LLKC Kuldīgas konsultāciju birojs organizējis semināru par Šarolē šķirnes zīdējteļu piebarošanas efektivitāti

LLKC Kuldīgas lauku konsultāciju birojs sadarbībā ar z/s Valti 28. septembrī aicināja visus interesentus uz demonstrējuma semināru lopkopībā, kura tēma bija Šarolē šķirnes zīdējteļu piebarošanas efektivitāte.Par zīdējteļu piebarošanas nepieciešamību un ekonomisko efektivitāti gaļas liellopu audzētāji Latvijā diskutē bieži. Tomēr šajā jomā līdz šim nav veikti ne pētījumi, ne demonstrējumi, kas pierādītu, vai piebarošana ir vajadzīga vai ne, un kurā periodā tā būtu visefektīvākā un sniegtu vislielāko ieguvumu arī finansiālā jomā.

LLKC Kuldīgas konsultāciju biroja lopkopības speciāliste Inga Muižniece seminārā stāstīja par apsvērumiem, kāpēc demonstrējumam izvēlēta tieši šāda tēma. Galvenais ieguvums gaļas šķirņu lopkopībā ir iegūts dzīvs teļš. Lai teļu kvalitatīvi izaudzētu līdz realizācijai, bieži vien nepietiek tikai ar mātes pienu un ganību zāli. Teļiem jādod papildbarība. Izpētīts, ka, teļam sasniedzot 90 dienu vecumu, vidēji pienīga zīdītājgovs spēj nodrošināt vairs tikai pusi no teļam nepieciešamā barības vielu daudzuma, lai panāktu maksimālu augšanu (Alberta Agriculture and Rural Development, 1998). Ja ganību ražība un kvalitāte šajā periodā nav pietiekama, tiek aizkavēta teļa augšana, un līdz ar to diennakts dzīvmasas pieaugums būs zems, tādēļ nepieciešama teļu piebarošana ar spēkbarību.

Lai meklētu atbildes uz minētajiem jautājumiem, zemnieku saimniecībā Valti tika ierīkots demonstrējums ar diviem teļu audzēšanas variantiem: 1. variants – teļi bez piebarošanas, 2. variants – teļi ar piebarošanu. Lai demonstrējumu varētu sekmīgi realizēt, ar Valsts Lauku tīkla finansējumu tika iegādāta specializēta teļu piebarošanas iekārta, kurā spēkbarību var saņemt tikai teļi.

Teļu piebarošanas iekārta

Piebarošanu uzsāka 20. augustā, pirms tam abu grupu dzīvniekus nosverot. Teļi otro reizi tika svērti 18. septembrī, jo laika posms kopš 20. augusta uzskatāms par adaptācijas periodu, kura laikā piebarošanas grupas teļi pakāpeniski tika pieradināti ēst spēkbarību. Par dzīvmasu pieaugumiem šajā periodā vēl nav iespējams objektīvi spriest.

Demonstrējuma ietvaros tika veiktas arī zālāju analīzes, kas parādīja, ka augustā zālāji vēl bija labā kvalitātē. Augstā zālāju ražība un kvalitāte veicināja to, ka teļiem tika sasniegti augsti dzīvmasas pieaugumi. Laikā no 20. augusta līdz 18. septembrim 1. grupā teļiem diennakts dzīvmasas pieaugums bija 1,93 kg, 2. grupā – 1,66 kg.

Seminārā piedalījās demonstrējuma zinātniskā vadītāja LLU profesore, Dr. agr. Daina Kairiša. Profesore klausītājiem stāstīja par ciltsdarbu un tā nozīmi lopkopībā, kā arī ieteicamajām metodēm. Tika vilktas paralēles ar Latvijas Aitu audzētāju asociācijas darbu, kas koordinē ciltsdarbu aitkopībā. Diemžēl jāatzīst, ka aitu audzētāji ciltsdarba uzraudzības jomā ir tālu priekšā gaļas liellopu audzētājiem.

Z/s Valti īpašnieki Rihards un Vanda Valtenbergi stāstīja par savu pieredzi saimniecības izveidošanā. Saimniecība nodarbojas ar tīršķirnes un krustojumu liellopu audzēšanu, ar piena sivēnu pārdošanu un cūkgaļas ražošanu, graudaugu un pārtikas kartupeļu audzēšanu, kā arī biškopību un zivsaimniecību.Valtos apsaimnieko vairāk nekā 500 ha zemes, paši audzē arī graudaugus. Saimnieki stāstīja, ka savu darbību sākuši ar slaucamo govju ganāmpulku, kuru pamazām pārveidojuši par gaļas liellopu ganāmpulku. Apsaimniekojamās platības sākotnēji bija aizaugušas, tās jaunie saimnieki pamazām attīrījuši un vietās, kur tas bijis iespējams, ierīkojuši sētos zālājus. Rihards uzvēra, ka arī gaļas liellopu audzētāju darbā ļoti būtiski ir izmantot kvalitatīvu pamatbarību – zālājus, sienu un skābbarību, lai gaļas liellopu audzēšana būtu efektīva. Patīkami, ka saimnieki ir atsaucīgi un labprāt dalās savā pieredzē ar tiem, kuri to vēlas uzklausīt.

Sagatavoja LLKC Kuldīgas biroja lopkopības speciāliste Inga Muižniece un Daiga Baltiņa, Lopkopības nodaļas speciāliste lopkopībā