Optimālais atnešanās vecums telēm

Viens no dārgākajiem saimniecības resursiem ir teles ganāmpulka atražošanai jeb vaislas teles. Tās saimniecībās veido arī vienas no lielākajām fiksētajām izmaksām.

Telīšu izaudzēšana līdz pirmajai atnešanai, kad tās sāk ražot pienu un dot ienākumus, lai atpelnītu izaudzēšanas ieguldījumus, ir arī dzīvnieka augšanas un attīstības posms, kad arī taupīt nevaram. Katra diena no telītes piedzimšanas līdz pirmajai atnešanās reizei veido izmaksas, kas pēc atnešanās jāatpelna. Jo vēlāk tele atnesas, jo lielākas ir izaudzēšanas izmaksas un pagarinās periods, kurā govs atpelna šīs izmaksas.

Kādā vecumā telītei vajadzētu atnesties? Daudzas debates ir saistītas ar pirmās atnešanās optimālo vecumu. Šie ieteikumi bieži vien atšķiras un ir atkarīgi no katra ganāmpulka specifiskajiem apstākļiem. Optimālajam vecumam jābūt līdzsvarotam ar sagaidāmo izslaukumu un atražošanas rādītājiem, lai maksimāli palielinātu ekonomisko atdevi. Šoreiz īsi apskatīsim četrus pētījumus pasaulē, kas ir mēģinājuši noteikt optimālo pirmās atnešanās vecumu. Pētījumi par šo tēmu ir bijuši Kanādā, ASV Kalifornijā, Korejā un Īrijā (pavasara sezonālā atnešanās).

Pētījumā Kanādā, lai noteiktu piena lopkopības dzīvnieku atmaksāšanās vecumu (vecums, kad tiek atgūtas visas ieguldījumu izmaksas), tika aprēķināta dienas kumulatīvā peļņa Holšteinas šķirnes govīm visā to dzīves laikā, ņemot vērā aktuālās izmaksas un piena cenas. Pētītajām holšteinietēm vidējais atmaksāšanās vecums bija 42 mēneši, kas parasti bija govju otrās laktācijas laikā. Šis vidējais atmaksāšanās vecums govīm, iespējams, pašreiz jau ir mazāks, ņemot vērā nepārtrauktos uzlabojumus gan dzīvnieku turēšanā, gan atražošanā, jo pētījumā tika iekļautas 2012. gadā dzimušās teles un rezultāti par tām apkopoti visā to dzīves laikā līdz pat sestajai laktācijai. Ja skatāmies tikai uz atmaksāšanās laiku, tad visizdevīgākais atnešanās vecums ir 22 mēneši. Šie Kanādas pētījuma dati parādīja, ka optimālais pirmās atnešanās vecums ir 22 mēneši, lai maksimāli palielinātu Holšteinas šķirnes dzīvnieku rentabilitāti līdz 6 gadu vecumam. Šis aprēķinātais ideālais pirmās atnešanās vecums, lai sasniegtu maksimālo rentabilitātes vecumu un nestu saimniecībām peļņu, ir mazāks nekā pašreizējais. Kanādas Holšteinas telēm vidējais pirmās atnešanās vecums 2019. gadā bija aptuveni 25–26 mēneši. Latvijā vidējais pirmās atnešanās vecums ir 27 mēneši.

Cits Holšteinas piena telīšu pirmās atnešanās vecuma pētījums tika veikts trijos ASV Kalifornijas komerciālos piena ganāmpulkos no 2001. līdz 2002. gadam. Gandrīz 2000 teles vecumā 12–13 mēneši tika grupētas 3 grupās pēc principa – vecums pirmajā atnešanās laikā ir mazs (līdz 23 mēnešiem), vidējs (23–24,5 mēneši) un augsts (virs 24,5 mēnešiem). Katrā no trim ganāmpulkiem visas teles pirms pirmās atnešanās tika apsaimniekotas līdzīgi. Teles tika barotas, lai no 4 mēnešu vecuma līdz sēklošanai dzīvsvara pieaugums būtu 0,7–0,8 kg dienā, un pēc sēklošanas līdz 252–258 grūsnības dienai 0,8–0,9 kg dienā. Arī pēc atnešanās pirmās laktācijas govis līdz 310. laktācijas dienai visās grupās tika barotas ar vienādu barības devu. Pirmajā grupā, kur atnešanās vecums bija mazāk par 23 mēnešiem, pirmajā laktācijā izslaukums un arī tauku un olbaltumvielu daudzums bija mazāks un pasliktinājās atražošanas rādītāji. Tieši tāpat arī pirmās atnešanās vecuma pagarināšana virs 25 mēnešiem neuzlaboja pirmās laktācijas govju izslaukumu, atražošanas rādītājus vai veselību. Šajā pētījumā Holšteinas telēm, kas atnesās vecumā no 23 līdz 24,5 mēnešiem, ekonomiskā atdeve bija vislielākā (99–138 ASV dolāri uz katru telīti), arī izslaukumi un atražošanas rādītāji vislabākie.

Korejā pētnieki analizēja 276 573 Holšteinas govis, kas dzimušas no 1998. līdz 2004. gadam, uzskaitot visus ražības un atražošanas datus no pirmās atnešanās 2000. gadā līdz pēdējai aizlaišanai 2010. gadā. Mūža peļņa pieauga par 3,45 ASV dolāriem dienā govīm, kas dzīvoja ilgāk ganāmpulkā. Pētījumā tika vērtēts pirmās atnešanās vecums, starpatnešanās intervāla garums starp pirmo un otro laktāciju, kopējās slaukšanās dienas mūžā. Izrādījās, ka govis dod peļņu saimniekiem tikai no ¼ līdz ½ no govs mūžā izslauktā piena. Pirmās atnešanās vecuma samazināšana un starpatnešanās intervālu saīsināšana vispozitīvāk  ietekmēja peļņu no govs. Maksimālā peļņa visa mūža laikā bija govīm, kad pirmās atnešanās vecums bija 22,5–23,5 mēneši.

Arī Īrijā, kas ir tipiska ar sezonālo govju atnešanos un ganību intensīvu izmantošanu, bija pētījums par labāko pirmās atnešanās vecumu telēm. Šī pētījuma mērķis bija kvantitatīvi noteikt saistību starp vecumu pirmās atnešanās laikā un turpmāko piena ražošanu, atnešanās vieglumu, auglību un “izdzīvošanu” ganībās. Vidējais vecums pirmās atnešanās laikā 196 120 govju populācijā bija 24,6–25,1 mēnesis (no 2000. līdz 2006. gadam), savukārt vecuma amplitūda pirmajā atnešanās laikā bija 21,7–38 mēneši. Visām telēm, kas atnesās pirms 22 mēnešu vecuma, pirmās laktācijas 305 dienās gan izslaukums, gan tauki, gan olbaltumvielas samazinājās gandrīz lineāri.  Kaut arī telēm, kas pirmo reizi atnesas jaunākas, bija lielāka varbūtība, ka dzemdības var būt apgrūtinātas, netika konstatēta saistība starp vecumu pirmās atnešanās laikā un apgrūtinātu dzemdību risku. Vecums pirmajā atnešanās laikā tika pētīts arī attiecībā uz ilgmūžību. Teles, kas atnesas 24 mēnešu vecumā, ganāmpulkos ražo visvairāk laktāciju. Teles, kas atnesās 22–24 mēnešu vecumā, uzrādīja vislabāko mūža peļņu un ļāva visas audzēšanas izmaksas atgūt kaut kad otrās laktācijas laikā.

Nobeigumā gribu teikt, ka par optimālā vecuma sasniegšanu uz pirmās atnešanās laiku ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt. Telīšu izaudzēšana saimniecībās jāsakārto tā, lai pirmās sēklošanas varētu notikt, tiklīdz tās sasniegušas atbilstošu vecumu, augumu un ķermeņa svaru. Lai šie visi nosacījumi izpildītos vienlaicīgi, saimniecībās liela uzmanība jāpievērš jaunlopu ēdināšanas programmām. Konsultāciju dienestā esam priecīgi strādāt ar NORFOR ēdināšanas programmu, kas ļauj jaunlopu ēdināšanu sabalansēt ļoti niansēti, precīzi, atbilstoši šķirnei un audzēšanas mērķiem.

Silvija Dreijere,
LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja

Raksts publicēts žurnāla “Latvijas Lopkopis” 2020. gada septembra numurā.