Mēslošana un kaļķošana – būtisks faktors zālāju ražības kāpināšanā

Statistikas dati liecina, ka liela daļa Latvijas augšņu ir ar skābu augsnes reakciju un zemu augiem pieejamā fosfora un kālija saturu, tādēļ ir svarīgi ielūkoties savas zemes agroķīmiskās izpētes kartēs vai veikt augsnes analīzes, lai varētu pareizi apsaimniekot savas zālāju platības. Lopkopības saimniecību īpašniekiem vajadzētu zināt, kāds ir augsnes, kur paredzēts sēt zālājus, skābums (pH), tāpat kālija un fosfora daudzums tajā ir noteicošie. Tas tāpēc, ka svarīgi ir izvēlēties atbilstošās zālāju sugas, kas dod vislabākās un kvalitatīvākās ražas (rupjo lopbarību).

LLKC Zālēdāju projekta ietvaros ierīkoja izmēģinājumu z/s “Dārznieki”, kur pārliecinoši varējām parādīt un kaļķošanas un mēslošanas efektivitāti daudzgadīgajos zālājos. Zālājs 2015. gadā bija iesēts skābā augsnē (pH 5,4) ar ļoti zemu fosfora ( P₂O₅ – 22 mg/kg) un zemu kālija (K₂O – 62 mg/kg) saturu tajā. Līdzīgas augsnes ir lielā daļā Latvijas teritorijas, jo īpaši Kurzemē un Vidzemē.

2017. gada pavasarī, veicot tikai kaļķošanu (5 t/ha, Saulkalnes kaļķis), zaļās masas raža palielinājās vairāk nekā 2 reizes, gan 1. gan 2. pļāvumā. Kontroles laukā 1. pļāvumā bija 10,8 t/ha, bet kaļķojot iegūts 25,2 t/ha, attiecīgi arī sausna 2,46 t/ha kontrolē un 4,34 t/ha kaļķojot. Vēl labāku rezultātu var iegūt šādās augsnēs, ja veic kaļķošanu un mēslošanu, tad zaļmasas ražu var iegūt pat trīs reizes lielāku, bet sausnas raža palielinās divas reizes.

Ievērojami uzlabojas arī zāles kvalitātes rādītāji: kontrolē kopproteīna saturs sausnā bija 11,74%, kaļķojot – 16,32%, bet, veicot kaļķošanu un mēslošanu, tas palielinājās līdz 18,36%. Līdzīgi rādītāji iegūti arī 2. pļāvumā. Lopkopības saimniecībām, kas vēlas iegūt labas kvalitātes lopbarību, to ļoti vajadzētu paturēt prātā.

Ražas un kvalitātes rezultāti

Jāņem vērā, ka skābā augsnē zelmenis ļoti ātri noveco, kļūst mazražīgs, pazūd vērtīgie tauriņzieži un prasīgākās stiebrzāles, paliek galvenokārt smilgas, daudzgadīgās nezāles (zirgskābenes, usnes, dadži, doņi u. c.) un platlapji. 

Līdz ar to rupjās lopbarības masa samazinās, kļūst mazvērtīgāka, kā arī iegūtā lopbarība no šādiem zelmeņiem dzīvniekiem būs ievērojami mazāk sagremojama. Lopkopības saimniecības īpašnieks bieži uzdos jautājumu: kā tad tā, barības man pietiek, bet produkcijas daudzums, ko iegūstu no dzīvniekiem, samazinās. Ko darīt?

Šāds zelmenis jāatjauno jau pēc trešā gada. Uzturot augsnē optimālu pH līmeni, zālāju zelmeņi ir ilggadīgāki, ko atzīst arī praktiķi, kas tos izmanto 5–6 gadus.

Jāņem vērā, ka zālāji ir ļoti atsaucīgi uz mēslojumu, un katrs iedotais mēslojuma kg labi atmaksājās. Mēslotās platībās ievērojami palielinās zāles augšanas intensitāte, palielinās proteīna daudzums, uzlabojas sagremojamība, līdz ar to dzīvnieki to labprātāk ēd, tādējādi uzņemot vairāk sausnas kilogramu.

Zālāji jāmēslo katru gadu un jālieto sabalansēts NPK mēslojums, nomēslojot tikai dažreiz, cerēto rezultātu nesagaidīt.  Par to varējām pārliecināties z/s “Dārznieki” veiktajā izmēģinājumā. 

Nemēslotā, nekaļķotā laukā augi aug un attīstās lēni, augi ir mazām, sīkām lapiņām, ātri pārkoksnējas, zelmenis ir neveselīgā dzeltenā krāsā, veido zemu ražu ar sliktu kvalitāti.

Lai varētu izvērtēt ekonomisko ieguvumu no ieguldītajiem līdzekļiem zālāju mēslošanā un kaļķošanā, izmēģinājumā veicām ekonomiskos aprēķinus. Tas zālājs, kas bija kaļķots un mēslots, deva lielāko papildu ieguvumu saimniecībā.

Ekonomiskie aprēķini rāda, ka ir vērts ieguldīt līdzekļus komplekso minerālmēslu iegādei un kaļķot laukus, lai iegūtu vairāk labas kvalitātes rupjo lopbarību, līdz ar to padarot lopkopības nozari konkurētspējīgāku.

Izmēģinājumi tiek rīkoti Valsts Lauku tīkla aktivitātes „Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvaros.

Biruta Jansone,

Dr. agr., augkopības konsultante

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja