Noturīgas veselības pamatprincipi ataudzējamajiem teļiem

Visā pasaulē zinātnieki un piensaimniecības nozares vadošie speciālisti veic dažādus pētījumus par vaislas teļu audzēšanas metodēm, fizioloģiju, kā ar saudzīgām metodēm, izmantojot pētījumos gūtās atziņas, lai ātrāk sasniegtu dzīvnieku vaislas spēju un ātrāku produktīvā mūža uzsākšanu.

Ik gadu zinātnieki, pētot dzīvnieku fizioloģiju, iegūst daudz jaunu atziņu, kuras ieviešot ražošanā, iespējams panākt dzīvnieku ātrāku izaugšanu, kas piensaimniekiem dod iespēju ievērojami palielināt ienākumus. Taču Latvijā inovatīvas vaislas teļu audzēšanas metodes un ārzemju pieredzes ieviešana notiek lēni un piesardzīgi. Bieži šo šaubīšanos – ieviest vai nogaidīt – saimnieki pamato ar lielu investīciju nepieciešamību un nestabilo ekonomisko situāciju piena tirgū, taču Latvijā netrūkst arī uzņēmīgu un drosmīgu zemnieku saimniecību, kuras alkst pēc inovatīvu saimniekošanas metožu ieviešanas savās saimniecībās. To var izskaidrot ar pieredzes trūkumu un mentalitāti, taču bieži saimnieki kavējas ieviest praksē pārbaudītas atziņas, konsekventi realizējot pagājušā gadsimta lopkopības praksi. Šodienas saimniekam ir jāspēj vaislas teli izaudzēt 12–13 mēnešu laikā, lai pirmpienēm pirmā atnešanās notiktu 22–24 mēnešu vecumā, jo īpaši audzējot Holšteinas šķirnes dzīvniekus. Lai to sasniegtu, saimniekiem ir jābūt ļoti izglītotiem, radošiem un atbildīgiem par darba rezultātu, ieviešot jaunākās zinātnes atziņas praksē, kā arī nodrošinot dzīvniekiem atbilstošu ēdināšanu, turēšanu, kopšanu un optimālus labturības apstākļus.

Lai veicinātu piensaimnieku un nozares speciālistu izglītošanu,  Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs īsteno  Zemkopības ministrijas demonstrējumu programmu lopkopībā LAP 2014. –2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. LAD100119/P2, kur viena no tēmām ir “Nelimitētas jaunpiena (at libidum) izēdināšanas metodes ietekme uz teļa augšanu un attīstību” (8. lote).

Sabiedrību arvien vairāk interesē nekaitīgas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšana un aprite tirgū. Nereti sabiedrībā tiek kritizēta konvencionālajās saimniecībās audzēto dzīvnieku produkcija, jo lielai daļai patērētāju tiek mākslīgi radīts maldīgs priekšstats par dzīvnieku audzēšanas, turēšanas un kopšanas apstākļiem piensaimniecībās. Izvērtējot visu ES pastāvošo  likumdošanu, nākas atzīt, ka lopkopības jomā ir precīzāk definēta likumdošana, kas regulē dzīvnieku audzēšanas un izmantošanas apriti, ietverot dzīvnieku aizsardzību un labturības noteikumus, nekā tas ir pieņemts attiecībā pret sabiedrību kopumā.

Taču par antimikrobiālo rezistenci (AMR) sabiedrībā diskutē ne bez pamata. Ik gadu palielinās saslimušo cilvēku skaits, kuru organismā izdalītie patogēni ir rezistenti jeb izturīgi pret vienu vai vairākām medicīnas praksē lietotajām antibiotikām.

Kāpēc veidojas šāda situācija?

Rezistence pret antibiotikām nav vērojama tikai cilvēku populācijā, tā ar pieaugošu intensitāti novērojama dažādu dzīvnieku sugu, dzimuma un vecuma grupās. Dzīvnieku populācijā rezistence pret antibiotikām veidojusies pakāpeniski,  un šeit ir nevietā vainot farmācijas kompānijas, kuras pēta un ražo dažādu grupu antibiotikas. Svarīgi ir saprast iemeslus, kādēļ dzīvnieki, tai skaitā teļi saslimst ar infekcijas slimībām; vai un kā ganāmpulks tiek apsaimniekots un kā tiek ievērota slimību profilakse, ārstēšana. Neraugoties uz saimniecības lielumu un dzīvnieku skaitu tajā, svarīgi zināt, kā tiek pārnestas infekcijas slimības, kā kontrolēt patogēno baktēriju daudzumu dzīvnieku novietnēs un kā uzturēt veselus dzīvniekus. Kādēļ šāda situācija veidojas Latvijas un pasaules lopkopībā? Atbilde uz šo jautājumu nav viennozīmīga, taču atbildība jāuzņemas visiem iesaistītajiem. AMR pieaugošajai intensitātei lopkopībā ir vairāki iemesli.

Lielā daļā lopkopības saimniecību infekciju slimību diagnozes  netiek uzstādītas pēc laboratorisko analīžu vai eksprestestu rezultātiem, nereti diagnozes uzstāda, vadoties pēc klīniskajām pazīmēm, tādēļ precizitāte ne vienmēr ir augsta, savukārt slimie dzīvnieki tiek ārstēti ar plaša spektra antibiotikām, nereti terapiju papildinot ar steroīdajiem hormonu preparātiem, kā rezultātā pakāpeniski tiek veidota AMR. Pētījumos pierādīts un netiek ieteikts jaundzīvniekiem, arī teļiem pirmajās dzīves dienās injicēt tulatromicīnu. Aplūkojot 1. tabulu, redzams, ka, veicot tulatromicīna injekcijas teļiem 1–3 dzīves dienā, saimniecībā palielnājās ARM. 1. tabulā apkopoti rezultāti par veiktajiem bakterioloģiskajiem izmeklējumiem no teļu patoloģiskā materiāla 2017. gadā, īstenojot VLT aktivitāti  “Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” izmēģinājumā “Novietnes mikrofloras ietekme uz jaundzīvnieku veselību”. Veikto analīžu datu ticamību tiešā veidā apstiprina arī nesenajos “BIOR” pētījumos iegūtie rezultāti. Dzīvnieku īpašniekiem šiem jautājumiem jāpievēršas ļoti nopietni.

1. tabula. Baktēriju rezistence pret antibiotikām

1. attēls. Diarejas diagnostika teļiem saimniecībā

Ar 1. attēla testa palīdzību 15 minūšu laikā var noteikt slimību ierosinātājus, rota un korona vīrusu antivielas, kriptosporīdijas un E.coli K-99 enteropatogēno celmu. Arī patlaban, realizējot demonstrējumu “Nelimitētas jaunpiena (ad libitum) izēdināšanas metodes ietekme uz teļa augšanu un attīstību” (8. lote), konkrētā teļu diarejas diagnostikas metode tika izmantota AS “Agrofirma Tērvete”, kur teļiem, kas iekļauti demonstrējuma grupās, tika novērota akūta diareja. Veicot šo testu, 31,2% gadījumā tika izdalīta rotavīrusa infekcija. Šāda ātra diagnostika atviegloja un uzlaboja veterināro speciālistu darbu, kā arī ārstēšanas rezultātu. Saimniecībā teļu diarejas gadījumā praktizē izlases kārtā veikt teļu caurejas cēloņu ekspresdiagnostiku 1–2 reizes mēnesī 10–20 teļiem. Teļu diareju Tērvetē ārstē ar elektrolītu šķīdumu, imunitātes stiprināšanai katrs teļš papildus saņem aminoskābju un vitamīnu maisījumu. Profilaktiskos nolūkos, ievērojot jaunākās zinātnes atziņas un vadlīnijas, Tērvetē notiek teļu vakcinācija ar Rispoval-3 vakcīnu. Nākotnē saimniecība plāno ieviest dzīvnieku vakcināciju ar speciāli izstrādātu autogēno vakcīnu.

Lai nākotnē samazinātu AMR ietekmi lopkopībā, lai mazinātu antibiotiku atliekvielu klātbūtni pārtikas produktos un veicinātu visas sabiedrības veselību Latvijā, tiek veidots rīcības plāns: “Viena veselība”. Tas nozīmē, ka katrā pārtikas aprites posmā jāstrādā precīzāk, ievērojot speciālistu un zinātnieku rekomendācijas. Tas nozīmē, ka dzīvniekiem jānodrošina higiēnas prasībām atbilstoša turēšana un kopšana, tie atbilstoši izmantošanas veidam pareizi jābaro ar sabalansētu barības devu. Pārtikā izmantojamā produkcija jāiegūst no veseliem dzīvniekiem, tai ir jāveic pareiza pirmapstrāde un pārstrāde. Lai saražotie produkti nonāktu nekaitīgi līdz patērētājam, visos to aprites posmos jāievēro noteiktās higiēnas prasības un, ja nepieciešams, jānodrošina aukstuma ķēde visā produktu aprites ciklā. Tikai kopā rīkojoties atbildīgi, mēs spēsim izaudzēt veselus dzīvniekus, iegūt kvalitatīvus pārtikas produktus un saudzēt dabu, jo pēc pārlieku lielas antibiotiku lietošanas tās  nonāk dabā. Neizpildot veterinārārstu noteikto ārstēšanas kursu – resp. samazinot ārstēšanas laiku, tiek veicināti infekcijas slimību recidīvi un AMR.

Ieteikumi lopkopības saimniecībām infekcijas slimību ierobežošanā

* Savlaicīgi saņemts jaunpiens 1–2 stundā pēc piedzimšanas, nodrošinot teļam 200 g IgG ar jaunpienu.

* Būtiski ir pēc teļa dzimšanas savlaicīgi apkopt nabu un nožāvēt teļu.

* Dzīvnieku barošana ar kvalitatīvu nebojātu barību. Nekādā gadījumā teļiem neizbarot pienu no govīm, kurām ir tesmeņa iekaisums un ir veikta to ārstēšana.

* Teļi jāpasargā no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Optimāls mikroklimats novietnē. Līdz 3 mēnešu vecumam gaisa plūsma ≤0,3 m/s, gāzu koncentrācija novietnē: amonjaka koncentrācija 1m³ ≤0,3ppm, CO₂ – ≤0,20%, H₂S – nav pieļaujams, relatīvais gaisa mitrums – 40–85%, novietnes gaisa temperatūra – 1. mēnesī +25 °C, pēc tam piena periodā +15…+25 °C, gaismas intensitāte ~100lux/m², trokšņu līmenis nepārsniedz 85dB.

* Nepārblīvētas dzīvnieku grupas (optimāli 6–12 teļi grupā, taču ne vairāk par 20 teļiem).

* Savlaicīgi un pareizi uzstādītas slimību diagnozes. Piemēram: diareja. Cēloņi: vīrusi, parazitārie vienšūņi, baktērijas, nesagremotie tauki. Ārstēšanās atšķirīga. Vīrusu gadījumā –specifisku medikamentu nav, stipras diarejas gadījumā simptomātiska ārstēšana ar elektrolītu šķidrumiem. Aizsardzība no vīrusu iedarbības, tikai profilaktiskās vakcinācijas, sanitārija un higiēna. Parazitāro vienšūņu: kroptosporīdiju gadījumā – specifisks līdzeklis Halocur (lietošanu saskaņot ar veterinārārstu, recepšu medikaments), baktērijas – E.coli, Salmonella spp. ārstēšana ar antibiotikām, pārāk trekna piena izraisītus gremošanas traucējumus ārstē ar prebiotikām, kuras stabilizē gemošanas trakta mikrofloru. Prebiotikas ieteicams lietot jebkuras izcelsmes diarejas ārstēšanā, jo tās sekmē gremošanas mikrofloras augšanu un attīstību. Prebiotikas nav antibiotikas, tās var iegādāties veterināro zāļu tirdzniecības vietā bez receptes.

* Būtiski – savlaicīga slimo dzīvnieku izolēšana no veselajiem.

* Tik pazīstama, bet ļoti nozīmīga ir sanitārija un higiēna (trauku tīrība, tīras guļvietas, dezinficēti sprosti un guļvietas, tīri dzīvnieki).

Demonstrējumu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Materiālu sagatavoja
Dainis Arbidāns,
LLKC konsultants-eksperts veterinārmedicīnā