Jūs atrodaties šeit
Saimnieka pienākums ir rūpēties par vidi
Šī gada 28. jūlijā beigsies Latvijai atvēlētais desmit gadu pārejas periods, un pilnībā jāsāk ievērot Ministru kabineta noteikumi Nr. 628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”. Tas nozīmē, ka dzīvnieku novietnēs, kurās ir virs piecām dzīvnieku vienībām īpaši jutīgās teritorijās un virs desmit ārpus vides jutīgās teritorijas Latvijā, obligāti jābūt izbūvētām prasībām atbilstošām kūtsmēslu krātuvēm. Pretējā gadījumā gan konkrētai saimniecībai, gan, iespējams, valstij kopumā draud bargas sankcijas.
Zemkopības ministrija vēl šajā pavasarī sola atvērt vēl vienu projektu pieņemšanas kārtu ES fondu modernizācijas programmā tieši mēslu krātuvju izbūvei. Tādējādi visus lopkopjus, kuru saimniecībās nav atrisināts mēslu krātuves jautājums, aicinām sekot līdzi Lauku atbalsta dienesta informācijai un, kolīdz ES fondu modernizācijas programma tiks atvērta, pieteikties atbalstam, kā arī izstrādāt rīcības plānu krātuves izveidei. Ja krātuve nebūs izbūvēta līdz 28.jūlijam un saimniecībā vizītē ierodas Valsts Vides dienesta inspektori, saimniekiem ir jābūt gataviem šos plānus atrādīt. Plānā minētajiem darbiem ir jābūt ar konkrētiem izpildes termiņiem, apliecinot, ka krātuve būs izbūvēta gada laikā, tātad – līdz 2015.gada jūlijam. Ja gada laikā darbi nebūs īstenoti, visticamāk, saimnieks tiks sodīts.
Situāciju skaidro LLKC Lopkopības nodaļas konsultants – eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns:
– Katra saimnieka pienākums ir rūpēties par apkārtējo vidi, kurā viņš atrodas un veic saimniecisko darbību. Tas nozīmē, ka viņam jāuztur tīri savi dzīvnieki un jāuzglabā kūtsmēsli atbilstoši likumdošanai, lai tie un virca nenonāktu virszemes un pazemes ūdeņos. Kūtsmēslu uzglabāšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 628, un tie ir jāpilda, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem.
– Ko darīt lauksaimniekam, kurš tikai tagad pēc vides inspektoru sāktajām pārbaudēm secinājis, ka viņa izbūvētā krātuve neatbilst likumdošanas prasībām?
– Vispirms jādodas uz pašvaldību, jāsaņem pašvaldības un būvvaldes atļauja objekta būvniecībai vai rekonstrukcijai. Nākamais solis – konkrētā būvvalde norāda būvniecības veicējam, kādi saskaņojumi nepieciešami. Pēc to saņemšanas un objekta izbūves būvvalde lemj par krātuves nodošanu ekspluatācijai. Būtiski ir jau laikus plānot, kādas ir saimnieka iespējas, kā arī to, cik un kādiem dzīvniekiem novietne paredzēta. Pēc dzīvnieku skaita tiek aprēķināts kūtsmēslu iznākums gadā un uzglabāšanas periodā. Piemēram, viena slaucamā govs, kas ir 0,7 dzīvnieku vienības, gadā saražo 16 līdz 24 tonnas pakaišu kūtsmēslu vai 22 līdz 30 tonnas šķidrmēslu. Taču, aprēķinot paredzamo krātuves ietilpību, tās tilpums, jāparedz par 20 līdz 25 procentiem lielāks. LLKC sadarbībā ar LLU ir izstrādājis tehniskās kūtsmēslu krātuvju skices dažāda lieluma lopkopības saimniecībām no 25 līdz 400 govīm. LLKC mājaslapā tagad šī informācija ir pieejama visiem.
– Kādas var būt aptuvenās mēslu krātuves izmaksas?
– Jāsāk ar to, ka noteikumiem atbilstoša mēslu krātuve ir dārga būve jebkurai saimniecībai, jo nauda netiek ieguldīta ražošanā, bet gan „pasīvos”. Izmaksas var ļoti atšķirties, jo tās atkarīgas no objekta atrašanās vietas, konkrēto būvdarbu sarežģītības pakāpes un būvkompāniju konkurences. Vidēji šīs izmaksas varētu būt no 280 līdz 375 eiro par kvadrātmetru.
– Bieži apmeklējot Latvijas saimniecības, kādas būtiskākās neatbilstības šajā jomā esat pamanījis?
– Dažkārt saimnieki pārprot mēslu krātuvju izbūves nozīmi, un cenšas cits citu pārspēt izbūvējamo objektu kvalitātē un dārdzībā. Salīdzinoši maz saimnieku saprot, ka, ceļot dzīvnieku novietni, jāizbūvē mēslu krātuve un vircas savākšanas akas.
– Ja noteiktajā termiņā tomēr saimniecībā nebūs izbūvēta atbilstoša mēslu krātuve, kādas sankcijas paredzamas?
– Nav iespējams atbildēt konkrēti, jo katrs gadījums būs citāds. Cik zināms, ka sākumā saimniekus brīdinās, dodot laiku trūkumu novēršanai. Taču paredzami arī krietni nopietnāki soda veidi. Iespējams samazināt platību maksājumu vispirms par vienu līdz pieciem procentiem, bet, nenovēršot trūkumus noteiktajā laikā, – līdz 20 procentiem, vai pielietot platību maksājumu saņemšanas aizliegumu pat trīs gadu laikā. Pēc īpaši nozīmīga piesārņojuma konstatēšanas vides dienests ir tiesīgs pieņemt bargus sodus, kas paredzēti administratīvo pārkāpumu kodeksā.
– Kāpēc tagad aktualizējusies šī situācija, ja prasības bija zināmas jau sen?
– Tas nav objektīvi izskaidrojams, jo kopš 2004. gada, kad tika pieņemti attiecīgie noteikumi, pagājis desmit gadu. Šajā laikā četras reizes piedāvāts gan ES, gan valsts atbalsts mēslu krātuvju izbūvei. Sākumā vides jutīgajās teritorijās bija iespējams saņemt atbalstu pat ar 100 procentu intensitāti. Pēc tam atbalsta apjoms gan tika samazināts, taču pēdējā finansējumā kārtā, kas beidzās 2013. gada septembrī, pieejamais finansējums tika izmantots vien par 20 procentiem. Tāpēc Zemkopības ministrija, uzsverot mēslu krātuvju nepieciešamību, turpmāk nepiešķirs no struktūrfondiem atbalstu saimniecībām, kurās nav izbūvētas mēslu krātuves. Šī situācija radusies tāpēc, ka desmit gadu garumā zemnieki šajā jomā nebija aktīvi, jo visus līdzekļus izmantoja ražošanas attīstībai un veicināšanai. Tā kā Zemkopības ministrija nespēja sniegt Eiropas Komisijai ziņas par atbilstošu mēslu krātuvju skaitu valstī, kā arī fosfora un slāpekļa notecēm, Eiropas Komisija ierosinājusi pret Latviju un vēl sešām valstīm pārkāpuma procedūru, pēc kuras iespējamas dažādas sankcijas. Pirmkārt, Eiropas Komisijai ir tiesības visu Latvijas teritoriju noteikt par vides jutīgu teritoriju. Otrkārt, iespējams nosacīt vēl mazāku dzīvnieku vienību skaitu, no kura jāievēro attiecīgie noteikumi. Treškārt, var pieņemt lēmumu, ka lagūnas tipa krātuvēm jābūt pārklātām. Ceturtkārt, ļoti spēcīgs aizliegums būtu vispār neatļaut izmantot šī tipa kūtsmēslu krātuves.
– Visbeidzot, – kā kūtsmēslus uzglabāt saimniecībās, kurās ir mazāk par noteiktajām dzīvnieku vienībām?
– Saimniecībās, kurās dzīvnieku skaits ir mazāks, kā noteikts likumdošanā, kūtsmēslu krātuve var nebūt, taču uzskatu, ka arī mazajām saimniecībām, it īpaši, ja tās atrodas atklātu ūdens tilpņu tuvumā, mēslu krātuvei ir jābūt, vismaz vircas savākšanas akai – noteikti. Likums pašlaik ir par labu mazajām saimniecībām, un tas ir cilvēcīgi, bet jautājums paliek atklāts...
Dace Millere,
LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste
FOTO: Santa Pāvila
Normatīvā bāze:
Ministru kabineta noteikumi Nr. 628 no 2004. gada 27. jūlija „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”
http://likumi.lv/doc.php?id=91777
Kūtsmēslu krātuves: dažādi risinājumi atšķirīgām fermām
http://www.llkc.lv/lv/raksts/kutsmeslu-kratuves-dazadi-risinajumi-atskirigam-fermam
Pareiza kūtsmēslu uzglabāšana un ietekme uz augu barības elementu bilanci saimniecībā
Pievienot komentāru