Pirmpieņu kvalitātes nozīme, pārejot no piesietās turēšanas uz nepiesieto

Šogad saimniecībā “Vienotnes” pētīta tēma, kas saistīta ar pirmpieņu kvalitāti, ēdināšanu un apsaimniekošanu, pārejot no piesietās turēšanas uz nepiesieto, un slaukšanu veicot ar robotu.

Īstenojot LLKC demonstrējumu ”Slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekme uz dzīvnieku veselību, produktivitāti, pēcnācēju kvalitāti”, oktobrī tika organizēta lauka diena, ko rīkoja LLKC Cēsu konsultāciju birojs sadarbībā ar  piena lopkopības saimniecību SIA “Vienotnes” novietnē “Mazbebri” Stalbes pagastā.

Lauka dienā bija iespēja uzzināt par demonstrējuma gaitu un rezultātiem, par pirmpieņu kvalitāti un ēdināšanas specifiku. Tā kā saimniecība nesen uzcēlusi jaunu novietni, kas aprīkota ar slaukšanas robotiem, tad par robotizācijas iespējām ģimenes saimniecībās un to, kā laikus sagatavoties pārejai un darbu šādā novietnē, pastāstīja “DeLaval” konsultanti. Saimniecības vadītājs Normunds Ruķis iepazīstināja ar sasniegto un turpmāko darbības stratēģiju.

Par demonstrējumā novēroto pastāstīja LLKC Cēsu konsultāciju biroja lopkopības konsultante Andra Seredina. Teļi saimniecībā dzimst viegli, tie ir vidēji lieli, un to veselība un dzīvība atkarīga no daudziem faktoriem, starp kuriem viens no svarīgākajiem ir cilvēku attieksme. Atnešanās vieglums ir atkarīgs no govju ķermeņa kondīcijas, un to savukārt ietekmē ēdināšana. Laba ķermeņa kondīcija atnešanās brīdī ir no 3,0 līdz 3,4 ballēm (6 ballu sistēmā). 1. attēlā par ķermeņa kondīciju attēloti visi demonstrējumā iesaistītie dzīvnieki, pirmajā daļā – ķermeņa kondīcija pirmpienēm, kas atnesās līdz 24. mēnešu vecumam, otrajā daļā – kas atnesās vēlāk. Grafikā  redzams, ka lielākā daļa rādītāju ir normas robežās. Pārsniegt kondīciju un nobaroties ir tendence vecākām demonstrējuma telēm.

Saimniecībā pirmajās dzīves dienās dzīvmasas pieaugumi pirmpieņu telītēm ir lēnāki salīdzinājumā ar vecākām govīm, bet lecināšanas laikā dzīvmasas pieaugumi izlīdzinās un ir līdzīgi. Pirmpieņu teļi aug labi, un tā palielinās slaucamo govju ganāmpulks saimniecībā, bet jāsaprot, ka jāpieliek lielākas pūles audzēšanā. Demonstrējumā noskaidrojās, ka pirmpieņu pirmpiens satur mazāku imūnglobulīnu daudzumu, līdz ar to pirmpiena apjoms teļiem jāpalielina, un vēlamas vairākas reizes, obligāti pirmpienu uzglabājot ledusskapī, lai novērstu nevēlamo baktēriju attīstību, kas bieži ir caurejas cēlonis teliņiem agrīnā vecumā.

Teļu veselība saimniecībā ir optimāla, kritušo teļu skaits starp demo grupām izlīdzinās. Pirmajā atkārtojumā saslima un krita vairāk teļi pirmpienēm, kas nesās līdz 24 mēnešu vecumam, bet otrajā atkārtojumā tikpat teļu pārslimoja vai tika izslēgti no ganāmpulka vecākām telēm. Veiktajā demonstrējumā varējām secināt, ka atnešanās vecumam nav būtiskas ietekmes uz teļu veselību, bet būtiskāks ir cilvēciskais faktors  ganāmpulka uzraudzībā.

Pasaules vadošajās piensaimniecības valstīs, piemēram, ASV, Holšteinas melnraibās šķirnes dzīvniekiem pirmo atnešanos jau praktizē  21 mēneša vecumā. Bet nav teikts, ka tam jābūt kā mērķim. Būtiskāk, ka telēm atnešanās laikā jāsasniedz 90 līdz 95% no pieaugušas govs dzīvmasas. Katra saimniecība atrod savu labāko teļu atnešanās vecumu. To koriģē un tad nosaka mērķus savai saimniecībai visām vecuma grupām. Lai varētu veikt korekcijas ganāmpulkā, regulāri jāmēra telīšu svars, augums un jānosaka ķermeņa kondīcija. Sasniedzot 12 mēnešu vecumu, teles var uzņemt 2,5% sausnas kg no dzīvmasas.

Mērķi ir Holšteinas (HM) govīm sasniegt 0,93–1,0 kg dzīvmasas pieaugumu dienā no piena perioda beigām līdz atnešanās brīdim, kad tele ir sasniegusi optimālo dzīvmasu un kondīciju, lai varētu uzsākt sēklošanu. Telīšu audzēšanā svarīgi nodrošināt proteīna līmeni barības devā 15%. Ja sagādāta zemas kvalitātes rupjā lopbarība, neiegūsim vēlamo dzīvmasas pieaugumu audzējamām telēm. Ja rupjās lopbarības kvalitāte ir ļoti augsta, audzējamās teles var noēst lielu sausnas daudzumu, kas rezultējas tauku pieaugumā, pārbarotā kondīcijā, kas ir risks pēcatnešanās periodā un smagām dzemdībām. Arvien vairāk vērību pievērš aminoskābju nodrošinājumam. Ideālā aminoskābju attiecībā balansē lizīnu, metionīnu un treonīnu.

Demonstrējuma saimniecībā vidējais govju svars ganāmpulkā trešās un vecākās laktācijas govīm ir 656 kg. Tātad telītēm atnešanās laikā jāsver no 590 līdz 620 kg. Saimniecībā tika veikti divi demonstrējuma atkārtojumi, tāpēc sekos divu atkārtojumu iegūto datu analīze. Analizēsim izslaukumu, dzīvmasu un šķirni. 2. attēlā 1. atkārtojuma  pirmpieņu dzīvmasa atnešanās laikā.

2. attēlā apvienoti pirmpieņu rādītāji no abām demonstrējuma grupām pirmajā atkārtojumā. Grafika pirmajā daļā redzami to teļu dati, kas atnesās agri – līdz 24. mēnešu vecumam. Otrajā grafika daļā – teles, kas atnesās pēc 24. mēnešu vecuma. Grafikā stabiņi iekrāsoti trīs krāsās: zilā, violetā un dzeltenā. Zilās krāsas stabiņš nozīmē, ka tie ir HM tīršķirnes un krustojuma dzīvnieki ar HM gēnu asinību virs 50%, violeti  iekrāsotas DS un HS teles, un dzeltenā krāsā LB un LB krustojuma teles ar HM gēnu asinību zem 50%.

Svarīgi, vai no pirmpienēm, kas nesas agri, var iegūt lielu izslaukumu? Vai ražību ietekmē dzīvmasa atnešanās laikā? Vai dzīvmasa ir galvenais ietekmējošais faktors liela izslaukuma sasniegšanā?

Grafika pirmajā daļā ir aprēķināti un attēloti vidējie rādītāji no abām pirmpieņu grupām. No vidējiem rādītājiem redzam, ka abu grupu pirmpienes vidēji nav sasniegušas 90% no atnešanās dzīvmasas saimniecībā. Bet, ja papēta individuāli teles, kas bija izraudzītas demonstrējumā, redzam, ka katrā grupā ir teles, kas sasniegušas 90% no pieaugušu govju dzīvmasas saimniecībā.   

Vai pie lielākas dzīvmasas ir arī lielāks izslaukums? Atbildot uz šo jautājumu, jāsecina, ka apgalvojums nepiepildās, jo, piemēram, Rudene (633 kg), Turcija ( 622 kg), Kaiba (694 kg) ir sasniegušas vēlamo atnešanās svaru, bet redzam  to, ka izslaukumi ir zemi, to var aplūkot smalkākajā zilās krāsas izslaukuma līknē. Savukārt Malta HM 100% (556 kg), Vārpa HM 64,9% (610 kg), otrajā grupā Ženēva DS 26,5% (500 kg), Manta HM 70,3% (513 kg) ir ar mazu dzīvmasu atnešanās laikā, bet lielu izslaukumu. Tātad ne tikai dzīvmasa, kvalitatīvai izaudzēšanai ir vēl kāds svarīgs faktors, kas ietekmē pienīgumu, un tā ir ģenētika. Redzams, ka vienādos apsaimniekošanas apstākļos, kas nav ideāli, vidēji zemākie ir tieši LB un LB krustojuma dzīvnieku izslaukumi ar HM gēnu asinību zem 50%, bet lielākie ir HM un HM krustojuma dzīvnieku izslaukumi ar HM gēnu asinību virs 50%.

Otrā atkārtojumā dzīvmasas situācija ir līdzīga, tā nav sasniegta  atnešanās laikā, rādītāji ir nepietiekami lielākajai daļai pirmpieņu abās vecuma grupās. Izslaukums ir lielāks HM tīršķirnes un HM krustojuma pirmpienēm, piemēram, Maskavai, Talsai, Modelei. Dzīvmasa ir optimāla, un izslaukumi iegūti lielāki par pirmpienēm ar lielāku  dzīvmasu.

Otrajā atkārtojumā izslaukumu atšķirība starp šķirnēm ir mazāka, un arī vidējie izslaukumi ir zemāki abās demonstrējuma grupās. Viens no faktoriem, kāpēc pirmpienēm netiek sasniegti labāki ražības rādītāji šajā periodā, ir rupjā lopbarība, kuras kvalitātei ieteicams pievērst lielāku uzmanību. Ļoti labi, ka demonstrējumam ir divi atkārtojumi, jo rezultāti atšķīrās un bija vieglāk pieņemt secinājumus. Otrais atkārtojums bija ar zemākiem piena ražības rādītājiem abās pirmpieņu grupās. Tas parādīja, ka govju ģenētiskais potenciāls var labāk realizēties, ja ir kvalitatīva rupjā lopbarība un teicama apsaimniekošana. Lielāks izslaukums demonstrējumā ir dzīvniekiem  HM 100% vai HM krustojumiem, kuriem HM asinība ir virs 50%.

Ja rupjās lopbarības kvalitāte zema, tad dzīvnieku ģenētisko potenciālu grūti novērtēt.

Demonstrējums parāda, ka pirmpienes, kas ir pareizi izaudzētas un atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, var iegūt augstus izslaukumus. Par to var pārliecināties grafikos par pirmpieņu izslaukuma prognozi un iegūto ražību 305 slaukšanas dienās. Grafikā ievērots iepriekš tekstā minētais princips (vidējie rādītāji abām pētījuma grupām, un tālāk dati par pirmpienēm, kas nesas līdz 24 mēnešu vecumam, pa šķirnēm, pēc tam vecāko pirmpieņu ražības prognoze un izpilde).

Tieši dzīvnieki ar HM gēnu pārsvaru vai tīršķirnes HM dod vislielākos izslaukumus, pat nepilnīgas apsaimniekošanas modeļa gadījumā. Dzīvmasa nav noteicošais lielums augstai ražībai, svarīga ir ģenētika, ēdināšana, rupjās lopbarības kvalitāte un apsaimniekošana. Neiegūtā ražība liecina par pieļautajām kļūdām dažādos telīšu izaudzēšanas un attīstības posmos. Faktori, kuri ietekmē teļu augšanu:

• atnešanās vieglums,
• atnešanās vide,
• mātes kondīcija,
• pirmpiena tīrība un kvalitāte,
• cik drīz pēc dzimšanas un cik daudz pirmpiena tiek dots,
• teļa mītne,
• ventilācija,
• tīra un sausa guļvieta,
• caureju biežums un smagums,
• elpošanas problēmas,
• piena (piena aizvietotāja) daudzums, ko ēdina,
• pasterizācija,
• kvalitāte un viendabīgums barības vielu piegādē,
• rupjās barības daļiņu garums, veids, daudzums,
• ūdens daudzums,
• dzirdnes tīrība,
• silts ūdens ziemā,
• ēdināšanas sakārtošana atbilstoši āra temperatūrai un termālai zonai.

Demonstrējuma zinātniskā konsultanta, atgremotāju ēdināšanas konsultantes Antras Gražules ieteikumi:

Svarīgi panākt spurekļa attīstīšanu jebkurā piena izēdināšanas sistēmā. Spurekļa bārkstiņu attīstību veicina graudu ciete. Neierobežotā piena ēdināšanas sistēmā jāatrod pareizā pieeja, kad, mazinot piena daudzumu, teļš sāk ēst arvien vairāk starterbarību, tādējādi attīstot spurekli. Spurekļa bārkstiņas aug no gaistošām taukskābēm, kuras veidojas no starterbarības. Bārkstiņas ir atbildīgas par tālāko barības vielu uzsūkšanos. Nevajadzētu pārtraukt dot pienu, kamēr teļš neapēd 1 kg startera vismaz 3 dienas pēc kārtas. Tāpat nevajadzētu teļu pārvietot nākamā grupā uzreiz pēc piena noņemšanas. Būtu labi vismaz 5-7 dienas tam palikt uz vietas, kas nepalielina stresu, bet ļauj uzsākt ēst vairāk starterbarības. Pēc piena noņemšanas grupas lielums ieteicams ne lielāks  kā 6 teļi. Turpina dot starterbarību, panākot 3-4 kg apēdamību dienā. 2 mēnešu vecumā teļam jādubulto savs dzimšanas svars. Komfortam ir liela nozīme teļu attīstībā. Būtiskākās kļūdas, kas ierobežo teļu augšanas parametrus, ir augsts gaisa mitrums, mazs pakaišu daudzums, slapjas guļvietas, teļu pārblīvētība. Mazajiem teļiem nav labi atrasties vienā telpā ar govīm. Ja no piena nošķirts teļš saņem ap 2 kg startera,  palikušajā vietā spureklī var ”iebērt” 0,5 kg siena. Siens ir tilpumains, aizņem daudz vietas. Turklāt teļa spureklis vēl pilnībā nefunkcionē, tādēļ tas nevar sadalīt kokšķiedru kā pieaugušas govs spureklis. Ja teļš ēd daudz siena, tad cietīs dzīvmasas pieaugums un samazināsies startera apēdamība, rezultātā notiks lēnāka spurekļa attīstība.  

Dzīvmasas pieaugums variē par aptuveni +/-100 g ģenētisko faktoru jeb iedzimtības dēļ. Tomēr starptautiskie pētījumi liecina, ka 10% labāko telīšu bijušas ar dzīvmasas pieaugumu 900 g/dienn. un svērušas par aptuveni 75 kg vairāk pirmās atnešanās laikā, un no tām iegūts par 6 kg piena un vairāk dienā kā dzīvmasā mazākām telēm. Visā teles augšanas laikā tām nebūtu vēlama pārbarota kondīcija. Tāpēc svara pieaugumam jānotiek kopā ar augšanu augstumā. Augsti dzīvmasas pieaugumi pēc grūsnības iestāšanās nebūtu vēlami, jo tas ietekmēs pirmpienes veselību pēc atnešanās.

 Saimniecībās nebūtu nepieciešams obligāti sasniegt 24 mēn. vecumu  atnešanās laikā, ja neizpildās telīšu augšanas pamatnosacījumi par dzīvmasas un augstuma pieaugumiem.

Tādā gadījumā arī 26 mēn. vecumā atnešanās ir atbilstoša. Tomēr katrs mēnesis, ko tele dzīvo papildus bez piena došanas nozīmē lielākus  izdevumus saimniekam. Tāpēc vēla atnešanās iespaido saimnieka naudas maku, un tad jāsaprot, kur ir kļūdas saimniecības teļu audzēšanā.

Ja būs sasniegts diennakts pieaugums 0,9-1,0 kg pirmajos trīs dzīves mēnešos, rezultāts, ka tele svērs 700 kg pirms atnešanās vai apmēram 600 kg pēc atnešanās, būs garantēts.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Andra Seredina,
LLKC Cēsu biroja konsultante lopkopībā