Liellopu fiksācijas paņēmieni lauka apstākļos

Fiksēšanas paņēmienus izmanto, ja dzīvniekam jāveic vidēji sarežģītas vai sarežģītas operācijas vēdera dobumā, pupu operācijas, nagu vai citas operācijas, kuras nav iespējams veikt, dzīvniekam stāvot kājās. Dzīvnieka apguldīšanu, izmantojot virvi vai kaprona  jostu, atvieglo, ja pirms sasiešanas tiem nelielā devā lieto vispārējās narkozes līdzekļus.

1. attēls

Liellopa noguldīšana pa labi vai kreisi

Lai noguldītu pieaugušu liellopu, nepieciešami trīs vidējas miesasbūves fiziski spēcīgi cilvēki, 4 cm resna vai 3,5–5,0 cm plata, slidena (labāk kaprona) un vismaz 6,5 m gara virve, kuru izsien, kā parādīts pirmajā attēlā. Kad dzīvnieks ir sasiets un stāv kājās, viens no palīgiem tur dzīvnieka galvu, divi  palīgi velk virves brīvo galu. Velkot virvi, liellopi sāk gulties, tajā brīdī palīgs, kurš fiksē galvu, spiež to pie zemes un neļauj dzīvniekam piecelties.  

2. attēls

Liellopa noguldīšana viena palīga izpildījumā

Metodi lieto,  imitējot klupšanu. Izmantojot šo metodi, viens palīgs var viegli noguldīt uz zemes liellopu ar dzīvmasu ~500–600 kg, taču atsevišķos gadījumos, ja dzīvnieki ir nervozi vai agresīvi, var tikt apdraudēts veterinārārsta palīgs, tādēļ dzīvnieka noguldīšanu šajā variantā ir labāk veikt  divatā.

3. attēls

Priekškājas fiksācija liellopiem

Metode balstīta uz dažām fizioloģiskām liellopu īpatnībām, kuras izmantojot praksē, dzīvnieki izturas mierīgi un ļauj fiksēt priekškāju. Šīs metodes pamatā tiek izmantota dzīvnieka reakcija, izmainot četru punktu atbalsta sistēmu uz trīs punktiem. Ja dzīvnieks atbalstās uz trīs punktiem, tam tiek mainīts līdzsvars, kā rezultātā, kamēr priekškāja ir pacelta gaisā,   uz laiku tiek pārtraukta spēja pārvietoties, jo, sperot soli uz priekšu, dzīvnieki var pakrist. Tādēļ, baidoties no klupiena un sāpēm, dzīvnieki stāv. Fiksēšanai vajadzīga 4 cm resna vai 3,5–5,0 cm plata, slidena (labāk kaprona) un vismaz  3,5–4 m gara virve, kuru izsien, kā parādīts pirmajā  attēlā.

Fiksēšanas paņēmienu izmanto, lai ieslauktu nervozas pirmpienes, kuras sper nost slaukšanas ķekarus, nagu izmeklēšanai un nagu apkopšanai, veicot profilaktisku nagu apgriešanu vai ārstējot nagu slimības. Fiksējot liellopiem priekškāju, kā parādīts 2. attēlā, nagu griešanā kategoriski aizliegts lietot elektriskās nagu frēzes, jo tas apdraud dzīvnieku veselību un ir pretrunā ar darba drošību, lietojot elektroiekārtas.

4. attēls

Priekškājas fiksācija liellopiem

Metode balstīta uz līdzīga principa, kā aprakstīta pie 3. attēlā redzamās fiksācijas metodes. Šo metodi var lietot efektīvi īslaicīgai priekškājas fiksēšanai, kuras ilgums nepārsniedz 10 minūtes, taču jāņem vērā, ka nereti dzīvniekiem fiksētā priekškāja notirpst un tie mēdz gulties virsū dzīvnieka kājas  fiksētājam. Fiksēšanas indikācijas līdzīgas, kā iepriekš minēts aprakstā pie attēla.

5. attēls

Priekškājas fiksēšana, neizmantojot virvi

Metodi izmanto īslaicīgai priekškājas fiksēšanai,  nosakot diagnozi. Lai manuāli nofiksētu priekškāju, palīgs ar muguru pagriežas pret dzīvnieka galvu un ar plecu un savu sānu atbalstās pret dzīvnieku. Palīgs satver dzīvnieka kāju virs kronīša locītavas ar abām rokām un ceļ uz augšu. Brīdī, kad dzīvnieks izjūt spiedienu virs kronīša, tas pats kāju atrauj no zemes, kas atvieglo kājas īslaicīgu fiksāciju.

6. attēls

Apaušu izgatavošana no virves

4. attēlā pa labi ir uzskatāmi parādīts, kā no viengabala virves ir iespējams ātri izgatavot apaušus dzīvnieka galvas fiksācijai vai, veicot dzīvnieku pārvietošanu, neradot stresu  un nenodarot kaitējumu dzīvnieka veselībai, ja valgu apliek tikai ap kaklu.

7. attēls

Galvas fiksācija liellopiem

Metode balstīta uz deguna starpsienas ļoti lielo jutīgumu. Fiksēt dzīvnieku var ar roku vai izmantot dažādas modifikācijas “deguma bremzes”. Metodi lieto nervozu dzīvnieku savaldīšanai vai dažādu nelielu veterināro manipulāciju laikā. Piemēram, veicot i.m, i.v., s.c. [1] injekcijas. Jāatceras, ka, pārmērīgi saspiežot nāsu atveru starpsienu, jūs varat nodarīt ļoti lielas sāpes dzīvniekam.

8. attēls

Galvas fiksācija pie staba

Fiksācijas metodi lieto nemierīgiem dzīvniekiem, lieliem dzīvniekiem, vai gadījumos, kad jāveic nelielas ķirurģiskas operācijas, kā arī i.v, i.m. vai s.c. injekcijas, kuru laikā  paredzētajā vietā jāievada liels daudzums medikamentu. Šī fiksēšanas metode atvieglo darbu veterinārārsta palīgam, taču dzīvnieka galva pie staba ir jāpiesien tā, lai to varētu ātri atsiet pēc minēto procedūru veikšanas.

9. attēls

Pakaļkāju fiksācijas metodes un paņēmieni liellopiem

Pakaļkāju fiksācija liellopiem ir sarežģītāka. Jāņem vērā, ka, cenšoties nofiksēt pakaļkājas, dzīvnieki var iespert, tādēļ kāju fiksācijas laikā ir jāievēro ļoti liela piesardzība. Vienkāršākais paņēmiens ir izvērt asti pa labo vai kreiso pusi caur paslēpeni. Šo paņēmienu lieto, ja govis ir nemierīgas slaukšanas laikā un cenšas atbrīvoties pirms laika no slaukšanas iekārtas (9. attēls pirmā rinda – no labās līdz centrālajam zīmējumam). Ar dubulto cilpu virs lecamajām locītavām fiksē liellopus, ja tie sper vai ir ļoti nemierīgi, izjūtot sāpes tesmeņa iekaisuma gadījumā.  9. attēla apakšējā rindā ir parādīta pakaļkājas fiksācija, lai izmeklētu un noteiktu nagu slimības diagnozi, veiktu naga profilaktiskas apkopes un iespējamu ārstēšanu. Veicot naga apgriešanu, nav pieļaujama elektriskās nagu frēzes lietošana.
 

Materiālu sagatavoja:
Dainis Arbidāns,
LLKC Lopkopības nodaļas konsultants-eksperts veterinārmedicīnā