Jūs atrodaties šeit

Rupjajai lopbarībai jābūt labi sagremojamai

Lopkopība
Demonstrējumi lopkopībā

Slaucamo govju ēdināšanā pamatbarība ir rupjā lopbarība. No tās atkarīga priekškuņģa mikrofloras darbība, kas tālāk būtiski ietekmē govs veselības stāvokli. Jo kvalitatīvāk tiks sagatavota rupjā lopbarība, jo lētāku pienu spēs saražot saimnieki. Rupjās lopbarības kvalitāti ietekmē zālāju kopšana, skābbarības novākšanas laika izvēle, tās pareizas sagatavošanas tehnoloģijas ievērošana un izēdināšanas organizācija.

Viens no rupjo lopbarību raksturojošiem rādītājiem tās izvērtēšanā ir sagremojamā rupjās lopbarības sausnas daļa, ko spēj izmantot dzīvnieks. Tāpēc lopbarības ķīmisko analīžu laboratorijās nosaka kokšķiedras frakciju rādītājus – ADF un NDF. Zāles lopbarībā,  pieaugot ADF saturam, samazinās barības sagremojamība, bet, pieaugot NDF saturam, samazinās barības sausnas uzņemšanas spēja. Lai slaucamā govs apēstu pēc iespējas lielāku skābbarības apjomu un ražotu vairāk piena no rupjās lopbarības, ADF rādītājam nevajadzētu būt augstākam par 30–33% sausnā, bet NDF rādītājam – par 50%. Ja minētie kokšķiedras frakciju rādītāji ir lielāki, skābbarības apēdamība un sagremojamība samazinās. Veidojas lielāks barības vielu iztrūkums, kas būs jākompensē ar lielāku spēkbarības devu izēdināšanu. Palielinoties koncentrātu daudzumam barības devās, dzīvniekiem var rasties veselības problēmas. Jebkurā gadījumā efektīvu barības izmantošanu raksturo sausnas uzņemšanas spēja, kas nozīmē, ka no 1 kg apēstās sausnas govij jāspēj saražot 1,3–1,5–1,8 kg piena. Vēlams, lai kopējā barības devā kvalitatīvas rupjās lopbarības īpatsvars sastādītu 60–70% slaucamajām govīm, kas būtu ekonomiski izdevīgi pamatotas ražības sasniegšanai un saudzējoši dzīvnieku veselībai. Palielinot spēkbarības devas, nepalielinoties izslaukumam, tiek sasniegts tā saucamais 0 punkts, kad jāizvērtē riska faktori, kas saistīti ar govju veselību, kā arī piena pašizmaksas palielināšanos.

Demonstrējuma tēma “Kvalitatīvas rupjās lopbarības īpatsvara palielināšanas iespējas barības devā slaucamajām govīm ekonomiski pamatotas ražības sasniegšanai”, ko Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centrs (LLKC) realizē z/s “Kalna Dambrāni”, ļaus nodemonstrēt, ka kvalitatīvi sagatavota lopbarība un tās īpatsvara palielināšana barības devā var samazināt spēkbarības izēdināšanas daudzumu, saglabājot vai paaugstinot produktivitātes līmeni govīm.

Par demonstrējuma laikā iegūtajiem pirmajiem rezultātiem z/s “Kalna Dambrāni” LLKC informēja šī gada 3. jūnijā rīkotajā lauka dienā. 

Demonstrējuma gaitā tika veidotas divas grupas, katrā pa 25 govīm (1. tabula).

1. tabula

Demonstrējuma grupas

Otrajā grupā rupjās lopbarības īpatsvars devā sastādīja 52% un pirmajā grupā – 60% no kopējā barības sausnas. Grupas veidotas, kad govis no pēcatnešanās grupas tika pārvietotas uz nākamo grupu (60 līdz150 slaukšanas dienām). Aprēķināto barības devu govis saņēma vidēji 2,5 mēnešus, pēc tam govis tika pārvietotas uz citām grupām atkarībā no produktivitātes līmeņa. Govju produktivitātes rādītāju (izslaukums, piena sastāvs, veselība, atražošana) uzskaite turpināsies līdz 305. laktācijas dienai.

Kā rupjās lopbarības avotu saimniecībā izmanto gan zāles, gan kukurūzas skābbarību, kā arī sienu un salmus. Sastādot barības devas un pielāgojoties saimniecības organizētajai kārtībai attiecībā uz dzīvnieku apsaimniekošanu, izēdināmā rupjā lopbarība demonstrējuma grupās bija atšķirīga pēc ķīmisko analīžu rezultātiem (2. tabula). Tas ļāva uzskatāmi parādīt, ka zemākas barības vērtības devas gadījumā būtiski jāpalielina spēkbarības daudzums. 

2. tabula

Skābbarību kvalitatīvie rādītāji I un II demonstrējuma grupai

Viens no galvenajiem rupjās lopbarības raksturojošiem rādītājiem ir sausnas sagremojamība. Tās optimālais rādītājs ir 65–70%, kad dzīvnieks spēj maksimāli izmantot lopbarībā esošo barības vērtību. Jo pareizākā veģetācijas fāzē pļauts zālāja zelmenis, jo vairāk no iegūtajiem sausnas kilogramiem dzīvnieks spēs izmantot. Deva ar pārāk augstu kokšķiedru ierobežo enerģijas uzņemšanu. Dzīvnieka produktivitāte un spurekļa veselība atkarīga no rupjās lopbarības kvalitātes. Jebkura veida papildu stress ir enerģijas noņēmējs, arī zemas kvalitātes lopbarība.

Izēdinātās barības devas (3. tabula) raksturīgas ar lopbarības līdzekļu dažādību. Katram produktam ir savs sastāvs un nozīme barības devas funkcionalitātē. Devas nekad neiedarbosies vienādi visās fermās, to  atbildes reakciju ietekmēs daudzi faktori, kas saistīti ne tikai ar ēdināšanas organizāciju saimniecībā, bet arī ar pārējo fermas menedžmentu. Ar ēdināšanu saistīto pasākumu kopums, kas būtu jānodrošina, ir apjomīgs, tas ir, lopbarības atbilstība laktācijas fāzei, ķermeņa kondīcijai, dzīvmasai, vietas pietiekamība barības galdā, barības konsistence, daļiņu garums, barības maiņa, TMR temperatūra barības galdā, izēdināšanas reižu skaits, barības piestumšana; barības galda tīrība; ūdens nodrošinājums.

3. tabula

Izēdināmās barības devas demonstrējuma grupās

Iegādātie termometri demonstrējumā deva iespēju kontrolēt TMR barības maisījuma temperatūru barības galdā un skābbarību tvertnēs. Pie āra temperatūras 14 °C zāles skābbarības tvertnē tā bija 18 °C, kukurūzas – 19 °C. Teorētiski, salīdzinot ar āru, temperatūrai nevajadzētu pārsniegt +/- 5 °C robežas. Barības galdā temperatūra variēja no 13–15 °C, kas ir optimāli un nepārsniedz 17 °C robežu.

Izslaukuma un piena kvalitatīvo rādītāju uzskaite sākās ar piena pārraudzības kontroli pēc dzīvnieku grupu izveidošanas. Lauka dienas demonstrējumā govju vidējais izslaukums un piena sastāvs tika aprēķināts, izmantojot četru pārraudzības kontroļu datus. Vidējie piena pārraudzības reižu rezultāti redzami 4. tabulā.

4. tabula

Demonstrējuma grupu govju vidējais diennakts izslaukums, piena sastāvs un kvalitāte pārraudzības kontrolēs


Izēdināmās barības devas efektivitāte, izēdinot nemainīgu barības devu līdz dzīvnieku pārvietošanai uz nākamo grupu, atspoguļota 5. tabulā.Tauku un olbaltumvielu saturs pienā augstāks grupā, kurā tika izēdināts lielāks rupjās lopbarības īpatsvars, savukārt piena izslaukuma noturība lielāka grupā ar lielāku spēkbarības īpatsvaru. Laktozes un urīnvielas saturs bija optimālajās robežās abās grupās. SŠS pienā mainīgs abās grupās.

5. tabula

Izēdināmās devas efektivitāte

Izēdinot lielāku spēkbarības devu, ieņēmumi dienā no govs mazāki par 0,14 eiro salīdzinājumā ar grupu, kur izēdināja devu ar lielāku rupjās lopbarības īpatsvaru. Grupā 52:48 devas sadārdzinājumu veidoja spēkbarības patēriņš uz govi dienā, kas palielinājās par 22,5% salīdzinoši ar grupu 60:40.

Starpposma secinājumi:

  • būtiska nozīme rupjās lopbarības kvalitatīvo rādītāju atbilstībai augstākajiem standartiem;
  • zemāka rupjās lopbarības vērtība, barības devu sadārdzināja par 13,3%;
  • koncentrātu patēriņš ar zemāku rupjās lopbarības vērtību  palielinājās par 22,5%;
  • lielāks rupjās lopbarības īpatsvars barības devā pienā nodrošināja augstāku tauku un olbaltumvielu procentu;
  • augstāka piena izslaukuma noturība bija  grupā, kur lielāks izēdināmās spēkbarības īpatsvars.

Darbs demonstrējumā tiek turpināts. Pasākums norit LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/20/P21, 4. lote.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Ziedīte Bimšteine,
LLKC Jēkabpils biroja lopkopības konsultante,
Dr. agr., profesore Daina Jonkus