Piena pašizmaksu ietekmējošo faktoru novērtējums

LLKC speciālisti veikuši aprēķinus par piena pašizmaksu LLKC Zālēdāju projekta demonstrējumu saimniecībās, salīdzinot 2014. un 2015. gada saimnieciskās darbības rezultātus, datus iegūstot no Zālēdāju projektā iesaistītajām piensaimniecībām. Kopā LLKC Zālēdāju projektā tika iesaistītas sešas piensaimniecības.

Veicot piena pašizmaksas analīzi, saimniecības tika sadalītas divās grupās pēc slaucamo govju skaita:

1. Lielo saimniecību grupa. Saimniecību atlases kritērijos bija pieņemts, ka slaucamo govju skaits ir no 200 līdz 600 vienībām (1. grupa).
2. Mazo saimniecību grupa. Slaucamo govju skaits ir no 30 līdz 100 vienībām (2. grupa).

Aprēķinu veikšanai izmantota gan saimniecību sniegtā informācija, gan finanšu pārskati.

Precīzai iegūto rezultātu atspoguļošanai saimniecību grupas datiem aprēķināti vidējie svērtie rādītāji.

Sākotnēji aprēķināts vidējais izslaukums saimniecībā vidēji uz vienu govi un ieņēmumi vidēji uz vienu ganāmpulkā esošo piena govi.

1.att. Demonstrējumu saimniecību vidējie ieņēmumi (eiro) un vidējais izslaukums (kg) uz vienu govi 2014.–2015. gadu periodā

Demonstrējumu 1. grupas saimniecību ganāmpulkos ir augstāks ražīgums no vienas slaucamās govs, un, aprēķinot vidējo svērto rādītāju, tas pārsniedz 10 000 kilogramu piena. Turpretī demonstrējumu 2. grupas saimniecībās izslaukums uz vienu govi ir vidēji 8,5 tūkstoši kilogramu.

Ieņēmumu apjoms uz vienu govi 1. grupas saimniecībās, salīdzinot ar 2014. gadu, ir samazinājies par 22,7%, bet 2. grupas saimniecībās ieņēmumu apjoma samazinājums veido 13,2%. Abu saimniecību grupu ieņēmumu apjomu uz vienu govi ietekmējusi piena cenas samazināšanās.

Nozīmīgi ir novērtēt uzņēmumu darbības efektivitāti, vadoties pēc patērētā līdzekļu apjoma ražošanas nodrošināšanai uz vienu saražoto piena kilogramu (skat. 2. att.).

Kopējās piena ražošanas izmaksas uz vienu piena kilogramu ir samazinājušās. Šādu piena ražošanas izmaksu samazinājumu ir veicinājis gan saimniecības vadītāju, gan LLKC konsultantu kopīgs darbs ganāmpulku produktivitātes uzlabošanā, ražošanas procesu optimizācijā. Būtisku ietekmi arī atstājusi piena realizācijas zemā cena, kas ir radījusi nepieciešamību pārskatīt ražošanas izmaksas un atrast risinājumus, kā samazināt ražošanas pašizmaksu.

Saimniecībās lielāko izmaksu daļu sastāda lopbarības izmaksas, kas veidojas gan no pirktās, gan pašražotās lopbarības, aizņemot aptuveni 57% no kopējo izmaksu apjoma. Lopbarības izmaksu sadalījums saimniecībās ir atšķirīgs, vadoties pēc pieejamajiem resursiem, taču lielākais īpatsvars izmaksu struktūrā ir pirktajai lopbarībai. Salīdzinot ar 2014. gadu, 2015. gadā ir vērojams šo izmaksu īpatsvara samazinājums.

2. att. Vidējo svērto izmaksu dalījums demonstrējumu saimniecību grupās 2014.–2015. gadu periodā, eiro uz 1 kg piena

Otrs nozīmīgākais izmaksu postenis ir darba algas un sociālās apdrošināšanas maksājumi. Pirmās grupas saimniecībās šī izmaksu posteņa īpatsvars, salīdzinot ar 2014. gadu, ir paaugstinājies un veido 0,051 eiro uz vienu kilogramu piena, izmaksu palielinājums šajā pozīcijā ir arī otrās grupas saimniecībām, kas nozīmē, ka saimniecībās darbaspēks kļūst dārgāks.

Jānorāda, ka darba algas var skatīt ne tikai no ekonomiskā viedokļa, bet arī no sociālā, jo, saimniecībām darbojoties, lauku teritorijās tiek radītas jaunas darbavietas vai saglabātas jau esošās. Otrās grupas demonstrējumu saimniecībās bieži darbu veic saimniecību īpašnieki, kuri neuzskaita atalgojumu sev un veic tikai sociālās apdrošināšanas maksājumus, kas liedz salīdzināt izmaksas darbaspēkam ar pirmās grupas demonstrējumu saimniecībām.

Struktūranalīze norāda uz to, ka gan pirmās grupas saimniecībās, gan otrās grupas saimniecībās vēl joprojām lopbarības izmaksas ir lielākais izdevumu postenis, pirmās grupas saimniecībās 2015. gadā veidojot vidēji 0,15 eiro, bet otrās grupas saimniecībās – 0,08 eiro vienam kilogramam piena. Salīdzinot ar iepriekšējā perioda datiem, lopbarības izmaksas uz vienu kilogramu piena ir samazinājušās, jo Zālēdāju projekta demonstrējuma saimniecībās ir samazinājušās izmaksas par pirkto barību.

Otrās grupas saimniecībās liels īpatsvars ir enerģijas izdevumiem, kā arī tehnikas remontu izmaksām, jo esošie tehniskie līdzekļi ir novecojuši un to uzturēšana un ekspluatācija ir dārgāka.

Ļoti būtiski ir novērtēt piena realizācijas cenas un lopbarības izmaksu attiecību. Šis aprēķinātais rādītājs parāda, vai saimniecība spēj iegādāties ganāmpulka uzturēšanai nepieciešamo lopbarību (skat. 3. att.).

3.att. Piena realizācijas cenas un lopbarības izmaksu attiecība demonstrējumu saimniecībās 2014.–2015. gadu periodā, eiro

Pieaugot produktivitātei no dzīvnieka, saimniecībā lopbarības izmaksu īpatsvars palielinās, un sastāda pat 59% no piena realizācijas cenas, jo, lai paaugstinātu ražīgumu, dzīvnieka barības deva jāpalielina un jāpapildina ar produktivitāti palielinošiem barības līdzekļiem, kas palielina kopējās ražošanas izmaksas. Turpretī otrās grupas saimniecībās barības izmaksu un piena realizācijas cenas proporcija ir zemāka – 38% no piena cenas, ko ietekmē saimniecības efektivitāte un piena ražošanas apjoms.

Aprēķini par kopējo ieņēmumu un izmaksu apjomu un peļņu atspoguļoti 4. attēlā. Ieņēmumos iekļauta informācija gan par ieņēmumu apjomu pēc produkcijas realizācijas (gan piena, gan blakus produkcijas – gaļas), pašpatēriņa novērtēšanas un atbalsta iekļaušanas. 

4. att. Ieņēmumu, izmaksu un peļņas apjoms demonstrējumu saimniecību grupās uz vienu kilogramu piena 2014., 2015. gadā, eiro

Ieņēmumi uz vienu kilogramu piena pirmās grupas saimniecībās ir 0,28 eiro, un pēc izmaksu segšanas uz kilogramu piena saimniecības kopā ar atbalstiem nopelna 2,5 eirocentus. Gada laikā peļņa ar atbalstiem samazinājusies par 4 eirocentiem, taču tai pašā laikā jānorāda, ka atbalsta maksājumi 2015. gadā sastādīja 0,07 eiro no ieņēmumu apjoma uz vienu kilogramu piena, kas norāda uz to, ka bez šāda veida atbalstiem saimniecībās uz vienu kg piena būtu zaudējumi 4 eiro centu apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, saimniecību peļņa sarukusi par vidēji 5 centiem, kas pamatā veidojies piena cenas izmaiņu rezultātā.

Otrās grupas saimniecībās atbalsta apjoms uz vienu kilogramu piena ir 11 eiro centi, saglabājoties iepriekšējā perioda līmenim, bet arī šajā saimniecību grupā 2015. gadā rezultāti pasliktinājušies – uz vienu kilogramu piena zaudējumu apmērs sastāda 0,013 eiro.

Kopsavilkums

1. Būtiska ietekme pašizmaksā šajā periodā ir bijusi piena realizācijas cenai, kas būtiski samazinājusies gada laikā.
2. Saimniecībās veicot izdevumu optimizāciju, izmaksas uz vienu kilogramu piena ir samazinājušās.
3. Saglabājoties šādai piena cenas samazināšanās tendencei, saimniecībām nav iespējas investēt ražošanas resursu atjaunošanā vai jaunu izveidē (iegādē), jo var rasties problēmas ar pozitīvas naudas plūsmas nodrošināšanu.
4. Atbalsta maksājumu īpatsvaram ir nozīmīga loma ieņēmumu apjomā, kas norāda, ka bez atbalsta maksājumiem saimniecību ražošanas rentabilitāte pazeminās.
5. Pamatojoties uz LLKC Zālēdāju projekta demonstrējumu saimniecību darbības rezultātu analīzi, var pamanīt kopējās tendences Latvijas piena saimniecībās, kur šobrīd būtiska problēma ir zemās piena iepirkuma cenas, izmaksu optimizācija, saglabājot tādu pašu piena ražošanas apjomu pozitīvas naudas plūsmas nodrošināšanai. Šādā situācijā saimniecībām ES atbalsts ir ļoti nozīmīgs dzīvotspējas saglabāšanā.

Linda Siliņa, LLKC ekonomikas nodaļas konsultante,

Raivis Andersons, LLKC ekonomikas nodaļas konsultants,

sadarbībā ar LLKC Lopkopības kompetenču centru