šīs īpašības dzīvniekos varētu izpausties pēc iespējas labāk, liela nozīme ir barības nodrošinājumam un kvalitātei. Protams, nozīmīgs faktors ir arī ģenētiskais potenciāls, kas spēs pilnībā izpausties tikai kopā ar atbilstošu barības vielu nodrošinājumu.

Tuvojoties zīdītājgovju laktācijas beigu posmam, teļiem arvien vairāk jāspēj pašiem uzņemt rupjo lopbarību tādā daudzumā, lai nodrošinātu savu barības vielu vajadzību, arvien mazāk uzņemot mātes pienu. Tas ir kritisks periods, kam ir būtiska ietekme uz teļa turpmāko augšanu. Optimālajā un gaļas liellopu audzētājiem vēlamajā variantā teļu diennakts dzīvmasas piegumam nepārtraukti jāpieaug vai jānoturas esošajā augšanas līmenī, augšanas intensitāte nedrīkstētu samazināties. Tikko vērojama tendence diennakts dzīvmasas pieaugumam samazināties, jāsāk meklēt cēloņus, kas visbiežāk ir saistīti ar nepietiekošu barības vielu nodrošināšanu.

Zīdējteļu piebarošanas priekšrocības:

• palielinās teļu atšķiršanas dzīvmasa, līdz ar to lielāka dzīvmasa sasniedzot gada vecumu,
• lietderīga teļiem ar augstu augšanas potenciālu, īpaši tiem, kurus pēc atšķiršanas plāno nobarot,
• pie spēkbarības pieradinātiem teļiem pēcatšķiršanas barības deva nerada tik lielu stresu kā teļiem, kas pie spēkbarības nav radināti, līdz ar to dzīvmasas zudumi nav tik lieli.

Lai teļu piebarošana būtu izdevusies un nebūtu dārga:

1) Liela uzmanība jāpievērš ganību kvalitātei un produktivitātei, kā arī dzīvnieku skaitam jānodrošina atbilstoša ganību platība;

2) Teļu piebarošanas iekārtu novietot netālu (apmēram 3 līdz 5 m attālumā) no vietas, kur dzīvnieki labprāt uzturas, piemēram, ūdens dzirdnēm, lai teļiem būtu iespēja turpat ieēst spēkbarības maisījumu;

3) Izvēloties spēkbarības maisījuma komponentus, tos būtu vēlams placināt, nevis malt, lai teļi tos labāk spētu izmantot (ieteicamas auzas, bet var veidot maisījumus, kur tās ir 50%);

4) Spēkbarības barotavas iespējams izgatavot pašiem, jo barotavu parametri atrodami gan pie izplatītājiem, gan internetā;

5) Sākot piebarošanu, teļi pie tās jāpieradina pamazām, spēkbarību dodot nelielos daudzumos ar mērķi, lai tā vienmēr būtu svaigu un dzīvniekiem radītu interesi. Tad, kad teļi sāk spēkbarību kārtīgi ēst, daudzumu var palielināt;

6) Pirms piebarošanas uzsākšanas jāizvērtē ganību ražības un zāles kvalitātes stāvoklis, jo gadījumos, kad tas būs labs, teļi spēkbarību negribēs ēst;

7) Izmantojot ganību porcijveida izmantošanu un nodrošinot dzīvniekus ar nepāraugušu, augstas kvalitātes zāli, piebarošanas efektivitāte mazinās.

Attēlā Teļu piebarošanas iekārta.

Sagatavoja:

Daiga Baltiņa, LLKC Lopkopības nodaļas speciāliste

Inga Muižniece, LLKC Kuldīgas konsultāciju biroja lopkopības speciāliste