Paaugstināta somatisko šūnu skaita cēloņi pienā un to novēršanas iespējas

Piena lopkopībā viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir piena kvalitāte. Nereti paaugstināts somatisko šūnu skaits ir viens no faktoriem, kura dēļ notiek izmaiņas svaigpienā.

Somatisko šūnu skaits pienā ir viens no veselības rādītājiem slaucamo govju ganāmpulkā. Subklīniski un klīniski mastīti tiek uzskatīti par visdārgāko saslimšanu slaucamo govju ganāmpulkos. Piena ražotājam ir svarīgi saprast, ar kādām izmaksām, gan tiešām, gan netiešām, saimniecībā ir jārēķinās subklīnisku un klīnisku mastītu gadījumos. Galvenais ir saprast un apzināties, kādi ir šie cēloņi, kas ietekmē paaugstinātu somatisko šūnu skaitu un kā situāciju uzlabot.

Tāpēc šogad LLKC ierīkoja demonstrējumu z/s ,,Spēkoņa”  Daugavpils novada Līksnas pagastā par paaugstināta somatisko šūnu skaita cēloņiem pienā un to novēršanas iespējām slaucamo govju ganāmpulkā. Lauka dienā, kura tika organizēta 10. oktobrī, vairāk nekā simts interesentu pulcējās saimniecībā, kurā iepazīstinājām ar demonstrējumā veicamo un prezentējām sākotnējos rezultātus. Saimniecības īpašnieki iepazīstināja ar saimniecību un mērķiem un dalījās ar savu pieredzi.

Pēc demonstrējuma metodikas tika izveidotas divas grupas, vismaz pa 15 slaucamām govīm katrā. Vienā grupā – govis, kas ir slimojušas ar vielu maiņas slimībām un ginekoloģiskām slimībām tranzītperiodā (3 nedēļas pirms atnešanās un 3 nedēļas pēc atnešanās). Otrā – govis, kas nav slimojušas ar vielmaiņas slimībām vai ginekoloģiskām slimībām. Pirms atnešanās un pēc atnešanās periodā tika veikta  ketonvielu un glikozes mērījumi asins paraugos demonstrējuma grupu dzīvniekiem. Ierīkojot demonstrējumu, tika veikta slaukšanas iekārtu testēšana un regulēšana. Regulāri tika sūtīti subklīnisku un klīnisku mastītu piena paraugi laboratoriskai izmeklēšanai, lai izolētu mastīta ierosinātājus, un tika veikta jutības pārbaude uz 12 antibiotikām.

Mastīts ganāmpulkā var parādīties divējādi: klīniskais, kas ir redzams, un subklīniskais neredzamais mastīts. Saimniecībās subklīniskie mastīti rada vienus no vislielākajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, jo infekcija ilgā laika periodā samazina izslaukumus. Saimnieki bieži par to nemaz neaizdomājas, jo tas ir piens, kas nekad no govs nav ticis izslaukts.

Par šo tēmu pasaulē ir bijis daudz pētījumu, kas pierāda apgrieztu proporciju starp paaugstinātu somatisko šūnu skaitu un samazinātu izslaukumu. 1. tabulā ir parādītas sakarības starp somatisko šūnu skaitu un izslaukuma samazinājumu.

1. tabula

Neiegūtā piena daudzums atkarībā no somatisko šūnu skaita

Tālāk raksturosim situāciju, kas izveidojās demonstrējuma saimniecībā.

1. attēls

Piena SŠS tendences govju grupās pa mēnešiem

1. attēlā redzams, ka problemātisko govju grupā somatisko šūnu skaita paaugstināšanās tendence turpinās būt augstāka nekā govīm bez veselības problēmām. Skaidri redzams, kad vielu maiņas problēmas tranzītperiodā būtiski ietekmē paaugstinātu SŠS visā laktācijā, lai gan vispārīgi SŠS ir tikai ap 200 tūkstošiem 1 ml piena. Tas atkal ir rādītājs, kas norāda, ka jāpievērš uzmanība un jāmeklē cēloņi šādai SŠS situācijai saimniecības ganāmpulkā.

2. attēls

Vidējais izslaukums govju grupās pa mēnešiem, kg

2. attēls pierāda un apstiprina 1. tabulā norādīto tendenci. Ja somatisko šūnu skaits ir paaugstināts, tad piena izslaukumam ir tendence samazināties. Īpaši labi to var vērot jūnijā, kad redzams, ka problemātisko govju grupā SŠS svaigpienā samazinās un tūlīt var novērot izslaukuma pieaugumu. Bet atkal jūlijā šī tendence turpinās.  2. attēlā redzams, ka no problemātiskajām govīm tiek iegūts vidēji par kilogramu svaigpiena dienā mazāk nekā veselo govju grupā. Tā kā problemātisko govju grupā ir 17 govis, ņemot vērā starpatnešanās intervālu, seko aprēķins tikai subklīniskam mastītam:

17 kg x 30 dienas = 510 kg mēnesī neiegūtais piens no 17 govīm

510 kg x 12 mēneši = 6120 kg neiegūtais piens gadā

6120 kg x 0,29 = 1775 eiro neiegūtā nauda

99% no visiem mastītiem izraisa baktērijas, kas iekļūst tesmenī. Mastītu izraisošie mikroorganismi tesmenī gandrīz vienmēr nonāk caur pupa kanāla atveri. Tādēļ izšķiroša loma tesmeņa veselības saglabāšanā ir katras govs pasargāšana no inficēšanās. Ir jānodrošina, lai pups no ārpuses būtu tīrs un tesmeņa iekšpusē darbotos organisma aizsargmehānismi jeb imunitāte. Ir trīs iespējamie inficēšanās veidi:

• Baktērijas ir citos, jau inficētos ceturkšņos, vai govju tesmeņos ganāmpulkā,
• Liela baktēriju koncentrācija govju apkārtējā vidē,
• Jebkādu apstākļu izraisīta vāja pupa kanāla aizsargbarjera, kas ļauj baktērijām nonākt tesmenī, piemēram, nenoregulētas slaukšanas iekārtas.

Mastītu izraisošās baktērijas var iedalīt divās grupās: lipīgās un vides baktērijas. Lipīgo mastītu izraisa baktērijas, kas dzīvo ganāmpulka inficēto govju tesmeņos un kopā ar pienu tiek pārnestas no govs uz govi slaukšanas laikā ar slaukšanas aparātiem, rokām, tesmeņa dvielīšiem. Noņemot slaukšanas aparātu no inficēta ceturkšņa, baktērijas iespējams aiznest nākamajām 5-6 govīm, kurām tiks pielikts šis slaukšanas aparāts. Tā kā šīs infekcijas ir grūti izārstēt, tad vieglāk ir laktācijas laikā govis pasargāt no inficēšanās. To var panākt ar teicamu slaukšanas higiēnu, akurātu pēcslaukšanas pupu dezinfekciju, hroniski slimo govju brāķēšanu. Vides mastītu izraisa baktērijas, kas dzīvo govs apkārtnē. Ar to saprot pakaišus, guļvietas, mēslus un pārējo apkārtējo vidi. Lai izraisītu mastītu, baktērijai vienmēr jāiekļūst tesmenī caur pupa kanālu. Ar mastīta profilaksi būtu jāsamazina baktēriju daudzums uz govs pupiem un apkārtējā vidē, un govīm jābūt veselām un jājūtas labi, lai varētu cīnīties ar slimības ierosinātājiem.

Demonstrējuma saimniecībā tika konstatēti tikai vides ierosinātāji. Pseudomonas olevorans ir atrodams atklātās ūdens tilpēs. Tika noskaidrots, ka govīm bija pieejams dīķis, kur karstajā laikā tās labprāt atvēsinājās. No vides baktērijām konstatēja arī Strptococcus uberis. Šis ierosinātājs plaši sastopams ārējā vidē. Pakaišos infekcijas parasti izpaužas kā klīniskais un kā subklīniskais mastīts. Inficēšanās var notikt arī cietstāves periodā, kas arī tika novērots saimniecībā. Tika noteiktas antibiogrammas uz 12 antibiotikām, lai zinātu, kuras antibiotikas ir jutīgas uz konstatētajiem ierosinātājiem.

Arī slaukšanas iekārtu darbībā tika atklāti un iespēju robežās novērstai pareizu darbību traucējošie faktori. Būtiski, ka saimniecībai nepieciešami pildu līdzekļi, lai sistēmu sakārtotu pilnībā. Testējot slaukšanas iekārtu saimniecībā, tika veikti piena plūsmas mērījumi, kuros tika konstatēta govju pārslaukšana, kas ir var būt par cēlonis paaugstinātam SŠS svaigpienā. Darbs demonstrējumā tiek turpināts.

Pasākums tiek īstenots Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros. Iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2018/41_ELFLA, 10. lote, LAD līguma Nr. LAD160419/P23.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Anita Miltiņa,

LLKC Daugavpils konsultāciju biroja konsultante lopkopībā, demonstrējuma vadītāja