Produktīva kaza ir pareizi izaudzēta kaza

Lai pareizi izaudzētu jaunu, ražīgu vaislas kazu, kuru varētu aplecināt un apmēram pēc 150 dienām iegūtu pēcnācējus un vērtīgo kazu pienu, LLKC Lopkopības kompetenču centrs turpina uzsākto izmēģinājumu kazkopības saimniecībā z/s “Bērzi”.

Pēdējo gadu laikā kazu skaitam Latvijā tendence palielināties nav liela, 2016. gada sākumā bija ap 13 000 kazas, ar iepriekšējo gadu dzīvnieku skaits palielinājās par 3,2%, bet ganāmpulku skaitam ir tendence samazināties.

Ja runājam par kazu šķirnēm, tad izplatītākie ir dažādu krustojumu dzīvnieki (XX), Latvijas vietējās kazas (LVK) un Zānes kazas (ZK).  Latvijā lielākoties tiek audzētas kazas, lai iegūtu kazas pienu, 2015. gadā piena pārraudzība tika veikta tikai 1042 kazām 21 ganāmpulkā ar vidējo izslaukumu 419 kg no vienas kazas vidēji laktācijā, kas norāda par samērā ekstensīvu saimniekošanu. Latvijas kazu audzētāji ir uzsākuši gaļas šķirņu kazu audzēšanu, bet patlaban to skaits ir neliels, un līdz ar to pieredze ir jāuzkrāj.

Veicot izmēģinājumu kazkopības saimniecībā, tika analizēti ekonomiskie un saimnieciskās darbības rādītāji un aprēķināta kazas piena pašizmaksu, kas izmēģinājuma saimniecībā “Bērzi” pēdējos trīs gados bija vidēji 0,60 eiro/kg, lopbarības izmaksas 1 kg kazas piena ražošanai arī pēdējo trīs gadu periodā bija vidēji 0,23 eiro. Latvijā lielākā daļa kazkopības saimniecību, arī izmēģinājumā iekļautā saimniecība, strādā ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm, iegūto produkciju arī pārstrādājot un realizējot tiešajā tirdzniecībā.

Z/s “Bērzi”, kurā notiek izmēģinājums, atrodas Talsu novadā, Vandzenes pagastā, 120 km no Rīgas, 17 km no Talsiem, 14 km no jūras. Tas ir ģimenes uzņēmums, kurā iesaistīti četri Pilienu ģimenes locekļi. Saimniecībā nodarbojās ar kazas piena ieguvi, gaļas kazu audzēšanu un vaislas kazu audzēšanu. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme saimniecībā ir 19,1 ha, no tās 6,1 ha zemes (ganībām), 13 ha nomas zeme (ziemas lopbarībai). Saimniecībā ir 123 kazas, no tām – 80 kazu mātes ar vidējo ražību 365 dienās 507 kg, kas ir par nepilniem 100 kg lielāka nekā Latvijā vidēji no vienas slaucamās kazas pārraudzībā. Saimniecība strādā, lai saglabātu vietējo ģenētisko resursu, lielākā daļa no ganāmpulka ir Latvijas vietējā kaza (LVK), bet pēdējo gadu laikā saimniecība ir iegādājusies vaislas dzīvniekus ES valstīs. Sezonas laikā saimniecība piedāvā lauku tūrisma pakalpojumu. Saimniecība ļoti pārdomāti un mērķtiecīgi strādā, lai popularizētu veselīgos un dažādos kazas piena un gaļas produktus.

Turpinot izmēģinājumu 2016. gadā, kazām tika noteikts pirmās atnešanās vecums dienās un kazu piena produktivitāte un kvalitāte (izslaukums, piena tauku un olbaltumvielu saturs procentos un daudzums, kg) laktācijas sākuma periodā.

 Demonstrējuma grupu kazas dzimušas no 2014. gada 28.04. līdz 22.06. Visi dzimušie kazlēni ir Latvijas šķirnes (LVK) kazu un viena tēva pēcnācēji. Demonstrējuma veikšanai 2014. gadā tika izveidotas trīs pētījuma grupas, kurās kazlēni iedalīti pēc to atšķiršanas laika no mātēm un ēdināšanas veida. Jaunās kazas atnesās 2016. gadā no 29. februāra līdz 13. martam.

Lielākais atnesušos kazu īpatsvars no kopējā skaita bija grupā, kur kazlēni pie mātes bija līdz 60 dienu vecumam – 75%, grupā, kur kazlēni pie mātes bija līdz 90 dienai, atnesušos kazu īpatsvars bija 67%, bet grupā, kurā kazlēni tika atšķirti septiņas dienas pēc dzimšanas, atnesušos kazu īpatsvars bija 50% no kopējā skaita.

1.attēls

Dzimumgatavība kazām iestājas agri – apmēram 5–7 mēnešu vecumā. Kazu saimnieciskā izmantošana vaislai atkarīga no jauno dzīvnieku ķermeņa attīstības stāvokļa, ja jaunās kaziņas ir labi ēdinātas un koptas, un uzrāda normālu ķermeņa attīstību dzīvmasu, tās pirmo reizi var aplecināt 8–12 mēnešu vecumā, tomēr pārāk agra lecināšana nav ieteicama, jo, pirmo reizi lecinot, kazas dzīvmasai atkarībā no šķirnes jābūt 28–35 kg. Izmēģinājumā iekļautās kazas optimālo lecināšanas dzīvmasu sasniedza un tika aplecinātas no 15,5 mēnešu vecuma līdz 17,3 mēnešiem. Agrāk atnesās kazas, kuras bija 3. grupā (atšķirtas pēc dzimšanas, dzimušas jūnijā) – 620,4 dienu jeb 20,7 mēnešu vecumā, kas bija būtiski ātrāk nekā 1. grupas kazām (670,3 dienas vai 22,3 mēneši, dzimušas aprīļa beigās). Visu trīs grupu kazām tika veikta piena pārraudzība.

2.attēls

Visām kazām veiktas 5 pārraudzības kontroles. Lielākais vidējais izslaukums 149 slaukšanas dienās bija 2. grupas kazām – 491,2 kg, mazākais – 1. grupas kazām – 147 slaukšanas dienas 400,3 kg.

Vairāk tauku un olbaltumvielu kg iegūti no 3. grupas kazām – 38,0 kg. Nebūtiski mazāk – no 2. grupas kazām – 36,8 kg. Vienā slaukšanas dienā vairāk piena – 3,3 kg bija kazām, kuras no mātēm atšķīra līdz 60. dienai.  Tā kā izmēģinājums turpinās, tad ar visiem rezultātiem varēs iepazīties izmēģinājuma noslēguma pasākumā.

Visiem interesentiem, kas piedalījās pasākumā, bija iespēja uzdot jautājumus par kazkopības nozarē un kazu audzēšanā interesējošiem jautājumiem, kā arī kazu novietnē pārliecināties, kā ar digitālā gāzu analizatora palīdzību tiek noteikta ogļskābās gāzes (CO₂) koncentrācija, amonjaka (NH₃) gāzes koncentrācija un sērūdeņraža (H₂S) koncentrācija, jo, ikdienas rutīnā strādājot, dzīvnieku īpašnieki maz uzmanības velta dzīvnieku novietņu mikroklimata rādītājiem (labturības rādītājiem), kuri kazām ir īpaši svarīgi, jo tiešā mērā ietekmē kazu veselību un iegūtās produkcijas apjomu. Nereti novietnēs nav pietiekama ventilācija, kā rezultātā strauji paaugstinās NH₃ koncentrācija novietnes gaisā, kas būtiski ietekmē dzīvnieku veselību. Seminārs notika Valsts Lauku tīkla pasākuma „Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvaros.

Atziņas:

• Fermu diena kazkopības saimniecībā ir vienojošs un saliedējošs faktors gan kazkopības nozarē iesaistītajiem, gan interesentiem, kas vēlētos nodarboties ar kazkopību.
• Šī pasākuma laikā bija iespēja apmainīties ar informāciju, iegūt jaunas zināšanas un pieredzi ne tikai kazkopībā, bet arī kazu piena un gaļas produktu popularizēšanā.
• Latvijā ražotie kazkopības produkti tiek saražoti nelielos apjomos un lielākoties ir pieejami tiešajā tirdzniecībā.
• Latvijas kazu ganāmpulkos jāievieš jaunas inovācijas, ņemot vērā pasaulē pārbaudītas un praksē ieviestas labās saimniekošanas metodes.
• Latvijas kazkopības nozarē jāveic vairāk pētījumu par dzīvnieku audzēšanas dažādām metodēm un piemērotu kazu šķirņu audzēšanu Latvijā.
• Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, lai izaudzētu jaunkazu līdz gada vecumam, ir nepieciešams patērēt vismaz 200–250 eiro.
• Kazas piena pašizmaksa izmēģinājuma saimniecībā “Bērzi” pēdējos trīs gados bija vidēji 0,60 eiro/kg.
• Lielāko izmaksu daļu veido kopējās lopbarības izmaksas – 40%.
• Lopbarībai (kazlēnu ēdināšanai) izmantotais piens sastāda 22% no kopējām izmaksām.
• Lauksaimniecības produktus ražojot ar bioloģiskām metodēm, šo produktu cenai būtu jābūt ievērojami augstākai kā konvencionāli ražotajiem produktiem, tikai tad var attīstīties bioloģisko produktu ražotāji, kas būtu konkurētspējīgi kopējā tirgū.
• Kazu ganāmpulks jānodrošina ar kvalitatīvāku rupjo lopbarību, minerālvielām, jo īpaši kalciju (Ca) un fosforu (P), jo kazas piena sastāvā Ca, P ir vairāk nekā govs pienā.
• Pēc LDC datiem, 2015. gadā Latvijā no vienas kazas laktācijā ieguva 419 kg piena, kas ir 30 kg laktācijā no kazas mazāk kā gadu iepriekš. Tas norāda, ka Latvijā pastāv izaugsmes iespējas.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja