Jūs atrodaties šeit

Precīzas apsaimniekošanas nozīme slaucamo govju ēdināšanā

Lopkopība
Piena lopkopība
Zālēdāju projekts

Lai veicinātu ģimenes piensaimniecību konkurētspēju kopējā piena tirgū, LLKC Zālēdāju projekta ietvaros tika izraudzīta izmēģinājuma tēma par precīzas ēdināšanas nozīmi slaucamo govju ganāmpulkā un urīnvielu kā proteīnu izmantošanas ietekmējošu faktoru. Šajā izmēģinājumā paredzēts izzināt saimniecības pieredzi ganāmpulka a ēdināšanā un saprast, kas uzlabojams turpmāk. Lai piena ražošana būtu ienesīga, būtiski ir veikt uzraudzību visos segmentos, no kā atkarīga piena ražošana.

Jāsaprot, ka gan slaucamo gov ju apsaimniekošana, gan dzīvnieku komforts, gan rupjā lopbarība un tās precīza izēdināšana ir vienlīdz nozīmīgi priekšnosacījumi, lai ražotu pienu. Šoreiz izmēģinājumā uzmanība tika vērsta precīzai ēdināšanai.

Izmēģinājums tika ierīkots z/s “Kalni” Talsu novadā, Valdgales pagastā 2017. gada sākumā. Lai spētu realizēt izstrādāto metodiku, tika izraudzīta ģimenes saimniecība z/s “Kalni”. Tā ir tipiska ģimenes saimniecība, kas Latvijas piensaimniecībā ir visplašāk pārstāvētā saimniecību grupa. Saimniecībai ir labi ražošanas rādītāji, vidējais izslaukums no govs diennaktī – 31 kg, piena tauku % – 4,01, olbaltumvielu % – 3,58, vairāk nekā puse no slaucamajām govīm ir sarkano šķirņu govis. Ģimenes piensaimniecību saimniekiem, tāpat kā lielsaimniecību speciālistiem, būtu jāizvērtē savas piensaimniecības informatīvie rādītāji, bet nereti pietrūkst iespēju vai zināšanu, ikdienas ritms ir pārāk dinamisks, un pārraudzības datu analīžu un barības analīžu informācijas nozīmīgums netiek pienācīgi novērtēts. Rezultātā tiek pazaudēti piena kilogrami un bieži vien arī dzīvnieku veselība un pat apdraudēta dzīvība.

Saimniecības bieži nezina, cik daudz sausnas kg govis ganāmpulkā spēj apēst.

Līdz ar to viens no pirmajiem uzdevumiem izmēģinājumā bija noskaidrot sausnas uzņemšanas spēju (jeb sausnas apēdamību). To veicām slaucamo govju, cietstāvošo un pirms atnešanās govju grupās.

Jāpiebilst, ka lielākoties arī ģimenes saimniecībās nelielā dzīvnieku skaita dēļ ir viena slaucamo govju grupa, tā bija arī izmēģinājuma saimniecībā, atsevišķi tiek turētas cietstāvošās govis un govis pirms atnešanās.

Sausnas uzņemšana tika kontrolēta laika periodā no marta līdz augustam. Ja barības devas slaucamo govju ganāmpulkā līdz šim bija rēķināta uz 22,5 kg sausnas uzņemšanu, tad, veicot precīzu kontroli, noskaidrojām, ka reālā sausnas uzņemšana ir 24,04 kg. Tāpēc, ja skābbarība ir ar labu barības sagremojamību, tad barības deva, kas aprēķināta 22,5 kg sausnas uzņemšanai, būs dārgāka kā barības deva 24 sausnas kg sausnas uzņemšanai. Uzlabojot barības vielu piegādi un veicot precīzāku barības devu aprēķinu, jau augustā sausnas uzņemšana palielinājās līdz 24,8 kg. Kontrolējot sausnas uzņemšanas atbilstību izslaukumam, mērķis ir 23–24,5 kg (Hoard’s Dairyman, May, 2017., 361.p. Michael F. Hutjens, The magic of dry matter intake). Visā periodā sausnas uzņemšana saglabājās vienlīdz augsta, kaut gan bija nepieciešams nomainīt izēdināšanai trīs dažādu zāles skābbarību.

Novērtējot barības devas izmantošanos, tika noteikta saražotā koriģētā piena attiecība pret sausnas kg. Saimniecībās, kur ir viena slaucamo govju grupa, šai attiecībai, lai to vērtētu kā labu, jābūt 1,5. Devas efektivitāte saimniecībā aprīlī bija 1,37, tad maija jau 1,41 un augustā 1,44. Tas izskaidrojams ar barības devas sausnas uzņemšanas precīzu kontroli, kā rezultātā iespējams precīzāk sagatavot barības devu.

Laika periodā no marta līdz augustam tika izstrādāta ganāmpulka veselības uzskaites karte, kurā tika veiktas atzīmes par slaucamajām govīm, kas atnesās attiecīgajā mēnesī. Metrīts un placentas aiztures bija tās lietas, kas atkārtojās, govīm atnesoties. Saimniecībā govīm pēc atnešanās metrīts nav bijis zem 25% un placentas aiztures ir robežās no 14 līdz 8%. Tā kā ir pamats norādīt, ka šīs problēmas rodas, ja slaucamajām govīm novēro organismā enerģijas deficītu. Tā kā izteikta problēma slaucamo govju ganāmpulkos ir tā hipokalcēmija, tad tika veiktas urīna analīzes uz makroelementiem un zāles skābbarības analīzes, lai noteiktu K un Cl saturu.

Veiktās dzīvnieku urīna analīzes parādīja, ka govīm pirms atnešanās bija paaugstināti K un pazemināti Ca rādītāji. Tāpat urīna analīzes parādīja, ka visu laktāciju govīm ir pazemināts Ca līmenis, kas secīgi izsauc enerģijas deficītu, jo, ja govīm novēro hipokalcēmiju, tas ietekmē spurekļa darbību.

Zāles skābbarības analīzes norādīja, ka pārāk augstais K līmenis rodas no labi apsaimniekotiem zālājiem. Toties Cl saturs ir vidējs, kas ļauj veikt hipokalcēmijas profilaksi. Lai novērstu hipokalcēmijas radītās problēmas saimniecībā, risinājumu meklējumi ir uzsākti. Lai atrastu veiksmīgāko risinājumu, noteikta sausnas uzņemšanas kontrole, kur pirms atnešanās govju grupā maijā bija 11,55 kg sausnas, bet jau augustā 13,06 kg sausnas.

Tāpēc, ja govis vairāk uzņem sausnu, tuvojoties dzemdībām, jo tā jau ir norāde uz zemāku hipokalcēmijas risku pēc atnešanās.

Slaucamo govju proteīna izmantošanu barībā analizēja, ņemot vērā urīnvielas rādītājus.

Urīnviela ir slāpekli saturošs ķīmisks savienojums, kas rodas slaucamo govju vielmaiņas procesā nierēs un aknās no amonjaka, un to caur nierēm, urīnu, kā arī ar siekalām un pienu izvada no organisma. Urīnvielas saturs šajos sekrētos ir atkarīgs no proteīna un enerģijas nodrošinājuma organismā govs (Geerts et al, 2004). Par optimālu urīnvielas saturu zinātnieki uzskata no 15 līdz 30 mg dL-1 (MU).

1.tabula

Urīnviela tika noteikta visām govīm katra mēneša pārraudzības dienā, un, vadoties no urīnvielas analīzēm katras govs pienā, tika veiktas korekcijas barības devā. Urīnvielas rādītājs virs normas bija jūnijā, kad sāka izēdināt jaunu skābbarības bedri. Jaunajā skābbarībā bija augsts amonija slāpekļa saturs, kas ir 22% no kopējā slāpekļa (norma ir zem 10%). Neizbarojot bojāto skābbarības slāni govīm, urīnviela pienā atgriezās normas līmenī.

Lai veiktu slaucamo govju PRECĪZU ēdināšanu un tā ekonomiski pamatoti iegūtu gan veselus dzīvniekus, gan kvalitatīvu pienu, tad gan lopbarības kvalitātei, gan ganāmpulka sausnas uzņemšanas, gan veselības radītāju pastāvīgai noteikšanai, gan piena pārraudzības rādītāju analīzei ir būtiska loma ganāmpulka apsaimniekošanā.

Risinot dažādas ikdienas situācijas piensaimniecībā, būtu jāvērš uzmanība uz desmit praktiskām lietām, kāds vai cik liels ir graudu daļiņu lielums, rupjās lopbarības daļu lielums, kāda ir fermentācija skābbarībai, kāda ir barības izmantošanās efektivitāte, urīnvielas pārbaude, mēslu skalošana, mēslu konsistences vērtējums, cietes % mēslos, govju kustību vērtējums, govju ķermeņa kondīcijas vērtējums (M.Hutjens, the University of Illinois, May, 2017, webinar).

Šis izmēģinājums tika ierīkots, lai ar praktisku un secīgu uzskaites un protokolu palīdzību tiktu uzkrāta un sistematizēta informācija par ganāmpulku, kuru, tālāk analizējot un izvērtējot, var pielietot ganāmpulka profilakses pasākumu izstrādei un tālākās ganāmpulka ēdināšanas apsaimniekošanas uzlabošanai. Darbs pie izmēģinājuma tiek turpināts.

Antra Gražule,

liellopu ēdināšanas konsultante

Daina Jonkus,

LLU Lauksaimniecības fakultātes prof., Dr. agr.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Foto Galerija: