Piena pašizmaksas novērtējums izmēģinājumu saimniecībās

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti veikuši aprēķinus par piena pašizmaksu LLKC Zālēdāju projekta izmēģinājumu saimniecībās, salīdzinot saimnieciskās darbības rezultātus laika periodā no 2013. gada līdz 2016. gadam, datus iegūstot no Zālēdāju projektā iesaistītajām piensaimniecībām.

Kopā LLKC Zālēdāju projektā 2013. un 2014. gadā bija sešas (n=6), savukārt 2015. un 2016. gadā iesaistītas deviņas piena lopkopības saimniecības (n=9).

Veicot piena pašizmaksas analīzi, saimniecības ir sadalītas divās grupās pēc slaucamo govju skaita:

1. Lielo saimniecību grupa. Saimniecību atlases kritērijos pieņemts, ka slaucamo govju skaits ir no 200 līdz 600 (1. grupa), kur 2013. gadā n=4, 2014. gadā n=4, 2015. gadā n=5 un 2016. gadā n=5.
2. Mazo saimniecību grupa – slaucamo govju skaits ir no 30 līdz 100 (2. grupa), kur 2013. gadā n=2, 2014.gadā n=2, 2015. gadā n=4 un 2016. gadā n=4.

Aprēķinu veikšanai izmantota gan saimniecību sniegtā informācija, gan gada finanšu pārskati.

Precīzai iegūto rezultātu atspoguļošanai saimniecību grupas datiem aprēķināti vidējie svērtie rādītāji. Vidējais svērtais rādītājs aprēķināts, izmantojot saimniecību uzrādīto saražotā piena apjomu.

Sākotnēji aprēķināts vidējais izslaukums un ieņēmumi vidēji uz vienu saimniecības ganāmpulkā esošo piena govi.

1. att. Zālēdāju projekta saimniecību vidējie ieņēmumi (eiro) un vidējais izslaukums (kg) uz vienu govi laktācijā laika periodā no 2013. līdz 2016. gadam

Zālēdāju projekta 1. grupas saimniecību uzrādītie vidējie vienas govs izslaukuma rezultāti stabili ir virs 10 tūkstošiem kilogramu (skatīt 1. attēlu), 2. grupas saimniecībās vidēji uz vienu govi iegūtā piena ir virs 8,5 tūkstošiem kilogramu. Izslaukuma apjomu vidēji no vienas govs ietekmē labturības apstākļi un precīza ēdināšana atbilstoši ganāmpulka ģenētiskajam potenciālam un fizioloģiskajam stāvoklim.

Analizējot ieņēmumus vidēji uz vienu slaucamo govi, var konstatēt, ka no 2015. gada ieņēmumi samazinās, un gan 1. grupas, gan 2. grupas saimniecībām vismazākie ieņēmumi vidēji uz vienu govi ir 2016. gadā. Salīdzinot 2016. gada rezultātus ar 2013. gada līdz 2015. gada vidējiem rezultātiem, var redzēt ieņēmumu samazināšanos par 16% vidēji uz vienu govi.

Vērtējot ieņēmumu atšķirības starp saimniecību grupām, var secināt, ka laika posmā no 2013. gada līdz 2016. gadam 2. grupas piena saimniecību ieņēmumi vidēji uz vienu govi ir par aptuveni 30% zemāki nekā 1. grupas saimniecībām. Šāda atšķirība izskaidrojama ar atšķirībām vidēji iegūtā piena apjomā uz vienu govi un piena realizācijas cenu.

2. att. Zālēdāju projekta saimniecību vidēji realizētais piens procentos no saražotā piena apjoma no 2013. līdz 2016. gadam

Būtisks rādītājs ir realizētais piena apjoms procentos no kopējā saražotā piena (skatīt 2. attēlu), kas norāda, cik lielu daudzumu no saražotā piena saimniecība var realizēt. Labs rezultāts ir 95% saražotā piena realizācija.

Saimniecībām, veicot saimniecisko darbību, ir būtiski apzināties sava saražotā piena apjomu pašizmaksu, kā arī iegūt par to iespējami augstāko cenu.

3. att. Zālēdāju projekta piena saimniecību piena kilograma pašizmaksa un piena kilograma realizācijas cena no 2013. līdz 2016. gadam, eiro

Analizējot starpību starp piena ražošanas pašizmaksu un piena realizācijas cenu, var konstatēt, ka piena realizācijas cena laika periodā no 2013. gada līdz 2016. gadam ir vidēji 84% no piena ražošanas pašizmaksas gan 1. grupas, gan 2. grupas saimniecībām. Noslēgtajā 2016. gadā 2. grupas saimniecībām piena realizācijas cena ir 77% no piena kilograma pašizmaksas, savukārt 1. grupas saimniecībām piena realizācijas cena ir 84% no piena kilograma pašizmaksas.

Pašizmaksas struktūrā ir četras būtiskas izmaksu pozīcijas, kas veido lielāko daļu no kopējās piena kilograma pašizmaksas.

4. att. Zālēdāju projekta piena saimniecību pirktās un pašražotās lopbarības izmaksas uz vienu kilogramu piena no 2013. līdz 2016. gadam, eiro

Lopbarībai vidēji uz vienu piena kilogramu tiek patērēti no 0,08 eiro 2. grupas saimniecībās līdz 0,18 eiro 1. grupas saimniecībās. Lopbarības izmaksas 2. grupas saimniecībām vidēji ir 35% no piena kilograma ražošanas izmaksām, savukārt 1. grupas saimniecībām lopbarības izmaksas ir vidēji 48% no piena kilograma pašizmaksas.

Analizējot pirktās lopbarības izmaksas uz vienu saražoto piena kilogramu, var konstatēt, ka šīs izmaksas pakāpeniski tiek samazinātas (skatīt 4. attēlu) vidēji par vienu centu gada laikā 1. grupas saimniecībām un 0,02–0,03 eiro 2. grupas saimniecībām. Pirktās lopbarības izmaksu samazinājumu veicina kvalitatīvākas rupjās lopbarības ieguve un lopbarības graudu un proteīnbarības cenu izmaiņas.

Vērtējot pašražotās lopbarības izmaksas, var secināt, ka 1. grupas saimniecībām tās ir vidēji 0,05 eiro uz piena kilogramu, savukārt 2. grupas saimniecībām tās vidēji ir 0,02 eiro uz piena kilogramu.

5. att. Zālēdāju projekta piena saimniecību pamatlīdzekļu nolietojuma, darba algu un sociālās apdrošināšanas izmaksas no 2013. līdz 2016. gadam, eiro

Būtisks izmaksu apjoms uz vienu saražotā piena kilograma pašizmaksu ir pamatlīdzekļu nolietojumam, jo piena lopkopība ir resursu ietilpīga nozare (skatīt 5. attēlu). Pamatlīdzekļu nolietojums 1. grupas saimniecībām ir vidēji 0,04 eiro no saražotā piena kilograma pašizmaksas. Savukārt 2. grupas piena lopkopības saimniecībām pamatlīdzekļu nolietojums vidēji laika periodā no 2013. gada līdz 2016. gadam ir 0,065 eiro, ko ietekmē investīcijas ražošanas modernizēšanā.

6. att. Zālēdāju projekta piena saimniecību veterinārās izmaksas no 2013. līdz 2016. gadam, eiro

Piena lopkopībā veterinārās izmaksas uz vienu govi norāda uz ganāmpulka veselības stāvokli, – cik daudz līdzekļu nākas ieguldīt saimniecības ganāmpulka veselības uzlabošanā un saglabāšanā. Zālēdāju projekta saimniecības ir dažādas, un veterinārās izmaksas uz vienu govi 2016. gadā svārstās, sākot no 38 eiro līdz 176 eiro. Zemākas veterinārās izmaksas nodrošina ganāmpulka veselības monitoringa sistēmas, kas balstītas uz profilakses pasākumu īstenošanu: atbilstošu slaucamo govju ēdināšanu, turēšanu, kopšanu un piena ieguvi. Savlaicīgi atklājot veselības pasliktināšanos dzīvniekiem, operatīvi reaģējot un veicot profilaktiskos pasākumus, tiek ierobežota slimību attīstība un progresēšana.

7. att. Zālēdāju projekta piena saimniecību piena kilograma pašizmaksas struktūra no 2013. līdz 2016. gadam, procentos

Piena lopkopības saimniecībām, lai saglabātu savu konkurētspēju un spētu veiksmīgi strādāt, ir jāsamazina piena kilograma ražošanas pašizmaksa, nekaitējot ganāmpulka veselībai un produktivitātei. Vērtējot saimniecību iespējas strādāt efektīvāk, kā būtiskākās izmaksu pozīcijas jāmin pirktā lopbarība un enerģija, ko ietekmē šo resursu cenu svārstības (skatīt 7. attēlu). Saimniecības arī samazina izmaksas attiecībā uz tehnikas remontiem un uzturēšanu.

Lielākās pastāvīgo izmaksu pozīcijas 2. grupas saimniecībām uz vienu saražotā piena kilogramu ir enerģijas izmaksas un pamatlīdzekļu nolietojums, ko ietekmē saimniecību rīcībā esošās tehnikas vienības tehniskās īpašības un nepieciešamība investēt iekārtās, kas palīdz samazināt darbaspēka patēriņu.

8. att. Zālēdāju projekta piena saimniecību atbalsts uz vienu saražotā piena kilogramu un peļņa ar atbalstiem uz saražotā piena kilogramu no 2013. līdz 2016. gadam, eiro

Lai piena lopkopības saimniecības spētu strādāt un attīstīties, tām ir nepieciešams atbalsts, jo piena realizācijas cena nenosedz ražošanas izmaksas. Valsts un Eiropas Savienības atbalsts 2016. gadā uz vienu piena kilogramu svārstās no 0,048 eiro 1. grupas saimniecībām līdz 0,102 eiro 2. grupas saimniecībām. Saņemto atbalstu uz vienu piena kilogramu ietekmē ne tikai maksājumi, kas saistīti ar piena lopkopību, bet arī maksājumi, kas saistīti ar saimniecības apstrādātajām platībām, – jo vairāk piena tiek iegūts uz vienu hektāru, jo mazāks atbalsts veidojas uz vienu piena kilogramu, izdalot kopā saražoto pienu pret kopējo atbalsta apjomu.

Saimniecībām, kas ietilpst 1. grupā, peļņa ar atbalstiem ir būtiski samazinājusies laika posmā no 2015. gada līdz 2016. gadam, kad tā ir vairāk nekā divas reizes zemāka nekā 2013. gadā un 2014. gadā (skatīt 8. attēlu). Līdzīga situācija ir arī 2. grupas piena lopkopības saimniecībām, kur 2015. un 2016. gadā ir būtiski zemāka peļņa ar atbalstiem, nekā 2013. un 2014. gadā, neraugoties uz to, ka atbalsta līmenis uz viena piena kilogramu 2014. gadā un 2016. gadā ir vienāds.

Kopsavilkums

1. Piena lopkopības saimniecības piena kilograma pašizmaksu ir spējušas samazināt, samazinot izdevumus par pirkto lopbarību un enerģiju. Regulāri tiek samazināti tēriņi tehnikas remontam un uzturēšanai.
2. Saimniecībām ar slaucamo govju skaitu līdz 100 ir mazāka piena realizācijas cena, kas šīm saimniecībām nenodrošina pietiekamu ienākumu apjomu ražošanas izmaksu segšanai un peļņas gūšanai.
3. Samazinoties ieņēmumiem vidēji uz vienu govi un ražošanas izmaksām saglabājoties iepriekšējā līmenī, saimniecībām būs sarežģītāk investēt ražošanas resursu atjaunošanā vai jaunu izveidē (iegādē), jo var rasties problēmas ar pozitīvas naudas plūsmas nodrošināšanu.
4. Valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem ir nozīmīga loma piena lopkopības saimniecību ieņēmumu nodrošināšanā, kas norāda, ka bez atbalsta maksājumiem saimniecību ražošanas rentabilitāte pazeminās.
5. Pamatojoties uz LLKC Zālēdāju projekta saimniecību darbības rezultātu analīzi, var pamanīt kopējās tendences Latvijas piena saimniecībās, kur būtiska problēma ir zemās piena iepirkuma cenas, izmaksu optimizācija, saglabājot tādu pašu piena ražošanas apjomu pozitīvas naudas plūsmas nodrošināšanai.

Raivis Andersons, LLKC ekonomikas konsultants,

sadarbībā ar Lopkopības kompetenču centru