Liellopu nozari cels kvalitatīvi dzīvnieki

Par Latvijā izaudzēto dzīvnieku kvalitāti, noieta iespējām un iespēju pāriet no piena lopu audzēšanas uz gaļas lopiem, saruna ar izsoļu nama vadītājs KASPARU ĀDAMU.

Liellopu izsoļu nams atrodas Neretas–Daugavpils šosejas pašā malā. Uz to reizi mēnesī, kad notiek izsoles, ceļu mēro aizvien vairāk saimnieku un lopu pircēju. Fermas, kur vieta vairāk nekā 1000 lopiem, durvis parasti tiek vērtas pāris stundu pirms izsoles norises, lai katrs interesents var iepriekš aplūkot tirgojamo preci un izvēlēties dzīvniekus. Pie katra boksa piesprausta lapiņa ar tajā esošo liellopu numuriem, šķirni, svaru un citiem rādītājiem. Priekšplānā – skaistākie un vērtīgākie, dziļāk fermā – dzīvnieki ne tik labā kondīcijā, jeb, ka saka paši pircēji, te atrodami arī “šroti” jeb sliktas kvalitātes lopi.

Izsoles norise parasti sākas ar telīšu pārdošanu – tās no boksiem uz izsoļu ringu dzen skaitā pa 7–12. Ja pircēji izvēlas pirkt tikai pāris lopu no bara, tiek nosaukti attiecīgo dzīvnieku numuri un tie izsolīti vispirms. Pirms izsoles tās vadītājs nosauc izsoles soli – tie ir 5 centi, pussolis – 2 centi. Ja dzīvnieki ir labi un pircēju aktivitāte liela, cenu izdodas uzsolīt pat par trešdaļu virs sākotnēji nosauktās. Ja intereses par dzīvniekiem nav, izsole notiek ar lejupejošu soli, līdz uzrodas pircējs, taču parasti nenokrīt zem 50 centiem par dzīvsvaru. Izsoles ir atklātas visiem un cenas, par kādām izdodas dzīvniekus pārdot, var atrast Liellopu izsoļu nama vietnē www.liellopuizsoles.lv. Arī to apsaimnieko Kaspars Ādams ar savu komandu.

- Kā jūs atrodat ieinteresētos pircējus, nobarošanas stacijas?

- Ceļi ir dažādi. Ir pircēji, kas paši mūs atrod, ir tādi, ko uzrunājam mēs. Gaļas nozarē informācija izplatās strauji. Daļa staciju īpašnieki paši brauc un meklē izdevīgākos darījumus, ir tādi, kas noslēdz kontraktus ar starpniekiem, tad viņiem ir mazāk rūpju dzīvnieku sagādē. Iedomājaties, jums ir 2000–3000 buļļu ferma un vēl jābraukā apkārt, nezinot, kādus un cik dzīvniekus konkrētajā vietā, valstī varēs nopirkt. Ja nobarošanas ferma uz kautuvi aizsūta 2–3 mašīnas ar buļļiem, tikpat daudz tai ir jāieved vietā. Starpnieki garantē, ka šādu apjomu nopirks. Ja ne pie mums, tad Lietuvā vai kur citur. Viņi skatās kvalitāti, apjomu un komplektē kravas.

- Kāda ir Latvijas bullīšu kvalitāte?

- Lēnām uzlabojas, bet mums ir ļoti daudz krustojumu, ko daļa pircēju vērtē skeptiski. Jo īpaši tagad, kad daudzi piensaimnieki sāk krustot piena govis ar gaļas buļļiem. Rezultātā sanāk pa pusei piena, pa pusei gaļas dzīvnieks. Pirmajā krustojumā gaļas dzīvnieks nesanāk. Ir daudz nenosakāmu, raibu bullīšu. Eiropiešiem ir zināmi krustojumi, piemēram, Limuzīnas un Šarolē šķirnes, ir zināms, kā kura krustojuma dzīvniekam jāizskatās. Bet, ja ir bullīši, kam ir teju visas iespējamās nokrāsas – sākot no pelēkiem līdz tumši brūniem, tad pērk negribīgi.

Galvenā problēma ar šiem dzīvniekiem ir tāda, ka Eiropas nobarošanas stacijām nav skaidrs, kā tie nobarosies. Eiropā par katru gaļas šķirni un krustojumu ir pētījums, kādas barība devas jālieto, lai dzīvnieki pareizi nobarotos. Ja ir neskaidra krustojuma dzīvnieki, tad nav skaidrs, kā tos nobarot, lai iegūtu vajadzīgo rezultātu.

- Jums izdodas pārdot visu, ko atved?

- Mēs pārdodam visu, jautājums – par kādu cenu. Pirms pāris gadiem centos visus glābt, pat sliktākos buļļus vilku aiz ausīm, lai pircējs par tiem maksātu. Bet tas bija nepareizs signāls tirgum, saimnieki saprata, ka pat pēdējo sliktas kvalitātes liellopu te var nopārdot par puslīdz pieņemamu cenu. Ja jau var pārdot, tad nav vērts uzlabot ganāmpulku. Ir svarīgi saimniekiem saprast, ka izsoles ir kā Latvijas vizītkarte pircējiem, kas šeit atbrauc pirmo reizi, un, ja ir daudz sliktu liellopu, tad ko viņi var nodomāt? Protams, pircēji arī ir dažādi. Tāpat kā ar mašīnām – ir tādi, kam svarīga laba mašīna, un ir tādi, kas pērk visu. Jautājums, vai mēs gribam piesaistīt tos pircējus, kas ir spējīgi un vēlas maksāt par labas kvalitātes dzīvniekiem.

Mūsu misija ir panākt, lai Latvijā būtu labas kvalitātes liellopi, kas būtu spējīgi konkurēt ar Eiropas dzīvniekiem. Slikti lopi ir visur, bet mums svarīgi, lai zina – pie mums, Latvijā, var nopirkt labus lopus. Tādēļ mēs jau kādu gadu cenšamies, lai laba cena tiktu maksāta par labiem dzīvniekiem. Slikti lopi aiziet par reālo cenu, gadās, ka par 50 centiem dzīvmasā.

Mums dzīvniekus dod 1500–1600 saimniecības, visas tās es fiziski nevaru izbraukāt. Varam tikai saplānot maršrutus.

- Vai krīze piena sektorā ietekmē gaļas lopu audzēšanas apjomus? Vai jūtams, ka piena ražotāji pievēršanas gaļas lopu audzēšanai?

- To redzēs tikai pēc pāris gadiem. Ja piensaimnieks izdomā pievērsties gaļas lopiem, tad tas parasti notiek, ejot divus ceļus. Viens – pārdot visas piena govis, un to vietā nopirkt grūsnas gaļas teles. Tad viss ir kārtībā. Tomēr izskatās, ka lielākā daļa pieninieku gan iet otru ceļu – nopērk bulli vai mākslīgi apsēklo, un rodas krustojumi no piena govīm. Govīm ir daudz piena, ko izdzirdīt teļiem. Citi pārtrauc piena slaukšanu un ļauj, lai to zīž teļi.

Šos procesus mēs, gaļas lopu tirgū, jutīsim nākamgad un aiznākamgad. Tad redzēsim, cik veiksmīgi un kā piensaimnieki ir pārgājuši uz gaļas lopu audzēšanu. Tātad, 2015. gada rezultātus sāksim redzēt tikai no šā gada beigām. Jārēķinās ar 8–9 mēnešu grūsnības periodu govīm, un vēl vismaz 7 mēnešus teļam jāaug. Tad redzēsim, cik labu vaislas materiālu piensaimnieki ir izmantojuši.

Uzreiz jāsaka, ka pirmie gaļas-piena šķirnes krustojuma liellopi izcili nebūs.

IVETA TOMSONE, Andra Vītola foto

Pilnu interviju ar Liellopu izsoļu nama vadītāju Kasparu Ādamu varat izlasīt žurnāla “Latvijas Lopkopis” marta numurā.

Žurnālu iespējams abonēt pasta nodaļās visā Latvijā, abonēšanas indekss 2044.

Žurnālu var iegādāties LLKC Ozolniekos, 124.kabinetā