Pieredzes apmaiņas braucienā uz Igaunijas lopkopības saimniecībām piedalās LLKC konsultanti un lauksaimnieki

Laikā no 15. līdz 17. aprīlim Latvijas Dabas fonds SNOWBAL projekta ietvaros rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu uz Igauniju, kurā piedalījās speciālisti un lauksaimnieki, kuri ikdienā nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu. ProjektaSNOWBAL mērķis ir informēt sabiedrību par ilgtspējīgām saimniekošanas metodēm, kas samazina barības vielu noteci Baltijas jūrā, un parādīt, ka saimniekošana ir savienojama ar ekoloģisko funkciju saglabāšanu, un ka dabas aizsardzība var iet roku rokā ar biznesu, saimniekojot ilgtspējīgi.

Brauciena laikā apmeklējām astoņas saimniecības – gan uz cietzemes, gan uz Hījumā salas. Saimniecībās vērojama līdzīga tendence, ka saimniecībās, kuras uzsākušas gaļas lopkopību, piena govis tiek krustotas ar gaļas šķirnes vaislas bulli, iegūstot krustojuma dzīvniekus.

Audzē liellopus un augstvērtīgus zālājus

Pirmajā brauciena dienā apmeklējām divas saimniecības. Vispirms ieradāmies Anne Sita saimniecībā, kas nodarbojas ar Limuzīnas un Aberdinangus šķirnes liellopu krustojumu audzēšanu. Ganāmpulkā ir 50 liellopi, no tiem 25 zīdītājgovis, pārējie – nobarojamie liellopi. Tiek apsaimniekoti 140 ha zemes, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijā. Tā kā šajā teritorijā zālājus drīkst apsaimniekot, tos noganot vai nopļaujot, bet kūtsmēslus nedrīkst izkliedēt, tāpēc tos pārdod kaimiņu saimniecībām. Gaļas lopkopība šajā saimniecībā saglabājusies kā tradīcija no paaudzes paaudzē, šobrīd trešā saimnieku paaudze nodarbojas ar gaļas lopkopību. Tā kā saimniecība atrodas īpašā teritorijā, tiek rēķināts, ka uz vienu liellopu vienību nepieciešami trīs hektāri zemes, lai vienlaikus saudzētu dabu un lai dzīvniekiem pietiktu barības. Zālāju atjaunošanai atbalstu var saņemt no Igaunijas vides pārvaldes. Atkarībā no zālāja biotopa veida iespējamais atbalsts ir 147–435 EUR/ha.

Nākošās apmeklētās saimniecības īpašnieks Ārne Tamms gaļas liellopu audzēšanu uzsācis 1998. gadā. Saimniecība 2007. gadā atzīta par labāko liellopu audzētāju Igaunijā. Tajā audzē tīršķirnes Herefordas un Aberdinangus šķirnes liellopus. Saimniecībā patlaban ir 250 liellopi, no kuriem 100 ir zīdītājgovis. Tiek apsaimniekoti 800 hektāri, no kuriem 200 ha ir bioloģiski vērtīgie zālāji. Paralēli liellopu audzēšanai saimniecība nodarbojas ar graudaugu audzēšanu, apsaimniekojot Silmā dabas parkā esošās zemes. Saimnieks ir aktīvs liellopu audzēšanas asociācijas un organizācijasLiivimaa Lihaveis biedrs.

Liellopu novietne ir sadalīta boksos pa vecuma grupām: grūsnās teles, grūsnās govis ar teļiem līdz septiņu dienu vecumam, govis ar teļiem līdz divu mēnešu vecumam, govis ar teļiem, kuriem nepieciešama. Nobarojamie buļļi un vaislas buļļi atrodas citā nojumē.

Salas lauksaimnieki izveido savu lopkautuvi

No cietzemes ar prāmja palīdzību devāmies uz Hījumā salu, kur apmeklējām pārējās saimniecības. Uz salas ir izveidota liellopu kautuve par kuras darbību pastāstīja Tarvo Nomns. Kautuve tika izveidota ar mērķi, lai zemnieku izaudzēto produkciju – aitas un liellopus varētu kaut uz salas, jo nereti gadījumu tika transportēti uz cietzemi, un atpakaļ neveda. Kautuve savu darbība sāka 2012. gada novembrī, tajā dienā var nokaut desmit dzīvnieku. Šobrīd tiek domāts par savu gaļas produkcijas zīmolu, kas veicinātu realizāciju.

Lai radītu lopu kaušanas iespējas uz salas, nācās veikt daudzus un dažādus saskaņošanas darbus, kālab Hījumā zemnieki izveidoja savu nevalstisko organizāciju Hiiu Veis ja Lammas (Hījumā aitas un liellopi) un ar daļēju LEADERprojekta finansējumu izveidoja kautuvi. Maksa par kaušanas pakalpojumu tiek aprēķināta no kautķermeņa masas.

Izmanto optimālu siena glabāšanas sistēmu

Tad devāmies uz vienu no lielākajām lopu audzēšanas saimniecībām, kur Sirje un Ronu Kapteins pastāstīja par savu saimniekošanas veidu un parādīja uz salas izveidotu optimālu siena glabāšanas sistēmu. Šajā bioloģiskajā saimniecībā šobrīd ir aptuveni 300 liellopi, lielākoties Simentāles un Aberdinangus šķirnes krustojumi. Saimniecība apsaimnieko 600 ha zemes, no kuras puse ir vērtīgās randu pļavas. Līdz ar to liellopu pamatbarība ir zāle vasaras periodā, bet ziemā – siens un skābsiens. Saimnieki ar gaļas liellopu audzēšanu nodarbojas kopš 2000. gada. Īpašnieki pievērš īpašu nozīmi skaitlim „3” – tas ir viņu veiksmes cipars: 300 liellopi, 300 ha vērtīgo pļavu, ar gaļas lopkopību nodarbojas 13 gadus, bet ar lopkopību kopumā – 23 gadus, strādā 3 darbinieki – saimnieks ar saimnieci un dēls.

Nākamajā saimniecībā varēja apskatīt mūsdienīgu liellopu novietni, kurā, bioloģiski saimnieko Marians un Arne Koklaaudzē Šarolē šķirnes liellopus, krustojot ar Beļģu zilās šķirnes, kā arī Sīmentāles vaisliniekus. Ganāmpulkā ir 300 liellopu. Šobrīd tiek izvērtēts, ar kuras šķirnes vaislinieku būtu izdevīgāk krustot zīdītājgovis. Viens no vaislas buļļiem ir iegādāts Latvijā 2012. gadā, un tā pēcnācēji vēl tikai dzims. Zemnieku saimniecība apsaimnieko 230 ha zemes, ko veido dabiskie zālāji.

Bija iespēja apmeklēt un iepazīties ar paraugsaimniecību, ko ir izveidojis Igaunijas Dabas fonds kopīgi ar salas zemniekiem. Finansējumu šai lopu novietnei un lopiem ir piešķīris Igaunijas Vides investīciju fonds, savukārt paredzēto kūtsmēslu krātuvi finansēs projekts Meatball. Saimnieciskā darbība uzsākta 2012. gadā, un šobrīd ganāmpulkā ir desmitAberdinangus šķirnes zīdītājgovis un vaislas bullis.

Lai varētu pārstrādāt uz salas izaudzēto aitu vilnu, izveidots vilnas pārstrādes uzņēmums. Tur vilnu iztīra, kārš, tin, vērpj un pārstrādā dažādos vilnas izstrādājumos – cimdi, zeķes, šalles, džemperi utt. Uzņēmumam ir izveidots atpazīstams zīmols: aitas – trīs baltas un viena melna. Šī ir laba iespēja atpazīt vilnas izstrādājumu izcelsmi un ražošanas vietu.

Pēdējā saimniecība, ko apmeklējām, bija Topi, kurā nodarbojas ar Limuzīnas un Blondo akvitāņu šķirnes krustojumu audzēšanu, te kopā mitinās 250 dzīvnieku. Saimnieks 2012. gadā ir ieguvis titulu „Labākais liellopu audzētājs Igaunijā”. Saimniecība iestājusies arī Igaunijas Limuzīnas šķirnes dzīvnieku audzētāju asociācijā.

Secinājumi par Igaunijas saimniecībās redzēto:

• saimniecības lielākoties nodarbojas ar bioloģisko saimniekošanu un audzē Herefordas, Aberdinangus šķirnes un krustojuma liellopus, jo saimnieki uzskata, ka šīs šķirnes dzīvnieki ir pieticīgāki barības bāzes nodrošināšanas jomā, tikai atsevišķās saimniecībās audzē Šarolē, Limuzīnas, Blondo akvitāņu šķirnes lopus (krustojumos);
• saimniecībās barības bāzes pamatā ir zāles lopbarība, vasarā – zāle, ziemā – siens, skābsiens, skābbarība + nedaudz miltu. Apmeklētajās saimniecībā sējumus plāno tā, lai 50% platību būtu dabiskie zālāji, 50% – sētie, izvēloties audzēt tauriņziežus (piem., galegas un āboliņa un citu zāļu maisījumi );
• lielākajā daļā saimniecību ir uzceltas kārtīgas liellopu novietnes, kurās saimnieki investē dažādos projektos iegūtos līdzekļus un iegūtās subsīdijas;
• uzceltās novietnes izveidotas tā, lai varētu mērķtiecīgi grupēt dzīvniekus pēc to vecuma un fizioloģiskā stāvokļa;
• saimniecībās vērojama saimniekošanas pēctecība, visās saimniecībās jaunā paaudze saimnieko kopā ar vecākiem;
• liellopus nobaro līdz 18–20 mēnešu vecumam, tad tos nokauj vietējā kautuvē un cenšas realizēt vietējā tirgū.

Sagatavoja Daiga Baltiņa, LLKC lopkopības speciāliste, un Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste

Foto: Daiga Baltiņa