Par ganīšanu piensaimniecībā – lietas, kas jāievēro

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs no 2019. gada realizē demonstrējumu zemnieku saimniecībā “Ramanīši”, Saunas pagastā, Preiļu novadā, par videi draudzīgas, daudzlauku ganību sistēmas pielietošanu piena lopkopības saimniecībā. Šajā ganību sezonā saimniecībā tika izveidotas divas demonstrējumu grupas.

Pirmā grupa (aploku sistēmā) – 41 govs, otrā grupa (porciju sistēmā) – 10 govis. Pirmajās grupas dzīvnieki ganās aplokā 7 dienas. Otrajā grupā, kur porciju ganīšana, govis ganās (2+2+3 dienas), aploku maina, “pārceļ” ik pēc 2, 2 un 3 dienām. Pēc izveidotas shēmas notiek abu grupu ganīšanas rezultātu fiksēšana pa ganību noganīšanas cikliem. 2021. gada pavasarī 18. maijs bija pirmā ganu diena, kad ganību zelmeņa ražība sasniedza 5,8 t/ha, zāles augstums 19 cm, sausna 20,05%, kopproteīns 17,53%, kokšķiedra 16,95%.

Faktori, kas tika ņemti vērā, sezonu uzsākot, ir ganību apsekošana un zelmeņa novērtēšana. Ganību zālāju produktivitāte mazinās, ja govis ganībās izlaiž par agru vai par vēlu. Ganīšanu sākot, jāskatās, lai augsne nebūtu pārāk mitra, slapjumā zālājs tiks izbradāts, un zāle tajās vietās var pat neataugt. Pavasarī zāles jaunie dzimumi aug un attīstās no jau uzkrātajām rezerves barības vielām. Svarīgi atcerēties to, ka tikai pēc apmēram divām nedēļām zālaugi paši sāk uzkrāt rezerves barības vielas. Ganīšanas uzsākšanai vēlamā augu attīstības fāze – cerošanas beigas, stiebrošanas sākums.

Ganībām vislabāk izvēlēties daudzkomponentu maisījumus, lai nodrošinātu stabilu zelmeņa ražību un biezību. Ja veidojas blīvs zelmenis, tas kavē nezāļu augšanu, mazina nobradāšanu, izmīcīšanu, bet sekmē lopbarības kvalitatīvos rādītājus. Saimniecībā šajā pavasarī ganības tika ierīkotas no jauna 5 ha platībā. Pārējās ganību platībās agri pavasarī tika veikta ecēšana un ganību zelmeņa atjaunošana ar piesējas metodi, nodrošinot to, ka zālaugu sēklas tiek vienmērīgi iestrādātas augsnē. Tas garantē vienmērīgāku, straujāku piesētās zāles sadīgšanu un retāko vietu aizpildīšanu. Piesējai saimniecība izmantoto sarkanā un baltā āboliņa sēklas. Baltais āboliņš ir īpaši piemērots ganībām, jo tā ložņājošais stublājs ļauj tam ātri aizpildīt tukšumus un nodrošināt stabilu, noturīgu ganību zelmeņa ražību ilglaicīgi. Pavasarī, uzsākot ganīšanu, arī šogad, līdzīgi kā pagājušajā gadā, bija vērojams tas, ka strauji auga stiebrzāles, bet kavējās āboliņa augšana. Tam par iemeslu bija šī gada vēsais pavasaris. Ganību zelmenī lielākoties bija stiebrzāles – 76%, tauriņzieži (āboliņš) 20%, pienenes 4%.

Nedēļu pēc noganīšanas, 25. maijā, tika veiktas noganītā ganību zelmeņa laboratoriskās analīzes abām grupām. Rezultāti aplokiem: sausna 19,8%, kopproteīns 12,8%, kokšķiedra 23%. Rezultāti porcijām: sausna 19,4%, kopproteīns 13,2%, kokšķiedra 20%. Pirmajā ciklā jeb pirmajā ganību laukā abu grupu govis atgriežas 15. jūnijā, kad ganību zelmeņa ražība ir 13,5 t/ha, zāles augstums 29 cm, pēc analīžu datiem, kopproteīns 17,7%. Ja ganību sezonas sākumā zelmenī dominēja stiebrzāles, tad jūnija vidū tauriņzieži ir 40%, stiebrzāles 60%. Ganību zālāji pēc noganīšanas tika appļauti.

Šogad ganību sezona īpatnēja ar to, ka pavasaris bija auksts un vēls ar salnām maija pirmajā dekādē, tāpēc ganīšana tika uzsākta nedēļu vēlāk nekā 2020. gadā. Maija beigas bija lietainas, ganības slapjas, tāpēc zelmenis tika izmīcīts, zemākās vietās veidojās ūdens peļķes. Savukārt jūnija beigas un jūlijs pārsteidza ar karstuma rekordiem. Pēc šādām ekstremālām sezonām ir svarīgi vasaras beigās veikt ganību apsekošanu un izvērtēšanu. Ja zelmenis ir nedaudz bojāts, tad, uzlabojoties laika apstākļiem, var cerēt uz zelmeņa atjaunošanos. Ja ganību platības atļauj, novārdzināto zelmeni vēlams “atpūtināt” pļaušanas režīmā vasaras beigās vai nākamās sezonas pavasarī. Tikai zelmenis jāpļauj, nepāraudzējot zāli (stiebrošanas fāzē), jo pļaušana veicina cerošanu un līdz ar to zelmeņa biezības uzlabošanos. Ganību zelmeņu pļaušana ir lielisks veids, kā ierobežot nezāļu savairošanos. Šādos nelabvēlīgos laika periodos parasti ir vērojama strauja nezāļu attīstība. To varēja novērot arī šovasar, kad zālaugi bija mazāk konkurētspējīgi. Un nevajag aizmirst par ganību ecēšanu agri pavasarī. Ecēšana ne tikai veicina spēcīgu cerošanu, bet izlīdzina lauku un attīra to no atmirušajām augu daļām, tādējādi uzlabojot zelmeņa kvalitāti. Ja zelmeņa bojājumi ir lielāki, tad jādomā par zālāju piesēšanu, lai ganības nepārņemtu nezāles.

Apsekojot un novērtējot ganības, piemēram, 13. jūlijā – gaisa temperatūra 30 grādi, lietus nav. No jauna ierīkotajos un atjaunotajos ganību laukos zelmenis pēc noganīšanas ir daudz ražīgāks, nekā tajās platībās, kuras ilgāk nav atjaunotas. Saimniecībā arī šādos ekstremālākos apstākļos ir pietiekošs nodrošinājums ar ganību zāli, ko veicina regulāra ganību atjaunošana. Nozīmīgs ir ūdens nodrošinājums ganībās. Govīm vienmēr jābūt brīvi pieejamam tīram dzeramajam ūdenim. Karstā laikā, tāda bija arī šī vasara, augstražīga govs var izdzert pat 200 litrus dienā.

Salīdzinot abas ganību sistēmas, vērojams, ka porciju ganīšanā pēc noganīšanas zelmenis ir mazāk izbradāts, laboratoriski veiktajās analīzēs ir augstāks proteīna līmenis. Pēc noganīšanas ātrāk ataug, jo netiek izsmeltas visas barības vielu rezerves gan pašos augos, gan augsnē, nekā tas ir aploku ganīšanas sistēmā.

Porciju ganīšanas sistēma ļauj ne tikai nodrošināt kvalitatīvāku lopbarību un samazināt govju lieku enerģijas patēriņu, nevajadzīgi pārvietojoties, bet dod iespēju ilgāk saglabāt kvalitatīvu zelmeni, tādējādi ietaupot līdzekļus. Darbs demonstrējumā tiek turpināts.

Pasākums notiek LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. LAD160419/P26: “Videi draudzīgas daudzlauku ganību sistēmas demonstrējums piena lopkopības saimniecībā ar mērķi samazināt produkcijas pašizmaksu”, lote 13.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Zita Briška,
LLKC Preiļu biroja lopkopības konsultante,

Dr. agr. Iveta Gūtmane