Samazināts pirmās atnešanās vecums – peļņas avots

Lai gaļas liellopu audzēšana un atražošana būtu efektīvāka un ekonomiski izdevīgāka, ir vairāki faktori, kam jāpievērš uzmanība. Viens no faktoriem, kas būtu jāuzlabo, ir zīdītājgovju pirmās atnešanās vecums.

Tāpēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2023. gadā ir uzsācis demonstrējumu par zīdītājgovju pirmās atnešanās vecuma ietekmi uz to produktivitāti un teļu augšanu. Demonstrējums tiek realizēts SIA “Lāses AM”, kas strādā bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā Kuldīgas novadā, Rumbas pagastā. Saimniecība  1997. gadā sāka gaļas liellopu audzēšanu, ir uzkrājusi lielu pieredzi, tomēr ir gatava izvirzīt un sasniegt arvien jaunus precīzākas saimniekošanas mērķus. SIA “Lāses AM” apsaimnieko 510 ha LIZ, audzē sētos zālājus, graudaugus un kukurūzu lopbarībai. Apsaimnieko 650 liellopus, no tiem 225 SA (Šarolē); LI (Limuzīnas); AB (Aberdeen-Angus); SI (Simentāles); VA (Vāgjū) šķirņu zīdītājgovis un 5 vaisliniekus. Saimniecībā 2020. gadā uzcelta zīdītājgovju novietne 240 govīm, vienai zīdītājgovij paredzot 15 m², tā nodrošinot ļoti kvalitatīvus apsaimniekošanas apstākļus.

Dzīvnieki novietnē tiek ēdināti ar lopbarības mikserī sagatavotu rupjās lopbarības maisījumu, ir izslēgta iespēja barību šķirot, lai samazinātos rupjās lopbarības zudumi, par graudu barības piebarošanu katrai dzīvnieku grupai lēmums tiek pieņems atsevišķi.

Demonstrējuma mērķis ir salīdzināt dažādu šķirņu zīdītājgovju pirmās atnešanās vecuma mainības ietekmi uz to atražošanas pazīmēm, teļu augšanu un attīstību. Kā norādīts 1. tabulā, Latvijā AB un SA šķirnes zīdītājgovju vidējais 1. atnešanās vecums 2022. gadā pēc Lauksaimniecības datu centra apkopotās pārraudzības informācijas bija lielāks par 30 mēnešiem (AB – 31 mēnesis; SA – 34,8 mēneši). Tas liecina, ka notiek pārāk ekstensīva vaislas teles izaudzēšana, kura sevi sāk atražot, tikai sasniedzot 3 gadu vecumu. Pirmajā tabulā var aplūkot arī demonstrējuma saimniecības rādītājus.

1. tabula. Demonstrējuma saimniecību rādītāji

Demonstrējumu uzsākot, tika izveidotas divas vaislas teļu grupas, AB un SA, ar dažādu 1. atnešanās vecumu. Demonstrējuma uzdevums ir veikt divus atkārtojumus, noteikt abos atkārtojumos dzimušo teļu dzīvmasu un kontrolēt teļu augšanu un attīstību līdz 200 dienu un 365 dienu vecumam.

Tiks veikta zīdītājgovju 1. atnešanās vecuma uzskaite, skaidrots, vai zīdītājgovju 1. atnešanās vecums ietekmē to atražošanas rādītājus: starpatnešanās periodu (SAP) no 1. uz 2. laktāciju, auglības % un atnešanās vieglumu. Tiks veikta rupjās barības sastāva ietekmes analīze uz barības devu sastādīšanu, kā arī veikts ekonomiskais novērtējums.

Pirmajam atkārtojumam izveidotajās grupās visi dzīvnieki vēl nav atnesušies, bet dzīvniekiem, kas ir atnesušie, atnešanās vidēji ir notikusi 24–27 mēnešu vecumā. Turpinot darbu, dati tiks uzkrāti un analizēti.

Teles tiek ēdinātas ar rupjās lopbarības maisījumu, kurā ir vidēji 40–45 % sausnas, sausnas sagremojamība (DDM) ir 61–72 %, kopproteīns 11–13 %, telēm izēdina vidēji 11–13 kg barības sausnas dienā.

Lai izprastu precīzu un sekmīgu vaislas dzīvnieku izaudzēšanu, veicām citu audzētāju pieredzes izpēti. Arī citviet Eiropā tikai nedaudz vairāk par 25 % vaislai izaudzēto gaļas šķirņu teļu pirmo reizi atnesas 23–26 mēnešu vecumā. Pirmās atnešanās vecumu ārvalstu pētnieki un eksperti uzskata par neizmantotu iespēju saimniecību attīstībai  (ICBF, 2022). Aptuveni 10 % lielāko komerciālo zīdītājgovju saimniecību un zīdītājgovju pētniecības saimniecību konsekventi un veiksmīgi nodrošina, ka 100 % atnešanās notiek no 23 līdz 26 mēnešu vecumam. Arī pie mums ir ganāmpulki, kuru apsaimniekošana norit ekonomiski precīzi.

Aprēķini parāda, ka teles (zīdītājgovis), kas pirmo reizi atnesas 36 mēnešu vecumā, patērē par 65 % vairāk zāles lopbarības, par 96 % vairāk skābbarības un par 33 % vairāk koncentrātu nekā tādas pašas teles, kas atnesas 24 mēnešu vecumā. Zīdītājgovju pirmā atnešanās no 23 līdz 26 mēnešu vecumam ir izdevīgs pasākums, ko var īstenot zīdītājgovju saimniecībās, lai palielinātu peļņu, un kas būtiski samazinātu oglekļa dioksīda emisiju.

Lai palielinātu to vaislas teļu skaitu, kuras ir audzētas tā, lai vaislas gatavībai atbilstu 16–17 mēnešos, dzīvmasas pieaugumam jābūt vidēji 0,9–1,2 kg dienā. Atkarībā no šķirnes tipa, telēm (zīdītājgovīm) vaislas brīdī būtu jāsver 380–420 kg. Eiropas izcelsmes gaļas šķirņu telēm uz pirmo sēklošanu vai lecināšanu būtu jāsasniedz 60–65 % no pieaugušas govs dzīvmasas, bet atnešanās brīdī 85 % no pieaugušas zīdītājgovs dzīvmasas, atkarībā no šķirnes īpatnībām.

Pirmajai reizei ieteicama būtu dabīgā lecināšana, bet saimniecības, kas precīzi kontrolē vaislas teles un gūst labus panākumus, var veikt mākslīgo sēklošanu. Tādu zīdītājgovju pirmā atnešanās 24–26 mēnešos palielina to ilgmūžību un produktivitāti ganāmpulkā visa mūža garumā.

Kopējā atziņa: 1. atnešanās vecuma samazināšana zīdītājgovju telēm ir galvenais peļņas avots gaļas liellopu saimniecībām.

Bieži sastopams maldīgs priekšstats, ka zīdītājgovīm, kurām pirmā atnešanās būs 24–26 mēnešu vecumā, būs sarežģīta atnešanās. Vēl kā maldīgs arguments tiek minēts, ka šādiem dzīvniekiem nebūs pietiekami izteikts mātes instinkts, ka šādas zīdītājgovis būs mazražīgas un ātri tiks izbrāķētas no ganāmpulka. Ārzemju pētnieki veica pētījumu, iesaistot tajā 1200 zīdītājgovis, kuras bija dzimušas 2011. gadā. No tām 39 %, kurām pirmā atnešanās bija 24–26 mēnešos, sasniedza 5. laktāciju, bet no tām, kas bija atnesušās 27–30 mēnešu vecumā, 5. laktāciju sasniedza 20 %. Diemžēl no govīm, kurām pirmā atnešanās bija 36–40 mēnešos, 5. laktāciju nesasniedza pat 1 %.

2. tabula. Vecums pirmās atnešanās brīdī un produktivitāte mūža laikā

Avots: ICBF(Īrija)

Telēm atnesoties 24–29 mēnešu vecumā, tiek uzlaboti kā ekonomiskie, tā arī ekoloģiskie rādītāji, salīdzinājumā ar dzīvniekiem, kuri pirmo laktāciju uzsāk 36 mēnešu vecumā. Izaudzēšanas izmaksu atšķirība var sasniegt 60–70 % uz zīdītājgovi. Arī vides aspektā, pēc īru pētnieku aprēķiniem, ir 12 % atšķirība oglekļa dioksīda emisijā jeb 11,2 pret 12,7 kg CO₂ ekv/kg dzīvmasas.

Galvenie faktori, kas ietekmē atražošanas efektivitāti, ir dzīvnieku vecums, kad sākas meklēšanās, un intervāls starp atnešanās reizēm jeb SAI.

Dzimumgatavību telēm ietekmē šķirne, kā arī ēdināšanas līmenis audzēšanas periodā, dzīvmasa (kg) un krustu augstums (cm). Izmantojot heterozes efektu un uzlabojot ģenētiku, vaislai paredzētajiem dzīvniekiem var panākt ātrāku dzimumgatavību, jo šai pazīmei iedzimtība ir vidēja. Tomēr barības vielu efektīvs nodrošinājums gan piena, gan pēcpiena periodā ir izšķiroši nozīmīgs.

Lai pirms atšķiršanas vidējais pieaugums būtu 1,2 kg dienā, zīdītājgovij (mātei) ir jābūt pienīgai. Tieši laiks pirms teles atšķiršanas no zīdītājgovs ir vissvarīgākais, jo tas spēj ietekmēt vecumu, kad telei pieaugot iestāsies dzimumgatavība. Audzēšanas un ēdināšana kļūdas 4–8 mēnešu vecumā izraisa zemu dzīvmasas pieaugumu (līdz 0,6 g diennaktī). Tas var aizkavēt dzimumgatavību par 70 un vairāk dienām. Vaislai audzējamai telei šajā vecumā diennakts pieaugumam jābūt no 0,6 līdz 1,2 kg.

Audzēšanas un ēdināšana kļūdas 8–13 mēnešu vecumā var aizkavēt dzimumgatavību par 13 dienām. Vaislai audzējamai telei šajā vecumā diennakts pieaugumam jābūt no 0,6 līdz 1 kg (Heslin et al., 2020).

Aprūpe un ēdināšana pirms un pēc atnešanās

• Pirms atnešanās jāizbaro vidējas kvalitātes zāles skābbarība ar labu apēdamību, sagremojamās sausnas daudzumam jābūt 65–70 % DMD. Minimālais ķermeņa kondīcijas rādītājs 5 ballu sistēmā vēlams 2,75 balles.
• Jāiekārto atsevišķa novietne zīdītājgovīm pēc atnešanās un vaislai, lai būtu kontrolēti zīdītājgovju ķermeņa kondīcijas rādītāji, ja nepieciešams, vajag rast iespēju piebarot ar spēkbarību. Izgaismota  novietne. Sākoties laktācijai, nepieciešama labas kvalitātes zāles skābbarība ar sagremojamās sausnas daudzumu >70 % DMD. Ja iespējams, pirmās laktācijas zīdītājgovis un govis ar pazeminātu ķermeņa kondīciju vajag apsaimniekot atsevišķi, ja nepieciešams, piebarot ar graudu barību.
• Ļoti būtiski vai būtiskākais – vajag kontrolēt augšanas tempu, jāpanāk vecumam atbilstoša dzīvmasa un krustu augstums, ja ir mērķis panākt pirmo atnešanos 24–27 mēnešos. Tā var pazemināt izaudzēšanas izmaksas, iegūt veselīgāku un ilgmūžīgāku vaislas ganāmpulku.

Darbs demonstrējumā tiek turpināts LAP atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem 2014.-2020. ietvaros LAD Nr.10.2.1-2.36/23/P14.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests