Sabalansētas ēdināšanas nozīme piena sausnas palielināšanā

Latvijā gadu no gada palielinās slaucamo govju izslaukums, taču piena sausnas saturs samazinās. Pēc Lauksaimniecības datu centra  informācijas, vidējais izslaukums no govs pēdējo gadu laikā ir palielinājies no 7078 kg 2015. gadā līdz 8320 kg 2021. gadā, turpretī vidējais tauku saturs ir samazinājies no 4,16 līdz 4,02%, bet olbaltumvielu saturs praktiski nav mainījies (3,34 un 3,36%).  Izslaukuma palielinājums panākts, gadu no gada uzlabojot dzīvnieku turēšanas un ēdināšanas apstākļus, ieviešot modernas barības sagatavošanas un slaukšanas tehnoloģijas, kā arī veicot sarkano šķirņu govju nomaiņu ar Holšteinas melnraibās šķirnes govīm.

Pēdējo gadu laikā ES valstīs arvien biežāk tiek runāts, ka liels piena daudzums vien nenodrošina iegūtā galaprodukta apjomu, tādēļ arvien vairāk sastopama informācija par saražotā piena apmaksas sistēmas maiņu. Vadoties no citu valstu pieredzes, būtu jāvērš uzmanība uz to, ka svaigpiena samaksas sistēmā iespējamas izmaiņas, un samaksa notiks ne tikai par saražotajiem piena kilogramiem, bet arī lielāka nozīme tiks pievērsta enerģētiski koriģētā piena daudzumam (EKP, kg), kura iznākums ir tieši atkarīgs no tauku un olbaltumvielu satura pienā.

Piena sausnu veido tauku, olbaltumvielu un laktozes saturs procentos, kā arī minerālvielas un vitamīni. Tikai atsevišķas piensaimniecības spēj nodrošināt ≥12,5% sausnas pienā. Pieaugot izslaukumam, lielākajā daļā piensaimniecību iegūtajā pienā sausnas saturs mēdz būt mazāks par 12,0%. Agroresursu un ekonomikas institūta zinātnieku 2021. gadā publicētie pētījuma rezultāti liecina, ka tieši saimniecībās ar 200 un vairāk govīm var novērot lielāko izslaukumu, bet mazāko tauku un olbaltumvielu saturu pienā (Leimane, Krieviņa, Ceriņa u. c., 2021).

Piena sastāvu ietekmē: šķirne, lopbarības kvalitāte un izēdināšana, kā arī laktācijas stadija, govs veselība, ganāmpulka apsaimniekošanas prakse, dzīvnieka vecums, slaukšanas kvalitāte un vides apstākļi (temperatūra, mitrums, gaisa plūsma).

Izmaiņas ēdināšanā vai lopbarības kvalitātē var ātri izmainīt piena tauku un olbaltumvielu saturu. Piena tauku depresiju var mazināt 7 līdz 21 dienas laikā, mainot govju ēdināšanu. Piena olbaltumvielu izmaiņas var ilgt 3 līdz 6 nedēļas, vai ilgāk. Piena tauku saturu var izmainīt par 0,1 līdz 1,0 procentpunktiem, bet olbaltumvielas parasti izmainās ne vairāk kā par 0,1 līdz 0,3 procentpunktiem pēc barības devas korekcijas. Nav pieļaujams, ka tauku saturs līdz 60. laktācijas dienai pārsniedz 6,0% vai visā laktācijā periodiski samazinās zem 2,8% un olbaltumvielu saturs zem 3,1%. Tādēļ barības devas korekcija tiek uzskatīta par labāko un ātrāko risinājumu piena tauku vai olbaltumvielu satura paaugstināšanai ganāmpulkā, jo govju ģenētisko potenciālu nevar izmainīt īsā laikā (Heinrichs, Jones, Bailey, 2016).

Sekojot pieprasījumam tirgū, Latvijā daļa slaucamo govju ganāmpulku īpašnieku tajos samazina, vai vispār atsakās no sarkano šķirņu govīm, izvēloties Holšteinas melnraibās šķirnes dzīvniekus, tādējādi cenšoties palielināt izslauktā piena daudzumu. Dažādos pētījumos pierādīts, ka Holšteinas melnraibās šķirnes govis ir selekcionētas, lai ražotu lielu piena daudzumu, taču tām ir mazāks tauku un olbaltumvielu saturs pienā. Pētījumos pierādīts, ka starp izslaukumu un tauku, kā arī izslaukumu un olbaltumvielu saturu pastāv negatīva fenotipiskā korelācija  (Heinrichs, Jones, Bailey; Sneddon, Lopez-Villalobos, Davis, et al., 2014).

Lai ražotu piena produktus, pārstrādei ir nepieciešama piena sausna, tādēļ pēdējos gados šis jautājums tiek aktualizēts daudzas valstīs.

Tāpēc 2019. gadā Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” (iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2018/41_ELFLA) tika ierīkots demonstrējums “Sabalansētas ēdināšanas nozīme piena sausnas palielināšanā piena lopkopības saimniecībā” (LAD līguma Nr. LAD160419/P20, 15. lote).

Demonstrējuma mērķis bija parādīt sabalansētas ēdināšanas nozīmi piena sausnas palielināšanā dažādu šķirņu slaucamajām govīm.

Materiāls un metodes

Demonstrējuma ierīkošanas vieta bija SIA “Kalnāji”, novietne “Līvas”, Slampes pagasts, Tukuma novads. Saimniecība atrodas Zemgales līdzenumā un darbojas gan augkopības, gan lopkopības nozarēs. Apsaimnieko 1850 ha LIZ, no tiem 750 ha atrodas netālu no slaucamo govju novietnēm. Pavisam saimniecībā ir 990 liellopi,  no tiem 500 slaucamās govis. Ganāmpulkā ir gan Latvijas brūnās (LB), Dānijas sarkanās (DS), Holšteinas melnraibās (HM), gan Hošteinas sarkanās (HS) šķirnes govis. Slaucamajām govīm 2012. gadā tika uzbūvēta jauna novietne ar slaukšanas karuseli 36 vietām. Saimniecībā govis slauc 3 reizes dienā. Uzsākot demonstrējumu, vidējais izslaukums no govs bija 10 400 kg, tauku saturs 4,43% olbaltumvielu saturs 3,61% un laktozes saturs 4,80%.

Saimniecībā zāles skābbarībai audzē lucernas un stiebrzāļu maisījumu zelmeņus, tiek gatavota arī kukurūzas skābbarība. Tā kā saimniecībā tiek audzēti graudaugi, tad visu nepieciešano graudu daudzumu lopbarībai saimniecībā iegūst uz vietas.

Demonstrējums tika ierīkots SIA “Kalnāji” slaucamo govju novietnē “Līvas” un tika īstenots no 2019. līdz 2021. gadam (trijos atkārtojumos), kopā 39 mēnešus, izveidojot divas demonstrējuma grupas katrā atkārtojumā. Pirmā demonstrējuma grupa – sarkano šķirņu govis (LB un DS), otrā grupa – Holšteinas melnraibās (HM) šķirnes govis. Abas demonstrējuma grupas atradās vienā novietnē nepiesietā turēšanas sistēmā. Govis tika ēdinātas, nodrošinot vecumam un fizioloģiskam stāvoklim atbilstošus barības līdzekļus un barības devu.

Demonstrējuma grupās tika atlasītas slaucamās govis, kurām bija vidēji 50. laktācijas diena. Katrā grupā bija ne mazāk par 30 govīm.

Uzsākot katru demonstrējuma atkārtojumu, govīm tika vērtēta ķermeņa kondīcija (ĶK) un noteikta dzīvmasa. Demontrējuma grupu govju raksturojums katrā atkārtojumā redzams 1. tabulā.

1. tabula

SIA “Kalnāji” demonstrējuma grupu raksturojums 1., 2. un 3. atkārtojumā

Viena demonstrējuma laikā govju vidējais vecums laktācijās, laktācijas diena un ķermeņa kondīcija, uzsākot demonstrējumu, būtiski neatšķīrās. Demonstrējuma grupu vidējā dzīvmasa būtiski atšķīrās 3. atkārtojumā – HM šķirnes govīm bija būtiski lielāka dzīvmasa nekā LB &DS govīm.

Pētījumā analizēta slaucamo govju piena produktivitāte no 2. līdz 10. pārraudzības kontrolei, vērtējot:

• izslaukumu, kg;
• tauku un olbaltumvielu saturu, %.

Aprēķināts EKP pēc ICAR vadlīnijām

un aprēķināts EKP uz 100 kg govs dzīvmasu;

• noteikta tauku un olbaltumvielu satura attiecība (T:O).

Demonstrējuma gaitā tika izvērtēta ēdināšanas organizācija. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu dzīvnieku ēdināšanu, slaucamās govis novietnē tiek sadalītas pēc ražības rādītājiem četrās grupās: pēcatnešanās grupa ar izslaukumu no 43 kg, ražīgo govju grupa ar izslaukumu 38 kg, pirmpieņu grupa, kas tiek ēdināta atsevišķi, kā arī govju grupa, kas atrodas vēlīnā laktācijas fāzē. Visām govju grupām barība tiek sagatavota un izdalīta divas reizes dienā ar barības dalītāju, kurā visi barības līdzekļi tiek smalcināti un samaisīti, veidojot pilnībā samaisītu barību (TMR). Izdalītā  TMR dzīvniekiem tika papildus piestumta ik pēc stundas. TMR tiek sagatavota, izmantojot zāles skābbarību, kukurūzas skābbarību, saimniecībā izaudzētos graudus, kas tiek samalti, kā arī papildus govju ēdināšanai tiek iegādādi malti kukurūzas graudu milti, sojas spraukumi un minerālpiedevas. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu ēdināšanu katrai govju grupai, tiek sastādīta barības deva, vadoties pēc barības devām tiek gatavota TMR. Demonstrējuma laikā tika izvērtēta barības uzņemšana katrā no govju grupām, un, ja bija nepieciešams, tika veiktas korekcijas, lai dzīvnieki spētu uzņemt nepieciešamās barības vielas.

Demonstrējuma laikā regulāri tika veiktas saimniecībā ražotās lopbarības un TMR ķīmiskā sastāva analīzes ar mērķi sastādīt optimālas barības devas noteiktu ražošanas mērķu sasniegšanai. Demonstrējuma katrā atkārtojumā tika vērtēts arī sagatavotās TMR daļiņu garums, izmantojot Pen State sietus.

Lai nodrošinātu stabilu lopbarības sausnas apjoma uzņemšanu,  ražīgo grupu govīm periodā, kad apkārtējās vides temperatūra sasniedza +24 °C, barības devā tika iekļauti aizsargātie augu tauki.

Zinot, ka govju piena produktivitāti var ietekmēt govju turēšanas apstākļi, tika vērtēti arī mikroklimata rādītāji novietnē. Vasarās, kad ārā gaisa temperatūra ir 24 °C un vairāk, dzīvnieki cieta no karstuma radītā stresa. Katrā atkārtojumā noteiktie novietnes mikroklimata rādītāji redzami 2. tabulā.

2. tabula

Mikroklimata mērījumi slaucamo govju novietnē

Tā kā novietne atrodas Zemgales līdzenumā, tuvu putnu migrācija ceļiem, tad vasaras otrajā pusē apkārtnē var novērot ļoti daudz putnu, kas cenšas iekļūt novietnē un baroties ar govīm paredzēto barību, tādēļ 2021. gadā novietnes logu daļā tika uzstādīti metāla sieti, kas liedz putniem iekļūt novietnes iekšpusē, tā pasargājot govju barības galdu no piesārņošanas ar putnu mēsliem.

Novietnē govju guļvietu pildījumam tiek izmantoti salmu pakaiši, kas ik pēc noteikta laika tiek papildināti, tā nodrošinot, lai dzīvnieki guļvietās justos ērti un būtu tīri.

2022. gada pavasarī, lai nodrošinātu dzīvniekiem optimālu apkārtējās vides temperatūru, tika uzstādīta moderna ventilācijas iekārta.

Demonstrējuma katrā atkārtojumā no 2. līdz 10. pārraudzības kontrolei tika aprēķināts govju vidējais izslaukums un EKP (kg), vidējais tauku un olbaltumvielu saturs (%), kā arī vidējais EKP uz 100 kg govs dzīvmasas, izmantojot aprakstošās statistikas rādītājus. Aprēķināto rādītāju būtiskās atšķirības starp demonstrējuma grupām (LB&DS un HM) noteiktas ar t- testu pie būtiskuma līmeņa p<0,05.

Demonstrējuma rezultāti

Uzsākot katra atkārtojuma demonstrējumu, kā arī demonstrējuma laikā tika veiktas govīm izēdināmās barības ķīmiskās analīzes. Govis tika barotas ar zāles un kukurūzas skābbarību. Zāles skābbarības ķīmisko analīžu rezultāti redzami 1. attēlā.

1. att. Sagremojamā sausna (DDM) un kokšķiedras frakciju (NDF, ADF) saturs (%) zāles skābbarības sausnā demonstrējuma laikā

Visā demonstrējuma periodā zāles skābbarības sausnas sagremojamība bija no 57,9 līdz 73,0%. Labas zāles skabbarības sagremojamībai vajadzētu būt 70% un lielākai. NDF saturs barības sausnā bija no 42,9 līdz 59,8%. Par optimālu NDF saturu barības sausnā uzskata 45 līdz 50%, jo, pieaugot NDF saturam sausnā, govs spēj to uzņemt mazāk. Sausnas uzņemšanas spēja (DMI) – barības, sausnas daudzums, ko dzīvnieks spēs apēst procentuāli no savas dzīvmasas, rādītājs ir atkarīgs no tā, cik ātri rupjā lopbarība tiks sagremota un izies cauri zarnu traktam. Kokšķiedras frakcija NDF ir vistiešāk saistīta ar sausnas uzņemšanas spēju – palielinoties kokšķiedrai (NDF frakcijai), samazinās sausnas uzņemšanas spēja. NDF uzņemšanas spēja atgremotājiem ir 12% no dzīvmasas dienā. Tāpēc NDF saturu, izteiktu procentos, lieto, lai aprēķinātu sausnas uzņemšanas spēju DMI.

Zāles skābbarības ķīmiskajās analīzes noteica arī sausnas un kopproteīna saturu (2. attēls).

2. att. Sausnas un kopproteīna saturs (%) zāles skābbarībās demonstrējuma laikā

Demonstrējuma periodā zāles skābbarībā sausnas saturs bija mainīgs viena gada ietvaros. Vidēji lielākais sausnas saturs zāles skābbarībā bija 2020. gadā – 35,2%. Mazākais sausnas saturs zāles skābbarībā bija 2021. gada veiktajās analīzēs, vidēji 33,2%. Vidējais sausnas saturs 2019. gadā bija 34,0%. Vidējais kopproteīna saturs zāles skābbarībā pa gadiem bija attiecīgi 16,3, 15,7 un 17,6%.

Saimniecībā bez zāles skābbarības tiek ražota arī kukurūzas skābbarība. Tās ķīmisko analīžu rezultāti demonstrējuma laikā redzami 3. attēlā.

3. att. Sagremojamā sausna (DDM), kokšķiedras frakciju (NDF, ADF) un cietes saturs (%) kukurūzas skābbarības sausnā demonstrējuma laikā

Demonstrējuma periodā kukurūzas skābbarības sausnas sagremojamība bija no 68,3 līdz 77,2%. NDF saturs – no 31,9 līdz 44,3% barībā. Savukārt cietes saturs kukurūzas sausnā bija no 27,4 līdz 36,7%. Sagatavotās kukurūzas skābbarībās vidējais sausnas saturs bija 33,6% un kopproteīns nedaudz virs 8%, skābbarība bija labi fermentējusies un govīm labi izmantojama.

Tā kā saimniecībā tiek saražota visa rupjā lopbarība un arī graudi, tad iepirktie barības līdzekļi ir kukurūzas graudi, sojas spraukumi, minerālpiedevas, lopbarības sāls un soda. Pavisam iepirktie barības līdzekļi sastāda nedaudz virs 25% no kopējā lopbarības apjoma.

Saimniecībā demonstrējuma laikā govis tika ēdinātas ar iepriekš sastādītu pilnībā samaisītu barību (TMR, 4. att.), govis grupējot pēc fizioloģiskā stāvokļa.

4. att. Pilnībā samaisītā barībā faktiskais un aprēķinātais kopproteīna saturs (%) un faktiskā un aprēķinātā neto enerģijas laktācijai (MJ kg)

Vidējais aprēķinātais proteīna vajadzības līmenis augstražīgajā grupā bija 17%, bet, analizējot TMR paraugus, kopproteīna saturs bija no 14,78 līdz 19,30%, vidējais kopproteīna saturs bija 16,4%. Tātad kopproteīna saturs TMR, ko govis saņēma uz barības galda, bija mainīgs.

No 2020. gada saimniecībā ražīgākā govju grupa bija ar vidējo  izslaukumu 47 kg dienā. Savukārt aprēķinātā neto enerģijas laktācijā (NEL, MJ kg) vajadzība bija 6,5, bet faktiskā NEL bija 6,9 MJ kg.

Demonstrējuma laikā vidēji mēnesī uzņemtie sausnas kg redzami 3. tabulā.

3. tabula

Vidēji mēnesī uzņemtie sausnas kg demonstrējuma govīm

Visā demonstrējuma laikā tika veikta apēstās barības sausnas kilogramu uzraudzība. Vidējais apēķinātais sausnas vajadzības daudzums bija no 22 līdz 25 sausnas kg. Sausnas kg uzņemšana bija lielā mērā atkarīga no apkārtējās vides gaisa temperatūras un rupjās lopbarības sagremojamības. Faktiski pirmajā atkārtojumā vidējā sausnas uzņemšanas spēja bija vidēji 22,5 kg diennaktī. Otrajā atkārtojuma laikā barība tika izdalīta divas reizes dienā, un sausnas uzņemšana pieauga vidēji līdz 24,6 kg diennaktī. Līdzīgs rādītājs bija arī trešā atkārtojuma laikā, vidēji 24,4 kg.

Efektīvu barības izmantošanu raksturo sausnas uzņemšanas spēja un piena ražošana no 1 kg apēstās sausnas. Labi apsaimniekotā ganāmpulkā govīm no 1 uzņemtā sausnas kg būtu jāsaražo 1,6 kg enerģetiski koriģētā piena (Ishler, Heinrichs, Maulfair, 2016). Demonstrējuma laikā vidēji no 1 kg apēstās sausnas tika iegūti 1,3–1,6 kg piena, ko var uzskatīt par labu rādītāju.

Lai uzlabotu TMR uzņemšanu no barības galda, liela nozīme ir barības daļu izmēram. Tāpēc demonstrējuma laikā tika veikta barības maisījuma kontrole, izmantojot Pen State barības sietus (4.  tab.).

4. tabula

Barības daļu sadalījums uz Pen State sietiem

Uzsākot demonstrējumu, un vairākkārtīgi 1. atkārtojuma laikā   barības maisījumā bija liels daudzums garāku barības frakciju. Vēlāk noskaidrojām, ka barības maisītājā griezējnaži bija nodiluši, līdz ar to barība tika sagatavota ar lielu garāko daļu īpatsvaru. Tāpēc ražīgās govis un pirmpienes nevarēja pietiekamā apjomā uzņemt vajadzīgo barības daudzumu. Govis – līderes centās šķirot barības maisījumu, tā neuzņemot pietiekamā apjomā rupjo lopbarību, bet vairāk uzņemot graudu barību un proteīna piedevas. Pēc problēmu novēršanas tālākā demonstrējuma laikā līdzīgas problēmas netika novērotas.

Demonstrējuma laikā veikta slaucamo govju piena produktivitātes vērtēšana no 2. līdz 10. pārraudzības kontrolei demonstrējuma trīs atkārtojumos.

Pirmais atkārtojums notika 2019. gadā un tika uzsākts aprīlī. Abu demonstrējuma grupu govju pārraudzības rezultāti redzami 5. attēlā.

5. att. Demonstrējuma grupu govju vidējais izslaukums, EKP, tauku un olbaltumvielu saturs 2019. gada pārraudzības kontrolēs

Otrajā pārraudzības kontrolē abu grupu vidējais izslaukums būtiski neatšķīras, HM šķirnes govīm izslaukums bija 43,8 kg un LB&DS 42,7 kg. Būtiski augstāks vidējais tauku saturs 4,62% bija LB&DS šķirnes govīm, HM šķirnes govīm vidējais tauku saturs bija 4,20%. Olbaltumvielu saturs būtiski neatšķīrās starp demonstrējuma  grupām – HM tas bija 3,12%, LB&DS 3,06%. Aprēķinot enerģētiski koriģētā piena daudzumu (EKP, kg), 2. pārraudzības kontrolē noskaidrots, ka LB&DS govis ražoja 44,5 kg un HM – 43,9 kg. Lai arī vidējais izslaukums 2. pārraudzības kontrolē LB&DS šķirnes govīm bija par 1,1 kg mazāks, tomēr sarkano šķirņu govis ražoja par 0,6 kg lielāku EKP daudzumu, jo sarkano škirņu govīm bija būtiski augstāks tauku saturs pienā.

Sākot ar 5. pārraudzības kontroli, HM šķirnes govīm vidējais izslaukums diennaktī bija par 2–3 kg lielāks nekā LB&DS, kas deva arī lielāku EKP daudzumu, lai arī vidējais tauku saturs visās pārraudzības kontrolēs (izņemot 7. kontroli) LB&DS šķirnes govīm  bija lielāks nekā HM šķirnes govīm. Vidējais olbaltumvielu saturs LB&DS šķirnes govīm, sākot ar 7. pārraudzības kontroli līdz 10. kontrolei, bija būtiski lielāks nekā HM govīm.

Piektajā pārraudzības kontrolē gan LB&DS, gan HM šķirnes 7 govīm jeb 22% no demonstrējuma grupu govīm izslaukums pazeminājās zem 30 kg diennaktī, tomēr pārējām HM šķirnes govīm izslaukums bija lielāks, tādēļ līdz 10. pārraudzības kontrolei HM šķirnes govīm bija būtiski lielāks izslaukums.

Demonstrējuma 2. atkārtojums turpinājās 2020. gadā un sākās februārī. Abu demonstrējuma grupu piena produktivitāte redzama 6. attēlā.

6. att. Demonstrējuma grupu govju vidējais izslaukums, EKP, tauku un olbaltumvielu saturs 2020. gada pārraudzības kontrolēs

Otrajā atkārtojumā 2020. gadā 2. pārraudzības kontrolē HM un LB&DS šķirnes govīm bija mazāks izslaukums kā 2019. gadā, attiecīgi 41,6 un 39,8 kg. Starpība starp grupām bija 1,8 kg, kas nebija būtiska. Arī pārējās kontrolēs HM šķirnes govīm vidējais izslaukums diennaktī bija par 0,7 līdz 2,0 kg lielāks nekā LB&DS šķirnes govīm, tomēr tas nebija būtiski lielāks kā LB&DS šķirnes govīm. Vidējais tauku saturs līdz 7. kontrolei bija praktiski vienāds abām šķirnēm, tāpat kā vidējais olbaltumvielu saturs. Tādēļ vidējais EKP visās pārraudzības kontrolēs HM šķirnes govīm bija lielāks nekā LB&DS govīm.

Trešā atkārtojuma pārraudzības kontroļu rezultāti abām demonstrējuma grupām redzami 7. attēlā.

Demonstrējums 2021. gadā arī sākās februārī. Grupās HM un LB&DS govis bija identiska vecuma – 2,4 laktācijas, tomēr HM šķirnes govīm bija būtiski lielāka dzīvmasa nekā LB&DS govīm (attiecīgi 709,2 un 624,4 kg), tādēļ vidējais izslaukums diennaktī HM govīm bija par 2,4 līdz pat 5,6 kg lielāks nekā LB&DS govīm. Sākot ar trešo pārraudzības kontroli līdz pat 10. kontrolei, HM šķirnes govīm izslaukums un arī EKP bija būtiski lielāks.

7. att. Demonstrējuma grupu govju vidējais izslaukums, EKP, tauku un olbaltumvielu saturs 2021. gada pārraudzības kontrolēs

Vidējais tauku saturs lielāks bija LB&DS govīm. 2. pārraudzības kontrolē tas bija 4,30% un 10. kontrolē 5,11%, turpretī HM šķirnes govīm tauku saturs pienā bija attiecīgi 4,03 līdz 4,66%. Sākot ar 3. pārraudzības kontroli, tas ir, vidēji ar laktācijas 90. līdz 100. dienu, tauku saturs pazeminājās abās demonstrējuma grupās, un HM šķirnē bija zem 4,0%. Vidējais olbaltumvielu saturs līdz 5. kontrolei abās govju grupās bija praktiski vienāds un pārsniedza 3,30%, bet, sākot no 6. kontroles, LB&DS šķirnes govīm vidējais olbaltumvielu saturs palielinājās straujāk nekā HM šķirnes govīm, un tas līdz 10. kontrolei būtiski atšķīrās.

Gan Latvijā, gan citās valstīs HM šķirnes govis sasniedz lielāku izslaukumu, salīdzinot ar citām piena šķirņu govīm, tomēr piena sausnas saturs šo govju pienā ir mazāks. Tieši tauku saturs HM šķirnes govīm  ir mazāks nekā citām šķirnēm. Tomēr 2021. gadā publicētā informācija, ko apkopojusi Kanādas lauksaimniecības un pārtikas komisija par dažādu škirņu govju izslaukumu, tauku un olbaltumvielu saturu laktācijas 305 dienās, liecina, ka  Kanādā un vēl 8 citās valstīs HM govīm bija lielākais vidējais izslaukums. Apkopotā informācija liecina, ka vairākās valstīs (Kanādā, Dānijā, Beļgijā, Vācijā, Somijā un Nīderlandē) vidējais tauku saturs HM govīm bija no 4,02 līdz 4,35%. Tikai Čehijā un Igaunijā HM šķirnes govīm vidējais tauku saturs bija mazāks par 4,0%, attiecīgi 3,86 un 3,81% (Average production per cow, 2021). Arī Latvijā HM tīršķirnes govju vidējais tauku saturs 2021. gadā bija mazāks par 4,0% (3,81%).

Trijos demonstrējuma gados noskaidrojām, ka saimniecībā audzētajām LB&DS un HM šķirnes govīm piena sausnas satura rādītāji, tas ir, tauku un olbaltumvielu saturs bija optimālās robežās. Demonstrējuma laikā abu demonstrējuma grupu govju dzīvmasa bija atšķirīga, īpaši 2021. gadā, tādēļ tika izrēķināts, cik kg EKP kontroles dienā katras šķirnes govis ražoja uz 100 kg dzīvmasas (8. att.).

8. att. LB&DS un HM šķirnes govju vidējais EKP uz 100 kg dzīvmasas  kontroles dienā demonstrējuma laikā

Iegūtais EKP daudzums uz 100 kg dzīvmasas bija līdzīgs un būtiski neatšķīrās starp šķirnēm.  Lai arī LB&DS šķirnes govīm bija mazāks izslaukums un arī nebūtiski mazāks EKP daudzums pārraudzības kontroles dienā, tomēr uz 100 kg dzīvmasas sarkano šķirņu govis ražoja līdzvērtīgu EKP daudzumu gan 2019., gan 2020. gadā, bet 2021. gadā LB&DS šķirnes govis diennaktī ražoja par 0,21 kg vairāk EKP nekā HM govis, kurām bija būtiski lielāka (+84,8 kg) dzīvmasa.

Saražotais EKP uz 100 kg dzīvmasas ir vienkārši aprēķināms rādītājs, ko var izmantot ekonomiskajos aprēķinos, jo lielākas govis patērēs vairāk barības sausnas kg 1 kg piena ražošanai.

Veicot ekonomiskos aprēķinus, tika izmantoti dati un pieņēmumi ka vidējā svaigpiena iepirkuma cena demonstrējuma periodā bija 0,3 EUR/kg, kā arī tas, ka standartlaktācijas ilgums ir 305 kalendārās dienas.

6. tabula

Vidējais izslaukums un iegūtais EKP no demonstrējuma grupu dzīvniekiem

Salīdzinot visu trīs atkārojumu svaigpiena ieguves rādītājus,  izslaukums kg lielāks ir HM govju grupās, pārrēķinot iegūto svaigpienu EKP uz 100 kg dzīvmasas, atšķirība LB&DS un HM govju grupām ir nebūtiska.

Secinājumi

• Optimāli mikroklimata un komforta rādītāji novietnē nodrošina labu dzīvnieku veselību un ir labs priekšnosacījums kvalitatīva piena ražošanai.
• Rupjās lopbarības sausnas sastāva izmaiņas var būt par iemeslu dzīvnieku ražības, atražošanas un piena sastāva rādītāju izmaiņām.
• Demonstrējuma laikā no 2019. līdz 2021. gadam saimniecībā saražotai zāles lopbarībai sausnas sagremojamība bija  no 57,9 līdz 73,0% un vidējais kopproteīna saturs sausnā no 15,7 līdz 17,6%.
• Demonstrējuma laikā govis dienā vidēji uzņēma no 22,5 līdz 24,6 sausnas kg un uz vienu patērētās sausnas kg ražoja no 1,3 līdz 1,6 kg EKP.
• Saimniecībā gan LB&DS, gan HM šķirnes govis ražoja pienu ar augstu piena sausnas saturu (laktācijas laikā vid. 12,5 līdz 13,0%).
• LB&DS šķirnes govju grupā tika novērots mazāk veselības problēmu nekā HM govju grupā.
• Demonstrējuma laikā LB &DS grupa uz 100 kg dzīvmasas saražoja līdzīgu EKP daudzumu kā HM govju grupa.
• Lielāki ieņēmumi par realizēto pienu iegūti no HM šķirnes govīm.
• Demonstrējuma laikā saimniecībā palielinājās iegūtā piena apjoms vidēji no vienas govs par 250 kg, piena sausnai nesamazinoties.

Anita Siliņa,

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Daina Jonkus,

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Dzīvnieku zinātņu institūts

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Literatūra

Average production per cow and breed for selected countries 2021. Pieejams: file:///C:/Users/User/Desktop/KALN%C4%80JI/Average%20production%20per%20cow%20and%20breed%20for%20selected%20countries%20-%20agriculture.canada.ca.html

Heinrichs J., Jones C. M., Bailey K. (2016). Milk Components: Understanding Milk Fat and Protein Variation in Your Dairy Herd. Pieejams: https://extension.psu.edu/milk-components-understanding-milk-fat-and-protein-variation-in-your-dairy-herd

Ishler V. A., Heinrichs J., Maulfair D. (2016). Feed Efficiency in Lactating Cows and Relationship to Income Over Feed Costs. Pieejams: https://extension.psu.edu/feed-efficiency-in-lactating-cows-and-relationship-to-income-over-feed-costs

Leimane I., Krieviņa A., Ceriņa S., Auziņš A., Lakovskis P., Dreijere S., Gulbe I., Osīte I. (2021). Pētījuma “Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā” pielikums – situācijas izpētes rezultāti. Agroresursu un ekonomikas institūts. Pieejams: https://www.arei.lv/sites/arei/files/files/projects/Situacijas_izpetes_rezultati_Pielikums_petijumam%20_QVL_30112021.pdf