Pasargāsim liellopus ganībās no kukaiņu uzbrukumiem

Ganīšanu labāk būtu organizēt nakts stundās un agri no rīta. Šogad nav ziņu par masveida kukaiņu uzbrukumiem liellopiem, taču dzīvnieku īpašniekiem jābūt modriem un ganībās regulāri jāveic dzīvnieku apsekošana.

Pēdējo divu gadu laikā no plašsaziņas līdzekļiem uzzinām, ka dzīvnieku ganāmpulkiem Latvijā uzbrūk vilki un klaiņojoši suņi. 2014. gadā dzīvnieku ganāmpulkiem, īpaši Aiviekstes palieņu pļavās, uzbruka līdz šim neredzēti kukaiņi, kurus, izpētot morfoloģiski, atzina par miģelēm. Vidzemes reģionā no šo miģeļu uzbrukumiem nobeidzās vairāk nekā 500 govis.  

Dažādu sugu kukaiņu daudzveidība un izplatība Latvijā parasti ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem aprīlī un maijā. 2021. gada aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra bija +8,4 °C, taču neraksturīgi šīm periodam maksimālā gaisa temperatūra 18. aprīlī +20,1 °C tika novērota Liepājā. Savukārt nokrišņu daudzums 3. dekādē bija 17,9 mm, kas pārsniedz dekādes normu par 86 %. Šī gada aprīļa 2. un 3. dekādes klimatiskie apstākļi veicināja kukaiņu savairošanos dabā.

Šogad kukaiņu populācija ir īpaši daudzveidīga un liela. Asinssūcēju kukaiņu dzēlieni cilvēkiem un dzīvniekiem ādā rada spēcīgu alerģisku reakciju dzēliena vietā, kur rodas raksturīgs ādas pietūkums, apsārtums un spēcīga nieze. Tādēļ dzīvniekiem novēro paaugstinātu stresu, kam seko nomāktība, vājums un ievērojams produkcijas samazinājums.

No 2018. līdz 2020. gadam pēc Zemkopības ministrijas pasūtījuma “BIOR”[1] veicis ļoti lielu pētījumu par kukaiņu faunu un tās lomu zoonožu izplatībā Latvijā, kā arī veicis riska analīzi un iespējamo kukaiņu apdraudējumu. Pēc pētījumā iegūtajiem rezultātiem, kas apkopoti 1. tabulā, var secināt, ka visvairāk vīrusu un parazitāro vienšūņu izsauktu slimību pārnēsā dažādu sugu ērces: suņu ērce, taigas ērce  un ornamentētā pļavērce.

1. tabula. Latvijas asinssūcēju slimības ierosinātāju pārneses riska novērtējums (TOP 10)

2. tabula. Latvijā sastopamās kukaiņu sugas un to pārnēsātie slimību ierosinātāji (slimo: Z zīdītāji, C cilvēki)

Avots: BIOR_vektori_atskaite_0.pdf

Analizējot 2. tabulā apkopoto “BIOR” informāciju par asinssūcējiem kukaiņiem, ir pilnīgi skaidrs, ka šie ektoparazīti mēdz pārnēsāt dažādas zoonozes un antropozoonozes. Tādēļ iestājoties siltam un mitram laikam, cilvēku uzdevums ir pasargāt sevi un savus dzīvniekus no šiem kukaiņiem. Saglabājoties relatīvai augstai gaisa temperatūrai vasarā, kukaiņi savairojas neprognozējami lielā skaitā. To ierobežošanai lieto insekticīdus, taču kā jau katrs ķīmiski sintezēts preparāts, tā lietošana dažiem cilvēkiem vai dzīvniekiem var atstāt negatīvu ietekmi uz veselību: galvas reibšanu, alerģiskas reakcijas, tādēļ šo līdzekļu lietošanā jāievēro visas drošības prasības, kuras ir noteiktas lietošanas instrukcijās.

1. attēls. Dundurs

Avots: https://en.wiktionary.org/wiki/dundurs

Dunduri ir starp biežāk satopamajiem asinssūcējiem ganībās. Īpaši karstās bezvēja dienās dunduru uzbrukumi cilvēkiem un dzīvniekiem ir vislielākie. Tie ar savu agresīvo uzvedību izsauc stresu, dzēlienu vietas ir ļoti sāpīgas,  pietūkst, stipri niez. Ilgstoši atrodoties tādā vidē, dzīvnieki kļūst apātiski un depresīvi, tiem ar laiku samazinās imunitāte. Stipri sadzelti dzīvnieki biežāk pakļauti saslimšanai ar vīrusu, infekcijas vai parazitāro vienšūņu izraisītām slimībām. Parasti dzēlumu vietas ir atvērti vārti infekcijām, vai arī kukaiņi dzeļot ar savām siekalām ienes dzīvnieku vai cilvēku organismā infekcijas.

2. attēls. Ērce

Avots: https://www.la.lv/laimas-slimibas-tests-2

Ērču aktivitāte ir novērojama, jau agrā pavasarī, kad gaisa temperatūra nav zemāka par +8…+10 °C. Bīstamas ērces ir ar to, ka tās pārnēsā encefalīta vīrusu un Laima slimības ierosinātāju parazitāro vienšūni borēliju. Ja pēc ērces piesūkšanās cilvēkam uz ādas novēro riņķveida apsārtumu, 30–45 dienu laikā pēc notikuma jādodas uz laboratoriju un jāveic asiņu tests uz Laima slimību. Pastāv ļoti liela iespēja, ka ērces siekalās ir bijušas borēlijas, kuras izsauc Laima slimību.

3. attēls. Dzēlējods

Odu mātītes ir asinssūcēji, tām nepieciešamas cilvēku vai dzīvnieku asinis, lai apaugļotos olas. Dzēluma vietas ir sāpīgas, pēc tam ir spēcīga nieze. Odi pārnēsā malārijas izraisītājus plazmodijus. Latvijā šīs slimības ierosinātāji nav konstatēti, taču, dodoties uz tropu reģioniem, jāveic vakcinācija pret šo slimību. Parasti lielu odu koloniju veidošanās notiek siltās, mitrās un purvainās vietās.

Karstās vasarās kukaiņu pilna cikla attīstībai vajag 30–40 dienas, tas nozīmē, ka vienā vasarā Latvijā spēj attīstīties 3–6 kukaiņu paaudzes. Tādēļ ir nopietni jādomā, kā pasargāt sevi un dzīvniekus no kukaiņu uzbrukumiem.

1. Cilvēkiem, vasarā dodoties uz mežu, jālieto piegulošs apģērbs un ieteicams lietot kukaiņu atbaidīšanai paredzētos repelentus. Pēc atgriešanās noteikti vajag aplūkot savu ķermeni, vai nav piesūkušās ērces.

2. Dzīvniekus karstās vasaras dienās pa dienu labāk turēt novietnēs. Ja ir paredzēts dzīvniekus laist ganībās, tie noteikti jāapstrādā ar speciāliem repelentiem, kuri nopērkami veterinārajās aptiekās. Repelentu darbības laiks ir 2–3 nedēļas. Tie jālieto saskaņā ar lietošanas instrukciju noteiktā devā un koncentrācijā. Repelentus aplicē kukaiņu lokalizācijas vietās, vai kā norādīts lietošanas instrukcijā. Lietojot repelentus, nav ierobežojumu piena un gaļas lietošanai cilvēku uzturā. Ganīšanu labāk būtu organizēt nakts stundās un agri no rīta, kamēr kukaiņu aktivitāte ir nosacīti mazāka.

3. Dzīvnieku novietnēs vēlams izvietot dažādas kukaiņu ķeršanas lamatas vai īpašas elektriskās ierīces kukaiņu iznīcināšanai. Kukaiņu ierobežošanai lietojot insekticīdus, jāparedz, ka ierobežojošais efekts būs terminēts, jo kukaiņi ar laiku pierod pie ķīmiski sintezētajiem insekticīdiem un kļūst rezistenti pret tiem.

Dainis Arbidāns,
LLKC Lopkopības nodaļa, konsultants-eksperts veterinārmedicīnā